Bijušā Privatizācijas aģentūras šefa Jāņa Nagļa viesnīcas vietā nu ierīkots aprūpes centrs

2003. gada pavasarī mediji metās ziņot, ka SIA "Kembi", kas pieder SIA "Jānis Naglis" un SIA "Mērķkapitāla komercsabiedrība", atklāj jaunu kompleksu – viesu namu ar 33 divvietīgiem numuriem, kas iekārtoti 2000 kvadrātmetru plašā divstāvu ēkā. Tika vēstīts, ka kompleksā ieguldīti ap 500 000 latu un paņemts 350 000 latu kredīts AS "Latvijas Unibanka". Jānis Naglis, kas pirms pusotra gada bija atbrīvots no Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora amata, klāstīja, ka tūristi jauno kompleksu teju riņķī gāzīs – trīszvaigžņu viesnīcu Rīgā trūkstot un šī nu būšot īstā vieta, kur apmesties tiem, kas brauks uz Latvijas galvaspilsētu atpūsties un atstāt te savus sūri grūti pelnītos eiro, dolārus un mārciņas.

Viesnīcas iedzīve iztirgota

Kā nu Naglim ar viesnīcu biznesu gāja? Tīri spoži jau nebija, ja jau "Airport Hotel ABC" nācās slēgt, bet SIA "Kembi", kas pārvaldīja viesnīcu, tika atzīts par maksātnespējīgu un pērn maijā izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Pēc "Lursoft" datiem, uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 300 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. Un bija arī uzkrātie VID administrētie nodokļu parādi – pat vairāk nekā 420 tūkstoši eiro. Tā nu tika iecelts maksātnespējas administrators, kurš nodarbojās ar parādnieka mantas pārdošanu un tirgoja visu viesnīcas iedzīvi, lai kaut nedaudz varētu norēķināties ar kreditoriem. Cik var spriest pēc "firmas.lv" pieejamajiem datiem, viesnīca, visticamāk, savu pastāvēšanu beigusi 2013. gadā – tieši tad rudenī SIA "Kembi" mainīja savu juridisko adresi.

Tā nu kādu laiku "Airport Hotel ABC" adresē pēc viesnīcas slēgšanas pat bāzējušies visādu taksometru firmu biroji, bet tagad tur ir sociālais aprūpes centrs "Dzīves ābece". Kā atrodams internetā, uzturēšanās cena te ir atkarīga no klienta veselības stāvokļa un ir, sākot no 37 eiro dienā. Nedaudz vairāk, nekā savulaik par vienu numuriņu vienai personai prasīja "Airport Hotel ABC īpašnieki"...

Biedrība "Dzīves ābece", kuras nosaukums pat nedaudz sasaucas ar Nagļa savulaik izlolotās viesnīcas nosaukumu, dibināta pērn decembrī. Nagļa uzvārda gan biedrības amatpersonu un patiesā labuma guvēju vidū nav. Interesanti gan, ka šajā pašā adresē bez biedrības "Dzīves ābece", fonda "Dzīves ABC" un SIA "Biografi", kas nodarbojas ar „aprūpes centru pakalpojumiem”, reģistrēts arī uzņēmums "WIF". Un viens no tā darbības veidiem ir „naftas pārstrādes produktu ražošana”. Lai gan Naglis kā jau bijušais Latvijas Automobiļu federācijas priekšnieks un rūdīts taksists par naftas biznesu droši vien zina pietiekami, arī ar šo firmu nekāda sakara viņam nav – tā simtprocentīgi pieder bijušajai aģentūras "Jaunie trīs brāļi", kas savulaik lēma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu pretendentiem, direktora vietniecei Ilonai Teranei.

Peļņu nenesa arī "Deivida Duhovnija dūrainis"

Pats Naglis pa šo laiku paspējis gan Latvijas Automobiļu federācijas, gan Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta krēslā pasēdēt, gan taksometru firmas "Baltic Taxi" konsultanta amatā piepelnīties un šajā firmā arī par taksometra vadītāju pastrādāt. Tāpat arī izveidot SIA "Kempings Gauja", kas arī nekādus dižos finansiālos ieguvumus nenesa, un virkni citu uzņēmumu.

