29. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1941. gadā Gunārs Freidenfelds - estrādes komponists un trompetists.

1954. gadā Oļģerts Nikodemus - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadītājs.

1960. gadā Igors Skoks - uzņēmējs.

1979. gadā Ieva Pļavniece - aktrise.

Jubilāri pasaulē

1547. gadā Migels de Servantess - spāņu rakstnieks (miris 1616.gadā).

1571. gadā Mikelandželo Merisi da Karavadžo - itāliešu mākslinieks (miris 1610.gadā).

1758. gadā Horācijs Nelsons - britu admirālis (miris 1805.gadā).

1904. gadā Grīra Garsone - britu aktrise (mirusi 1996.gadā).

1912. gadā Mikelandželo Antonioni - itāliešu kino režisors (miris 2007. gadā).

1913. gadā Stenlijs Kreimers - amerikāņu kino režisors un producents (miris 2001. gadā).

1930. gadā Kolins Deksters - britu rakstnieks.

1931. gadā Anita Ēkberga - Zviedrijā dzimusi itāliešu aktrise (mirusi 2015. gadā).

1935. gadā Džerijs Lī Luiss - amerikāņu mūziķis.

1936. gadā Silvio Berluskoni - itāliešu mediju magnāts un politiķis, bijušais Itālijas premjerministrs.

1943. gadā Lehs Valensa - bijušais Polijas prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts.

1961. gadā Toms Saizmors - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Ērika Elenjaka - amerikāņu aktrise un "Playboy" modele.

1971. gadā Tanoka Bīrds - amerikāņu basketbolists, Baltijas līgas čempions un vērtīgākais spēlētājs 2005. gadā.

1971. gadā Delfīns - krievu dzejnieks un mūziķis, īstajā vārdā Andrejs Lisikovs.

1976. gadā Andrijs Ševčenko - ukraiņu futbolists, tagad treneris.

1980. gadā Zaharijs Levi - amerikāņu aktieris un dziedātājs.

1984. gadā Pērs Mertezakers - vācu futbolists, Pasaules kausa ieguvējs 2014. gadā, divu citu Pasaules kausa izcīņas finālturnīru bronzas godalgu ieguvējs, Eiropas čempionāta finālturnīru sudraba un bronzas medaļnieks, tagad treneris.

1988. gadā Kevins Durants - amerikāņu basketbolists, divkārtējs NBA čempions, desmit reižu piedalījies NBA "Visu zvaigžņu" spēlē, divkārtējs olimpiskais čempions un pasaules čempions 2010. gadā.

1989. gadā Jevgens Konopļanka - ukraiņu futbolists.

1994. gadā Holsija - amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.

Notikumi Latvijā

1918. gadā Pāvests Benedikts XV atjauno Rīgas diecēzi.

1984. gadā mirst dzejniece Ārija Elksne (dzimusi 1928. gadā).

1988. gadā Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņem dekrētu, kas atļauj tautas, darba un ģimenes svētkos, piemiņas dienās, kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un izmantot tradicionālos kultūrvēsturiskos simbolus - auseklīti, saulīti un citus.

1995. gadā notiek svinīgs restaurētā Latvijas Nacionālās operas nama atklāšanas koncerts.

2000. gadā soļotājs Aigars Fadejevs Sidnejas olimpiskajās spēlēs izcīna sudraba medaļu 50 kilometru soļojumā.

2008. gadā Rīgas Zooloģiskajā dārzā no dārza ekspozīcijas pie Ķenguru mājas nozagts viens no septiņiem surikātiem.

Notikumi pasaulē

440. gadā par Romas katoļu pāvestu tiek ievēlēts Leo I.

1364. gadā angļu spēki Orē kaujā sakauj Franciju, izbeidzot karu par Bretaņas mantojumu.

1650. gadā Londonā tiek atvērts Uzrunāšanas un satikšanās birojs, kas tiek uzskatīts par pirmo vēsturiski dokumentēto iepazīšanās dienestu.

1829. gadā Londonas reorganizētie policijas spēki - Metropolitēna policija - kļūst par pirmo oficiālo policijas departamentu pasaulē.

1885. gadā Anglijas pilsētā Blekpūlā darbu sāk pirmais sabiedriskais elektriskais tramvajs.

1916. gadā amerikāņu magnāts Džons Rokfellers kļūst par pirmo miljardieri.

1938. gadā Vācija, Francija, Lielbritānija un Itālija paraksta Minhenes vienošanos, saskaņā ar kuru vāciski runājošā Čehoslovākijas daļa Sudetija tiek nodota nacistiskajai Vācijai.

1941. gadā vācu okupācijas spēki Babijaras ielejā netālu no Kijevas divu dienu laikā nogalina 33 771 ebreju.

1957. gadā notiek pirmā kodolatkritumu katastrofa pasaulē ar daudzu cilvēku bojāeju Krievijā. Sprādziens kodoldegvielas pārstrādes kombinātā "Majak" Čeļabinskā izmet gaisā lielu daudzumu radiācijas, izveidojot astoņus kilometrus platu radioaktīvo mākoni. No apstarojuma nomirst vismaz 200 cilvēki un radiācijas starojumam tiek pakļauti vēl 470 000.

1960. gadā Lielbritānijas premjerministra Harolda Makmilanu runu ANO Ģenerālā Asamblejā vairākkārt ar nikniem izsaucieniem pārtrauc Padomju Savienības līderis Ņikita Hruščovs, kurš beigās dodas prom no sēdes. Hruščovs bija neapmierināts par ANO atteikšanos sūtīt miera uzturētājus uz tikko neatkarību ieguvušo Kongo, kas acīmredzami bija uz pilsoņu kara sliekšņa.

1988. gadā pirmajā lidojumā kopš NASA kosmosa kuģa "Challenger" eksplozijas 1986. gadā dodas vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Discovery".

1997. gadā zinātnieki apstiprina Kreicfelda-Jakoba slimības saistību ar govju trakuma slimību jeb liellopu sūkļveida encefalopātiju.

2004. gadā amerikāņu aviatora Bērta Rutana kompānijas izstrādātā "SpaceShipOne" paveic pirmo veiksmīgo privāta lidaparāta lidojumu kosmosā.