foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
27. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
„Vēja brāļu ordeņa” prezidentam Aivaram Freimanim šodien aprit tieši 60!
Slavenības
2019. gada 27. maijs, 04:36

27. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Dzimšanas diena šodien „Vēja brāļu ordeņa” bosam Frīdim, juvelierim Oļegam Auzeram, arī Sanktpēterburgas pilsētai... Ievērības cienīgs fakts, ka šajā datumā pirms 19 gadiem Rīgā notika pirmais Vislatvijas dvīņu un trīņu saiets.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jubilāri Latvijā

1988. gadā Andrejs Rastorgujevs - biatlonists, 2014. gada Eiropas čempions.

1980. gadā Pāvels Mihadjuks - futbolists.

1969. gadā Aija Matule - Kanādas vēstniecības Latvijā politikas un sabiedrisko attiecību pārstāve.

1962. gadā Juris Ķirsis - uzņēmējs.

1959. gadā Aivars Freimanis - Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents.

1950. gadā Oļegs Auzers - juvelieris.

1941. gadā Anda Līce - dzejniece, publiciste.

1941. gadā Uldis Vazdiks - latviešu kino aktieris (miris 2006.gada 5.maijā).

1938. gadā Raimonds Valters - Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs.

1905. gadā Arvīds Jurgens - futbolists, hokejists, basketbolists un bendija spēlētājs, viens no visu laiku daudzpusīgākajiem Latvijas sportistiem (miris 1955. gadā).

1889. gadā Ernests Feldmanis - aktieris, režisors un teātra pedagogs (miris 1947. gadā).

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Jubilāri pasaulē

1999. gadā Lilija-Rouza Depa - franču/amerikāņu aktrise un modele.

Lilija-Rouza Depa Venēcijas kinofestivālā

gallery icon
13

1990. gadā Kriss Kolfers - amerikāņu aktieris un dziedātājs, "Zelta globusa" ieguvējs.

1987. gadā Žervinju - Kotdivuāras futbolists, 2015. gada Āfrikas Nāciju kausa ieguvējs.

1985. gadā Roverto Soldado - spāņu futbolists.

1975. gadā Džeimijs Olivers - angļu pavārs un TV zvaigzne.

Džeimija Olivera ģimenē piektais bērns

Šefpavāra Džeimija Olivera ģimenē 2016. gada 7. augustā piedzimis piektais bērns.

gallery icon
15

1975. gadā Andre 3000 - amerikāņu mūziķis ("OutKast"), aktieris, dejotājs un mūzikas producents, sešu "Grammy" balvu ieguvējs.

1971. gadā Lisa "Left Eye" Lopesa - amerikāņu dziedātāja ("TLC").

1971. gadā Kaurs Kenders - igauņu rakstnieks.

1971. gadā Pols Betanijs - angļu aktieris.

1970. gadā Mikele Bartoli - itāļu riteņbraucējs.

1970. gadā Džozefs Fainss - angļu aktieris.

1967. gadā Pols Gaskoins - angļu futbolists.

Pols Gaskoins dodas pēc alkohola devas

gallery icon
24

1965. gadā Pets Kešs - austrāliešu tenisists, Vimbldonas turnīra uzvarētājs, divkārtējs Deivisa kausa ieguvējs.

1957. gadā Sjūzija Sjū - angļu mūziķe ("Siouxsie and the Banshees").

1948. gadā Aleksandrs Volkovs - krievu kosmonauts.

1935. gadā Malkolms Īvenss - britu grupas "The Beatles" asistents un turneju menedžeris (miris 1976.gadā).

1934. gadā Herlans Elisons - amerikāņu rakstnieks.

1923. gadā Henrijs Kisindžers - bijušais ASV valsts sekretārs, Nobela miera prēmijas laureāts.

1922. gadā Kristofers Lī - angļu aktieris (miris 2015.gadā).

1907. gadā Reičela Kārsone - amerikāņu jūras bioloģe un rakstniece (mirusi 1964.gadā).

1897. gadā Džons Kokrofts - britu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1967.gadā).

1884. gadā Makss Brods - austriešu aktieris (miris 1968.gadā).

1794. gadā Korneliuss Vanderbilts - amerikāņu uzņēmējs (miris 1877.gadā).

