30. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Ernests Gulbis - tenisists.

1985. gadā Mārtiņš Počs - Dailes teātra aktieris.

1975. gadā Ilze Pence - vijolniece.

1974. gadā Kristīne Kurzemniece – bijusī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniece.

1974. gadā Vidaga Putniņa - bijusī AS "Latvijas Naftas tranzīts" padomes locekle.

1966. gadā Ainārs Platacis - zvērināts advokāts, kurš pazudis.

1966. gadā Modris Liepiņš - soļotājs.

1962. gadā Ivars Gaters - būvfirmas SIA "Latvijas Energoceltnieks" valdes priekšsēdētājs.

1960. gadā Sergejs Osokins - pianists.

1956. gadā Pēteris Salkazanovs - SIA "Jelgavas autobusu parks" valdes loceklis, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

1954. gadā Andrejs Vilks - kriminologs, politiķis.

1950. gadā Juris Silovs - bijušais vieglatlēts, startējis sprinta distancēs.

1942. gadā Aleksandrs Viļumanis - diriģents.

1926. gadā Oļģerts Grāvītis - komponists un muzikologs.

1895. gadā Juliāns Vaivods - garīdznieks, teoloģijas licenciāts, Romas katoļu baznīcas kardināls, baznīcas vēsturnieks un rakstnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta kavalieris (miris 1990.gadā).

1859. gadā Jānis Bērziņš - jurists, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes dibinātājs.

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Bībi Reidža - amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore.

1982. gadā Endijs Rodiks - amerikāņu tenisists, ASV "open" uzvarētājs, Deivisa kausa ieguvējs, bijis pasaules ranga līderis.

1979. gadā Huans Ignasio Čela - argentīniešu tenisists. 

1977. gadā Kamils Kosovskis - poļu futbolists.

1975. gadā Marina Aņisina - Maskavā dzimusi Franciju pārstāvoša daiļslidotāja, olimpiskā, pasaules un Eiropas čempione.

1972. gadā Kamerona Diaza - amerikāņu aktrise.

1972. gadā Pāvels Nedveds - čehu futbolists.

1963. gadā Pols Oukenfolds - britu mūziķis.

1962. gadā Aleksandrs Ļitviņenko - bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta pulkvedis (miris 2006.gadā).

1958. gadā Anna Poļitkovska - krievu žurnāliste (mirusi 2006.gadā).

1954. gadā Aleksandrs Lukašenko - Baltkrievijas prezidents.

1939. gadā Džons Pīls - angļu radiodīdžejs (miris 2004.gadā).

1935. gadā Džons Filipss - amerikāņu dziedātājs ("The Mamas and the Papas", miris 2001.gadā).

1930. gadā Vorens Bafets - amerikāņu uzņēmējs, investors un labdaris.

1912. gadā Edvards Milzs Pērsels - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1997.gadā).

1884. gadā Teodors Svedbergs - zviedru ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1971.gadā).

1871. gadā Ernests Ruterfords - jaunzēlandiešu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1937.gadā).

1860. gadā Isāks Levitāns - krievu gleznotājs (miris 1900.gadā).

1852. gadā Jakobs Henriks fan't Hofs - nīderlandiešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1911.gadā).

1797. gadā Mērija Šellija - angļu rakstniece ("Frankenšteins").

1784. gadā Žaks Luī Davids - franču gleznotājs (miris 1825.gadā).

1705. gadā Deivids Hārtlijs - angļu filozofs (miris 1757.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Limbažu rajona Liepupes pagasta Duntē šodien tiek atklāta Minhauzena taka, kas ir garākā apses koka laipu taka Eiropā. Takas kopējais garums ir 5,3 kilometri un visā takas garumā ceļa veicējus sagaida dažādas Minhauzena stāstu epizodes. Gar taku savu mājvietu ir iekārtojuši dažādi Minhauzena stāstu varoņi - ledus putna ligzda, trakā suņa būda, guļošais milzis, lauva krokodila rīklē un dažādi citi stāstu varoņi koka figūru veidolā.

2004. gadā Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam aprit desmit darbības gadi, kuru laikā birojs akreditējis 160 institūcijas.

2003. gadā Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā un tā apkārtnē, norisinās 3.Vispārējie Latvijas piena svētki.

2003. gadā Rīgas dome rīko atvērto durvju dienu, kuru apmeklē gandrīz 600 cilvēku. Domes viesi tiek iepazīstināti ar Rīgas domes ēkas vēsturi, pilsētas attīstības plāniem un departamentu darbu. Rīgas mērs Gundars Bojārs viesus uzņem arī savā kabinetā.

2002. gadā Rīgā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Tautsaimniecības padomi un "Latvijas Hipotēku un zemes banku" organizē pirmo "Mazo un vidējo uzņēmēju nacionālo forumu 2002".

2001. gadā Latvijas Nacionālajā operā notika Imanta Kalniņa 6.simfonijas pirmatskaņojums.

2000. gadā Satversmes tiesa noraidīja Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu atzīt par spēkā neesošiem aizliegumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumā kandidēt personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Latvijā aizliegtās organizācijās, un personām, kuras bijušas PSRS VDK štata darbinieki.

1999. gadā aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis svinīgā ceremonijā pasniedza Jūras spēku komandierim Gaidim Andrejam Zeibotam zīmotnes, kas apliecina admirāļa pakāpes iegūšanu.

1999. gadā Rīgā ieradās konkursa "Mrs. Globe '99" finālistes.

1998. gadā Rīgas Centrālās stacijas laukumā piketēja Latvijas Atdzimšanas partija, vēršot sabiedrības uzmanību uz demogrāfisko krīzi Latvijā.

