foto: Publicitātes
Skumjākais humors Jūrmalā. Filmas "Humorists" recenzija
Kino
2019. gada 3. maijs, 07:17

Skumjākais humors Jūrmalā. Filmas "Humorists" recenzija

Marta Elīna Martinsone

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Krievijas un Latvijas kopražojuma filma "Humorists" stāsta par to, cik bīstami ir jokot totalitāra režīma apstākļos.

Simboliskajā 1984. gadā PSRS slavenākais estrādes komiķis Boriss Arkadjevs uzstājas Jūrmalā - viņam jau ir «ejoša» programma, tautā iemīļoti joki un skatītāju mīlestība. Taču mēs viņu ieraugām sagurušu un atkārtoto joku nomāktu. Kad kāda dāma viņam jūsmīgi paprasa autogrāfu - turklāt ne jau uz šova plakāta, bet gan Borisa vienīgā publicētā romāna pirmajā lapā - viņš tajā ar siltu smaidu ievelk nevis savu parakstu, bet ko… mazliet skarbāku. Alekseja Agranoviča skumjās acis un sakumpušais augums liecina par to, ka «tautas mākslinieka» tituls pavisam nav tas, ko viņš ir vēlējies. Turklāt stāstīt drīkst tikai saskaņotus jokus, ar kuriem vēl arī jāizklaidē stīvi smaidošus, bet dzelžaini nežēlīgus VDK virsniekus.

Satiekoties ar saviem draugiem kādā Jūrmalas villā, Boriss sastopas gan ar pārmetumiem par savu konformismu, gan arī ar brīdinājumiem, lai nelecas - jo kas tad vainas? Tiešām - kas tad vainas? Var taču stāstīt vienus un tos pašus jokus par pērtiķīti, nest mājās naudu, braukāt pa draudzīgo Savienību, dzert konjaku ar virsniekiem un viņu sievām! Taču «Humorists» pievēršas tieši tam, cik smacējoša un nežēlīga ir šī režīma «maigā roka». Bailes sūcas iekšā pa visām šķirbiņām, un viens nepareizi pateikts vārds var kļūt tavu pēdējo. Arī paša Borisa Arkadjeva varonis par sevi nejūtas pārliecināts un - kā jau lielākā daļa komiķu - aiz jokiem slēpj lielu daudzumu tumsas, nedrošības un skumju.

«Humorists» parāda padomju radošās vides portretu, kas brīžiem nav glaimojošs un liek domāt par galma ākstiem, kuru vienīgais uzdevums ir izklaidēt varenos. Tiesa, izklaidēt tikai viņiem tīkamā veidā - ar labi zināmiem jokiem vai patīkamām klačām par citiem. Nekad nepārkāpjot robežu. Turklāt filmas veidotāji stāstā arī smalki iepilina citas specifiskas padomju laika problēmas un īpatnības - sākot no īpašajām «zālēm kosmonautiem» līdz pat nomācošajam alkoholismam. Protams, ka šīs filmas kontekstā tiek apspēlēts klasiskais «dzer, lai izturētu» stāsts, bet alkohols ir visapkārt - jebkurā tikšanās reizē, jebkurā ballītē. No šī virpuļa izkāpt ir gandrīz neiespējami. Bet - hei! - vienmēr jau varēs izglābties ar «zālēm kosmonautiem»!

Jauns materiāls

Stāvkomiķi zina, cik svarīgi ir ik pa brīdim savas uzstāšanās atsvaidzināt ar jaunu materiālu. Lai arī cik glaimojoši būtu skatītāju smiekli, atkārtot vienus un tos pašus nodeldētos jokus, var kļūt neizturami mokoši. Jo īpaši tādā situācijā, kad pati joku tapšana nav problēma - problēma ir tas, ka tev šos jokus neļauj stāstīt.

Un tieši šādā bezizejā ir iesprostots Boriss - viņa stāsts par pērtiķīti Artūru ir labi atstrādāts, cenzoru akceptēts materiāls, kuru viņam nākas atkārtot atkal un atkal. Un palēnām mēs ieraugām, ka Borisā ir iekrājusies vesela agresijas jūra, kuru nav iespējams nekur izgāzt. Bet nav iespējams arī vairs saturēt.

Pieklusinātos toņos

«Humorists» nedīžājas ar galvu reibinošiem skatiem vai milzīgiem kopplāniem - lielākoties filmas darbība notiek ierobežotās lokācijās, koncentrējoties uz Borisa pieredzi. Tas arī ļauj parādīties dažādiem specifiskiem sīkumiem - padomju Latvijas tautu meitas lellītei vai cigaretēm «Kosmoss».

Arī kameras kustības ir slīdošas un neuzbāzīgas, izvairoties no pārlieku asām kustībām. Arī sekojošie kadri ir pludeni un kalpo vien kā ievelkošs un ritmu paātrinošs paņēmiens. Lielākoties šis ir stāsts par cilvēku vidē - un tā tas tiek akcentēts arī vizuālajā valodā.

Bez mokoša patosa

«Humorists» brīžiem ieslīd klišejās un paredzamos sižeta pavērsienos, taču tai pat laikā izvairās no pārspīlēta patosa. Stāsts par Borisu Arkadjevu ir aizkustinošs, cilvēcisks un brīžiem arī ļoti skaudrs. Tas nav eposs par visu, kas notika padomju laikos, un tādam tam arī nevajadzētu būt.

Filma izstāsta viena konkrēta varoņa pieredzi un viņa pārdzīvojumus konkrētos apstākļos. Un par šiem konkrētajiem apstākļiem ir vērts atcerēties, un novērtēt to, ka šodien mūs par jokiem cietumā neliek. Un tā ir milzīga vērtība.

«HUMORISTS» ("Юморист")
Biogrāfiska drāma, Krievija, Latvija, Čehija, 2019
Režisors: Mihails Idovs.
Lomās: Aleksejs Agranovičs, Jurijs Kolokoļņikovs, Aļisa Hazanova, Pāvels Iļins, Poļina Auga, Kristians Kareļins u.c.