"Daudz esmu strādājis gandrīz par velti" - laika ziņu vīrs Toms Bricis par darbu, attiecībām un veiksminieka tēlu

Šķiet, laikapstākļus grūti prognozēt. Kā tas ietekmē tavu darbu?

Grūtāk prognozēt nav, ir vieglāk, jo tehnoloģijas ļoti attīstās. To grūtību rada nevis tas, ka laikapstākļi var krasi mainīties, ir neparastāki, bet tas, ka sabiedrības vēlmes pēc precizitātes pieaug. 90. gados pietika ar «+7 grādi, vietām lietus», taču tagad katrs grib zināt tieši tajā laikā un vietā, kur viņam interesē. Tāpēc televīzijā un radio, kur ētera laiks ir ierobežots, ir sarežģīti šādu informāciju sniegt. Vienīgais, ko klasiskajos medijos varu darīt, ir cilvēciskot šo informāciju, paskaidrojot, piemēram, salīdzinoši ar vakardienu. Aplikācijās visi šos cipariņus varam redzēt, un prognozes kļūst aptuveni skaidras.

Vai iespējams prognozēt tuvojošos vasaru?

Nē! Ilgtermiņa prognozes eksistē – institūti un pētniecības centri tādas sagatavo, tomēr gadalaiku prognozēm tehnoloģijas vēl ir par vāju. Dažām nozarēm šādas prognozes der, piemēram, enerģētikai. Kaut kādu procesu «atkost» ir iespējams, bet visu prognozi – ne.

Laika vērotāju prognozes tu nerespektē?

Protams, nē. Šeit ir ļoti daudz psiholoģijas, ja runā par ilgtermiņa prognozēm, – kaut kas nejauši sakrita, un cilvēki atceras un saka – lūk, piepildījās! Runājot par īstermiņa prognozēm – jā! Piemēram, saule noriet sarkana, un tam tiek dots izskaidrojams, ka nākamā diena būs vējaina, vai arī, ja saule mākoņos iekrīt – lietus. Tās ir reālas likumsakarības. Mūsu reģionā valdošā ir rietumvēju plūsma. Ja rietumu pamalē ir mākoņi un saule riet sarkana, tas nozīmē, ka augstāk atmosfērā ir mitrs gaiss parādījies, kas lauž vairāk gaismas, un tikai sarkanā krāsa pie mums tiek cauri. Tas tad arī norāda, ka tuvojas mitras gaisa masas un laikapstākļi pasliktināsies. Protams, ka dabā pastāv šīs likumsakarības, jo augiem un dzīvniekiem, kas ir absolūti atkarīgi no laikapstākļiem, ir jāpielāgojas, un tad mēs varam nolasīt un parādīt – jā. Taču vienlaikus ir bijuši pavasari, kad putni ir atlidojuši, tomēr daudzi ir nosaluši, jo uznācis aukstums. Tātad viņi nav to zinājuši. Arī ozoliem lapas nosalst. Laikapstākļi mūsu reģionā ir tik krasi mainīgi, ka arī dzīvā daba nespēj pielāgoties, un domāju, ka tas ir normāli.

Esi prognozējis, ka Kurzemes pusē sala nākotnē var nebūt vispār.

Ja skatās kartē, ļoti spilgti atšķiras tas mazais gabaliņš no Liepājas uz dienvidrietumiem – Rucava, Nīca, pati Liepāja –, tur šābrīža klimata modeļi rāda, ka pat tuvākajās desmitgadēs var būt tāda ziema, kad sals īsti neiestājas, bet tas nenozīmē, ka sals pavisam beigsies. Kā britu ziemas būs. Tādas jau tās ļoti bieži Kurzemes piekrastē arī ir. Daudz tiek runāts par gadalaiku nobīdēm uz vienu vai otru pusi, piemēram, ir bijis, ka ziema sākas oktobrī; vai 2013. gadā, kad 13. aprīlī vēl bija 70 cm sniega kārta. Patiesībā robežas nekad nav bijušas ļoti ciešas, tomēr tendences ir novērojamas. Piemēram, pēdējo 30 gadu robežās aukstākais mēnesis vairs nav janvāris, bet februāris, un kopumā visi mēneši kļūst siltāki. Izņēmums ir jūnijs – tas ir savdabīgs fenomens.

Vai ilgs sausuma periods arī ir tendence?

Tai nevajadzētu būt tendencei. Šogad maijā aprit gads, kopš mums ir šāds sausuma periods. Ūdenslīmeņi upēs un gruntsūdeņi ir zemi, akas ir sausas. Klimata pārmaiņu modeļi rāda, ka sausuma periodi vispār pie mums kļūs garāki, taču ir runa par nedēļām, varbūt mēnešiem, bet tas, ka vesels gads – kā šis –, es gribētu teikt, ka tā vairāk ir sakritība. Tendence spilgti rāda, ka kopējam nokrišņu daudzumam ir jāpalielinās, kā tas bijis līdz šim, taču tie vairāk sadalās periodos – ir krietni slapjāks vai sausāks. Kopš pagājušā gadsimta mums ir vidēji 10 procentu pieaugums nokrišņos. Šis sausuma gads bija ekstrēms – redzēs, kāda būs vasara.