1998. gadā Rīgā, Basteja bulvārī 12, atklāja Latvijas Universitātes akadēmisko grāmatnīcu.

1918. gadā miris Frīdrihs Briedis, militārs darbinieks, pulkvedis. Kā Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rotas komandieris, piedalījās kaujās pie Misas un Ķekavas, kā arī Ziemassvētku kaujās, pēc tam darbojās vairākās latviešu organizācijās. 1918.gada augustā apcietināts un Butirku cietumā nošauts.

1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā Petrogradā sanāca pirmais latviešu bēgļu organizāciju kongress. Uzskata, ka tā ir viens no pirmajiem latviešu rīkotajiem kongresiem, kas Krievijas impērijā izvirzīja jautājumu par latviešu tautu un tās likteni kara laikā.

1721. gadā ar Nīstades miera līgumu beidzas Ziemeļu karš. Zviedrija atdod Krievijai Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu no Karēlijas ar visām pilsētām un cietokšņiem. Noslēdzas gadsimtiem ilgā sāncensība par kundzību Baltijas jūrā. Zviedrijas, Dānijas, Polijas un Krievijas ekonomisko interešu sadursmē uzvar Krievija, izšķirot Baltijas jautājumu savā labā.

Notikumi pasaulē

2005. gadā viesuļvētras "Katrīna" izraisītie plūdi Ņūorleānā pārrauj 17.ielas kanāla nostiprinājumus, gandrīz pilnībā appludinot pilsētu un izraisot plašus postījumus.

2003. gadā Pasaules tirdzniecības organizācija piekrīt atļaut nabadzīgajām valstīm bez savas zāļu industrijas neievērot patentu tiesības un importēt lētākas zāles cīņai pret HIV/AIDS.

2002. gadā Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja vienojas par dzelzceļa un autoceļu satiksmes atjaunošanu pāri robežai.

2001. gadā Papua-Jaungvineja un Bugenvila salas nemiernieki paraksta miera līgumu, izbeidzot vienu no ilgākajiem konfliktiem Klusā okeāna dienvidos.

1999. gadā Austrumtimoras iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalso par neatkarību no Indonēzijas. Balsojumā piedalījās 99% balsstiesīgo Austrumtimoras iedzīvotāju.

1995. gadā 53 gadu vecumā mirst viens no leģendārās rokgrupas "The Velvet Underground" dibinātājiem, amerikāņu ģitārists Stērlings Morisons (dzimis 1942. gadā).

1991. gadā Azerbaidžāna pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1990. gadā Tatarstāna pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1984. gadā savā pirmā lidojumā dodas vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Discovery".

1982. gadā, pēc Izraēlas iebrukuma Libānā, Palestīnas atbrīvošanas organizācijas līderis Jasirs Arafats pamet savu mītni Beirūtā.

1981. gadā bumbas sprādzienā Irānas premjerministra birojā Teherānā tiek nogalināts Irānas prezidents Mohammads Ali Radžajs un premjerministrs Mohammads Džavads Bahonars.

1980. gadā streikojošie poļu strādnieki gūst izšķirošu uzvaru cīņā pret komunistisko režīmu, iegūstot tiesības uz neatkarīgām arodbiedrībām un tiesības streikot.

1973. gadā Kenija aizliedz ziloņu medības un ziloņkaula tirdzniecību.

1963. gadā tiek atklāta tiešā sakaru līnija starp Kremli un ASV Balto namu, lai mazinātu nejauša kara risku.

1957. gadā amerikāņu senators Stroms Tērmonds no Dienvidkarolīnas pārspēj garākās runas rekordu ASV Kongresā, vairāk nekā 24 stundas runājot pret pilsoņu tiesību likumu.

1945. gadā britu spēki atbrīvo Honkongu no japāņiem.

1944. gadā Krievijas armija no vācu spēkiem sagrābj Ploješti naftas laukus Rumānijā, atņemot Vācijai svarīgu degvielas avotu.

1941. gadā vācu spēkiem apturot pēdējo dzelzceļa satiksmi uz Ļeņingradu sākas Ļeņingradas aplenkums, kas ilga līdz

1944.gada 18.janvārim un prasīja 1,1 miljonu cilvēku dzīvības.

1940. gadā 83 gadu vecumā mirst angļu fiziķis Džozefs Džons Tomsons, kurš 1897.gadā atklāja elektronu.

1932. gadā par Vācijas Reihstāga jeb parlamenta prezidentu tiek ievēlēts Hermans Gērings.

1928. gadā Džavaharals Neru nodibina Indijas neatkarības līgu, lai panāktu Indijas neatkarību no britu pārvaldes.

1918. gadā Fanija Kaplane sašauj un nopietni ievaino boļševiku līderi Vladimiru Ļeņinu.

1916. gadā Turcija piesaka karu Rumānijai.

1914. gadā Tannenbregas kaujā Pirmajā pasaules karā Vācijas spēki aplenc un iznīcina Krievijas Otro armiju, kuras komandieris Samsonovs izdara pašnāvību.

1873. gadā Austrijas pētnieki Jūlijs fon Pajers un Karls Veiprehts Barenca jūrā atklāj arhipelāgu, kuru nodēvē par Franča Jozefa zemi, par godu Austrijas imperatoram Francam Jozefam I.

1850. gadā Honolulu, Havaju salās kļūst par pilsētu.

1835. gadā tiek dibināta Austrālijas pilsēta Melburna.

1813. gadā Austrijas, Prūsijas un Krievijas alianse Klumas kaujā sakauj Francijas spēkus.