"Gribējās raudāt, par viņu visu laiku domāt"- Raivis Vidzis pēc dēla dzimšanas saņēmis enerģijas nokdaunu

Raivis ar pirmdzimto bijis kopā kopš viņa nākšanas pasaulē. „Piedalījos dzemdībās, un pirmās dienas visi trīs pavadījām ģimenes palātā, tā ka ar dēlu esmu kopā jau kopš viņa dzīves paša starta. Redzēju, ka viņš kā kukulītis nāca pasaulē, nomazgāju viņu un apģērbu. Mēs ar dēlu iepazināmies jau viņa dzīves pirmajās sekundēs, mums uzreiz nodibinājās enerģētiskais kontakts. Es saņēmu tādu enerģijas nokdaunu, ka pirmajā pusotrā dienā īsti nesapratu, kas notiek. Gribējās raudāt, par viņu visu laiku domāt,” ar žurnālu "Kas Jauns" sajūtās dalījies Vidzis.

Vaicāts, vai nebija bail mazo cilvēkbērnu ņemt savās varenajās rokās, Raivis nosmējis: „Kad kolēģei no improvizācijas teātra "Spiediens" piedzima meitiņa un viņa pēc dažām nedēļām savu atvasi atrādīja mums, domāju, ka kaut kas trauslāks pasaulē nav iedomājams, ka zīdainis ir kā vates pikucis, kuru, neuzmanīgi paņemot, var saspiest. Bet, kad ierados uz mūsu bērniņa dzemdībām, lūdzu vecmātei, lai viņa parāda, kā ņemt rokās jaundzimušo, kā viņu nomazgāt. Jautāju visu, kas mani satrauca, un viņa izskaidroja. Tad beidzot sapratu, ka bērns nav no trausla stikla, ka viņu var ņemt rokās droši. Un, jo pats drošāk jutīsies, jo bērns tev vairāk uzticēsies.”

Vidža pirmdzimtais pasaulē nāca Rīgas Dzemdību namā, un Raivis nepavisam nenožēlo šo izvēli: „Nodaļas vadītāja Linda Grīnberga ir ļoti laba speciāliste, kā arī vecmātes un pārējais personāls ir pretimnākošs un gatavs palīdzēt. Dzemdību laikā jutāmies ļoti droši. Paldies!” pateicību izsaka laimīgais tētis, atklājot, ka bērna vārds viņam jau bijis prātā, tiklīdz uzzinājis, ka kļūs par tēvu: „Neticēsiet, bet, kad uzzināju, ka Madara ir stāvoklī, naktī nosapņoju vārdu Rūdolfs. Es biju simtprocentīgi pārliecināts, ka mums būs puika, kuram tiks dots vārds Rūdolfs. Es pat ar viņu, mammas vēderā esošu, sarunājos, vaicāju, kā Rūdim iet. Un tad, kad ultrasonogrāfijā tika noskaidrots dzimums, man tas nebija pārsteigums, man nebija nekādu šaubu.”

Vai ar bērna piedzimšanu Raivja dzīve ir kardināli izmainījusies? „Sajūtu līmenī jā. Tagad man visu laiku acu priekšā ir viņa sejiņa, domāju par viņu. Bet ikdienišķā jomā lielas atšķirības nav. Ja daudzi saka: „Nu tagad redzēsiet, nu tagad jums tūlīt būs negulētas naktis un ne mirkli brīvu brīžu”, tad varu atbildēt – tas, ka dzīvē ienāk bērns, nenozīmē, ka viss ir sagriezies kājām gaisā. Jā, protams, dažreiz naktīs paraud. Jā, protams, jāmaina autiņi... Bet es jau esmu kā zaldāts, kurš dzīvo pēc konkrēta režīma, cilvēks, kurš plāno savu dzīvi. Pat tad, kad neko nedaru, arī to esmu ieplānojis – lūk, tagad neko nedarīšu. Ko ar to gribēju teikt? Tikai to, ka arī tagad es visu iepriekš ieplānoju – tad man jāmaina autiņi, tad jāvanno bērns, tad jāiet iepirkties. Cilvēkiem, kuri pieraduši saplānot dienu, bērna ienākšana dzīvē neko daudz neietekmē, atšķirībā no tiem, kas pieraduši peldēt bohēmā. Viņiem tas ir trieciens, bet man – tikai mazliet stingrāks režīms. Jo es jau agrāk nebiju nekāds plencis, kurš dienām nenāca mājās.”

Citas ziņas un notikumus lūkojiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!