1756. gadā Maksimiljans I - Bavārijas karalis (miris 1825.gadā).

1626. gadā Oranžas princis Viljams II (miris 1650.gadā).

1623. gadā Viljams Petijs - angļu zinātnieks un filozofs (miris 1687.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā sāk kursēt jaunais vilcienu ekspreša reiss Rēzekne-Liepāja, kas ļauj pasažieriem bez pārsēšanās nokļūt no Rēzeknes līdz Liepājai.

2006. gadā Latvijas Pirmās partijas (LPP) 5.kongresā par partijas priekšsēdētāju uz nākamajiem diviem gadiem tiek ievēlēts Saeimas deputāts Ainārs Šlesers.

2006. gadā Latvijā ierodas Viņa Svētība Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgais patriarhs Aleksijs II, kura vizīte ilgst līdz 29.maijam.

2005. gadā par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju uz turpmākajiem četriem gadiem Jūrmalā notiekošajā LPS 15.kongresā vienbalsīgi tiek ievēlēts Andris Jaunsleinis.

2005. gadā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atzīmē 15 gadu pastāvēšanas jubileju.

2004. gadā Saeima Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā uz pieciem gadiem ieceļ biroja Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāju Alekseju Loskutovu. Aizklāti balsojot, viņu atbalsta 64, bet pret ir 32 deputāti.

2004. gadā Saeima bez debatēm, 54 deputātiem balsojot "par", septiņiem - "pret" un 28 deputātiem atturoties, bērnu un ģimenes lietu ministra amatā ieceļ Ainaru Baštiku (LPP).

2003. gadā Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņem lēmumu veikt grozījumus Ķīpsalas detālajā plānojumā, kā to ierosina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs pēc sēdes norāda, ka, visticamāk, ar jaunajiem detālplāna grozījumiem tiks legalizēta "Saules akmens" būvniecība.

2003. gadā seši vadošie Latvijas būvuzņēmumi - "Re&Re", "Kalnozols celtniecība", "RBS Skals", "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks" (LEC) un "BMGS" - nolemj izveidot sabiedrību. Šāds lēmums tiek pieņemts, lai piedalītos amerikāņu uzņēmuma "Bechtel National Inc." rīkotajos konkursos par karadarbībā izpostītās Irākas infrastruktūras atjaunošanu, kā arī lai turpmāk veiksmīgi darbotos starptautiskajā būvniecības apritē.

2002. gadā Rīgā oficiālā vizītē uzturas Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss.

2002. gadā Kuldīgas rajona Rendas pamatskolā oficiāli tiek atklāta Ekoskolu programma Latvijā. Vides izglītības fonda (FEE) pārstāvis Latvijā - Vides aizsardzības klubs - ar šo pasākumu atklāj otro FEE programmu, kas seko 1998.gadā uzsāktajai Zilā karoga kustībai - pirmajai Latvijā īstenotajai FEE programmai.

2001. gadā Latvijā viesojas Amerikas Savienoto Valstu senatoru delegācija.

2000. gadā Rīgā notiek pirmais Vislatvijas dvīņu un trīņu saiets.

2000. gadā Latvijā viesojas Islandes premjerministrs Davids Odsons.

1999. gadā Saeima pieņem likumu "Par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Likums sāk darboties 1.jūnijā un ir spēkā līdz 17.decembrim. Lietuva un Igaunija iesniedz protesta notas Latvijas valdībai, kurās norāda, ka Latvija, ieviešot aizsardzības pasākumus, ir pārkāpusi Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma nosacījumus.

1999. gadā Viļņā Latvija un Lietuva parafē līgumu "Par kontinentālā šelfa un ekonomiskās zonas Baltijas jūrā delimitāciju". Līgumā iekļautas valstu robežu koordinātes, par kurām Lietuva un Latvija vienojās piecus gadus ilgās sarunās.

1998. gadā Saeimas deputāti, aizklāti balsojot, no amata atbrīvo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Zemessardzes pulkvedi Juri Dalbiņu.

1996. gadā Viļņā Baltijas Ministru padomes Tirdzniecības komitejas ekspertu tikšanās laikā tiek parafēts Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

1795. gadā Kurzemes hercogiste oficiāli kļūst par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu.