Bet šobrīd bijušais Privatizācijas aģentūras šefs ir dalībnieks tikai divos uzņēmumos – viņam pieder teju 60 procenti SIA "Arsan" (dibināta 1996. gadā un nodarbojas ar telpu nomu, nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu), kā arī 25 procenti SIA "Abcor S". Abiem uzņēmumiem gan diez ko neveicas – lai gan "Arsan" pērn bija teju 140 000 eiro apgrozījums, firmai bijuši 73 000 eiro zaudējumi un ir teju 5000 eiro lieli nodokļu parādi. Savukārt SIA "Abcor S", kas nodarbojas ar auto evakuāciju, tehnisko palīdzību uz ceļa, spēkratu apkopi, remontu un kravu pārvadājumiem, pērn strādājusi ar 6613 eiro zaudējumiem, un SIA ir 978 eiro nodokļu parāds. Kopš 2002. gada Naglim "Abcor S" piederēja puse akciju, bet pirms dažiem mēnešiem viņš 25 procentus notirgojis otram līdzīpašniekam Vladimiram Daņilovam.

Tāpat pērn, piemēram, tika likvidēts uzņēmums "Deivida Duhovnija dūrainis", kurā Naglim bija 60 procenti akciju. Un līdzīgs liktenis piemeklējis ne vienu vien citu SIA, kuras dibināšanā Jānis pēc šķiršanās no Privatizācijas aģentūras šefa amata iesaistījies.

Lielupes īpašumu tirgo par 1,2 miljoniem

Tātad ar finansēm Naglim iet ne visai spīdoši. Žurnāls "Kas Jauns" jau rakstīja, ka pirms kāda laika pārdošanā nonācis bijušā Privatizācijas aģentūras vadītāja Jāņa Nagļa ģimenes īpašums Lielupē. Zemes gabals, kas ir 6108 kvadrātmetrus liels un uz kura atrodas plašā ēka, pēc Zemesgrāmatas datiem, uz nomas tiesībām pieder uzņēmēja Jāņa Nagļa dēlam Jānim Naglim. Pērn janvārī nomas tiesības līdz 2028. gada 25. oktobrim no viena Jāņa pārgāja otram Jānim. Interesanti, ka iepriekš šo īpašumu nomā lietoja viens no turīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem, bijušais uzņēmēja un kādreizējā premjera Andra Šķēles biznesa partneris Ēriks Masteiko. Viņš 1997. gada maijā ieguva īpašuma nomas tiesības uz 15 gadiem. Bet jau pēc pusotra gada nomas tiesības tika nostiprinātas uz Jāņa Nagļa vārda.

Savukārt ēku, kas atrodas uz šā nomājamā zemes gabala, Jānis Naglis seniors savam dēlam pārdeva jau 2012. gadā – par 84 186 eiro. Visticamāk, tieši šī ēka arī šobrīd tiek tirgota, jo zemi šajā vietā var iegūt tikai uz nomas tiesībām. Salīdzinoši nesen – šogad martā – uz ēku ir arī nostiprināta hipotēka 320 000 eiro vērtībā. Kreditors ir uzņēmējs Jānis Ūlis, bez kura rakstiskas piekrišanas tagad nemaz nevar nekustamo īpašumu „atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām”. Un tieši viņa tālrunis norādīts sludinājumā par īpašuma pārdošanu.

Nagli ar Ūli saista ne tikai šis īpašums, ko kādreizējā Privatizācijas aģentūras vadītāja dēls uzņēmējam ieķīlājis. Abi darbojušies Latvijas Darba devēju konfederācijā, pirms vairākiem gadiem – kad Naglis beidza savu darbošanos Privatizācijas aģentūrā – bija arī vienā uzņēmumā. Jānis Naglis bija valdes priekšsēdētājs SIA "Arēna Plus", kur direktors bija Ūlis, bet valdē darbojās arī Anita Baldere-Sildedze – leģendārā latviešu hokejista Helmuta Baldera-Sildedža sieva. SIA, kas nodarbojās ar „sauszemes transporta palīgdarbībām” un ilgu laiku piederēja AS "Rīgas Sporta pils" un Rīgas pašvaldības akciju sabiedrībai "Rīgas Centrāltirgus", tika likvidēta 2007. gadā.

Māja Lielupē, kā liecina nekustamā īpašuma tirgotāju "Latio" mājaslapa, tiek tirgota par 1,2 miljoniem eiro. 320 kvadrātmetru plašajā divstāvu ēkā ir sešas istabas. „Pārdod dzīvojamo māju Lielupes krastā. Pilsētas komunikācijas, labiekārtota, ar iespēju dzīvot 2 ģimenēm. Kopta teritorija ar āra baseinu, tenisa kortu un izbūvētu laivu piestātni. Zemes nomas līgums ar iespēju privatizēt,” tā rakstīts īpašuma pārdošanas sludinājumā. Īpašumā esot arī ziemas māja un pirts.

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!