Esi vienīgais profesionālais meteorologs mediju vidē, kas pats veido laika ziņu saturu. Vai tev būtu pieņemami tās tikai lasīt?

Nē, es to noteikti nedarītu. Šobrīd man radio un televīzija jau ir par šauru - gribas sasniegt plašāku auditoriju, iesaistīt cilvēkus arī kā novērotājus. Tas palīdz laika ziņās ielikt to, ko ar mērinstrumentiem un tehnoloģijām nevar. Esmu izveidojis vietni sociālajos tīklos, un cilvēki tur labprāt pulcējas. Privātajām lietām es neizmantoju sociālos tīklus, bet profesionālām – pavisam noteikti.

Tev ir bijuši darba piedāvājumi ārzemēs, taču esi palicis Latvijā.

Jo šeit jūtos absolūti komfortabli! (Smejas.) Lai arī kadrā iešana sākumā man sagādāja ļoti daudz problēmu, jo kopš bērnības neesmu bijis īpaši komunikabls.

Reti publiskais tēls ir vienādojams ar patieso. Tu radot stabila un pašpietiekama cilvēka iespaidu. Cik tur patiesības?

Mani draugi tā neteiktu. Lai gan – kad kaut kam pieķeros nopietni, esmu stabils un nopietns.

Esi teicis, ka, ja attiecībās sevi jālauž, tad tās nav īstās.

Ja cilvēks ar varu jāvelk tikai tāpēc, ka esat jau 10 gadus draugi, tad kāpēc? Ir taču pilnīgi normāli, ka – jā, tas bija mans sens draugs, bet pašlaik vairs nav pa ceļam. Tas ir visur tā, ir jāskatās robežas. Dzīvē var būt dažādas situācijas; šobrīd man nav šādu sarežģījumu.

Esi veiksminieks?

Pats esmu par to domājis. Ņemot vērā, ka dzīvē veiksmi lielā mērā sagādā darbs, tad – jā. Vai esmu virzījies mērķtiecīgi un likumsakarīgi? Neesmu varējis sev atbildēt. Daudz esmu strādājis gandrīz par velti, entuziasma vadīts.

Ir darbs, tam seko novērtējums, piedāvājumi un peļņa. Vai tā?

Nauda pavisam noteikti nav galvenais, bet ar to lielu problēmu šobrīd nav, jo nav konkurences. Jau desmit gadus esmu šāds vienīgais, kaut gan esmu pat meklējis, Ģeogrāfijas fakultāti izmalis cauri, arī metereoloģijas centru, un zinoši cilvēki ir… Ja uzrastos konkurents, tad tas tirgus būtu jādala, bet jāteic, ka es strādāju ne tikai medijos, bet dažādās nozarēs – lauksaimnieki, ceļinieki, kaitbordisti – lasu lekcijas, ir semināri.

«Iespējamā misija» skolās.

Skolām cenšos neatteikt, jo ir svarīgi parādīt kaut ko vairāk no reālās dzīves un radīt interesi.

Kopš pagājušās vasaras tu esot citētākais cilvēks Latvijā. «Iespējamās misijas» stundā  tavs novēlējums bija «katram 5. kategorijas smadzeņu vētru!» Tas ir arī novēlējums sev pašam?

Vētra cilvēkiem saistās ar destrukciju, taču man tā saistās ar procesiem, kas tikai šķiet haotiski. Patiesībā tajos ir daudz likumsakarību un fizikālu procesu, kas savstarpēji mijiedarbojas. Tieši tāpat darbojas cilvēka prāts. Ir zināms, ka laba humora izjūta ir izcila intelekta rādītājs, kas apvieno brīžiem pat pretējas darbības, jo tā ir prasme gan pārredzēt laukumu, gan pamanīt detaļas, precīzi ieraudzīt apstākļus un pat nedaudz prognozēt nākotni, kā rezultātā rodas ļoti pievilcīga intelekta prasme. Gudrs prāts un patīkama forma, kā lietas tiek pasniegtas, ir piesaistoša.

TOMS BRICIS

Dzimis 1986. gada 12. jūlijā.
Dzimtā puse: Sigulda.
Profesija: meteorologs. Uzticas zinātnei nevis laika vērojumiem.
Intereses: izteikti aktīvs dzīvesveids, ekstrēmi laivu braucieni, ikdienā brauc ar velosipēdu. Ķīna un Japāna interesē kā ceļojumu mērķi.
Patīk: savs darbs un cilvēki ar humora izjūtu.
Sociālajos tīklos atrodams: izveidojis laika ziņu vietni sociālajos tīklos.