Notikumi pasaulē

2006. gadā 6,3 magnitūdas stipra zemestrīce satricina Indonēzijas Javas salu. Dabas stihijas dēļ dzīvības zaudē apmēram 6000 cilvēku un vairāk nekā 130 000 paliek bez pajumtes.

2005. gadā Indonēzija un ačehu separātisti panāk vienošanos par būtiskiem politiskiem jautājumiem, sperot lielu soli, lai izbeigtu vienu no Āzijā ilgstošākajiem bruņotajiem konfliktiem.

2004. gadā 69 gadu vecumā mirst Itālijas lielākās rūpnieciskās grupas "Fiat" vadītājs Umberto Anjeli.

1999. gadā ANO kara noziegumu tribunāls Hāgā apstiprina, ka bijušajam Dienvidslāvijas prezidentam Slobodanam Miloševičam izvirzītas apsūdzības kara noziegumos.

1997. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo, ka Maskava vairs nemērķēs savas kodolraķetes uz NATO valstīm. NATO un Krievija izveido kopīgu konsultāciju padomi Eiropas drošības jautājumos.

1996. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins pirmo reizi tiekas ar čečenu nemiernieku pārstāvjiem un sarunās vienojas par pamieru pirmajā Čečenijas karā.

1995. gadā amerikāņu aktieris Kristofers Rīvss pēc kritiena no zirga jāšanas sacensību laikā ASV kļūst paralizēts no kakla līdz kājām.

1994. gadā pēc trimdā nodzīvotiem 20 gadiem Krievijā atgriežas Aleksandrs Solžeņicins.

1971. gadā Dāleravas dzelzceļa katastrofā Rietumvācijā iet bojā 46 cilvēki un 25 tiek ievainoti.

1964. gadā 74 gadu vecumā mirst neatkarīgās Indijas pirmais premjerministrs Džavaharlals Neru.

1963. gadā Bobs Dilans izdod albumu "The Freewheelin' Bob Dylan".

1951. gadā Ķīnas komunisti piespiež Tibetas garīgo un politisko līderi Dalailamu nodot Pekinai kontroli pār Tibetas ārlietām un armiju.

1942. gadā atentātā Prāgā tiek ievainots nacistu drošības dienesta vadītājs Reinhards Heidrihs, kurš nedēļu vēlāk mirst no gūtajiem ievainojumiem. Heidrihs bija viens no ebreju iznīcināšanas idejas autoriem un Hilters viņu uzskatīja par savu iespējamo pēcteci.

1941. gadā Otrajā pasaules karā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā briti nogremdē Vācijas karakuģi "Bismarck", kas aiznes dzelmē 2100 cilvēku dzīvības.

1940. gadā Otrajā pasaules karā vācu karavīri noslaktē 97 no 99 britu Norfolkas karaliskā pulka karavīriem, kas mēģina padoties Denkērkā. Vācu spēku komandieris, kapteinis Frics Knehleins vēlāk tiek pakārts par kara noziegumiem.

1937. gadā Sanfrancisko tiek atklāts Zelta vārtu tilts un pirmajā dienā to šķērso aptuveni 200 000 cilvēku.

1933. gadā uz ekrāniem ASV nonāk "Walt Disney Company" multfilma "Trīs sivēntiņi", kurā skan vēlāk ārkārtīgi populārā dziesma "Who's Afraid of the Big Bad Wolf?".

1930. gadā Ričards Gērlijs Drū ASV patentē leikoplastu.

1927. gadā autoražotājs "Ford Motor Company" pārstāj ražot automašīnu "Ford Model T", lai ražošanas līnijas pārveidotu "Ford Model A" ražošanai.

1905. gadā Japānas flote kaujā Cusimas šaurumā sakauj Krievijas spēkus. No Krievijas 45 kuģu flotes izglābās tikai 12.

1895. gadā īru rakstnieks Oskars Vailds tiek ieslodzīts cietumā par sodomiju.

1883. gadā par Krievijas caru tiek kronēts Aleksandrs III.

1703. gadā Krievijas cars Pēteris Lielais dibina valsts "ziemeļu galvaspilsētu" Sanktpēterburgu.

1328. gadā par Francijas karali tiek kronēts Filips VI.