Biznesa lēdijas Irinas Mirošņikas atklāsmes: „Attiecībām ar darbu jābūt seksuālām”
Kā tas ir – būt sievietei nežēlīgajā biznesa pasaulē? Ko nozīmē – biznesa lēdija? Vai sievietei vispār ir jāuzņemas vadīt starptautiskus uzņēmumus? Par to stāsta miljonāre, viena no visbagātākajām sievietēm Ukrainā Irina Mirošņika.
Irina Mirošņika jau daudzus gadus ir Ukrainas vispazīstamākā uzņēmēja, viņa iekļauta 100 ietekmīgāko Ukrainas sieviešu sarakstā, atzīta par Gada cilvēku Ukrainā nominācijā Gada rūpnieks, bet beidzamos gadus dzīvo un strādā Latvijā (te atklāta rūpnīca "IMMER Digital" un dizaina studija "IMMER Design Studio", kur mūsdienīgu un stilīgu iesaiņojumu rada jaunie Latvijas dizaineri). Irina Mirošņika ir Ukrainā dibinātās kompānijas "IMMER Group" prezidente, un viņas uzņēmums ieņem stabilu vietu Eiropas elastīgā iepakojuma ražotāju top 15, eksportējot produkciju uz 35 valstīm pasaulē.
Ko tas nozīmē – būt sievietei uzņēmējai? Sievietei taču it kā ir jābūt pavarda turētājai, nevis jāvada miljoniem vērts uzņēmums ar simtiem darbinieku visā pasaulē!
Par laimi, šīs tradīcijas – sieviete kā pavarda turētāja – lēnām aiziet pagātnē. Man ir prieks vērot, kā sievietes – skaistas, gudras, spēcīgas – izvirzās pirmajā plānā gan biznesā, gan politikā. Esmu pārliecināta, ka no sieviešu uzskatiem un pieejas šīs sfēras tikai iegūst, un man ir patīkami būt šā procesa vienai no sastāvdaļām. Vēl vairāk, man ļoti paveicās ar darbības sfēru, jo mans bizness – tas ir visinteresantākais ķīmijas, augstāko tehnoloģiju, dizaina, mārketinga, IT, drošības, ekoloģijas un daudzu citu jomu sajaukums.
Ko jums nozīmē jēdziens „biznesa lēdija”? Bet varbūt esat biznesa haizivs? Biznesa pasaule ir skarba, bet jūs – augumā smalka, skaista sieviete. Kā jums tas viss ir pa spēkam? Kāds ir jūsu noslēpums?
Haizivs? Nekādā gadījumā! Es sevi nekad neesmu uzskatījusi par karjeristi, bet gan centusies nodarboties ar to, kas patīk un izdodas. Attiecībām ar darbu ir jābūt seksuālām, tām ir jārada bauda. Ja tā nav, steigšus kaut kas jāmaina. Man pat vissarežģītākie periodi darbā bija kā šiks sekss!
Vai sievieti priekšnieci viegli pieņem? Kāda ir padoto un kāda – biznesa partneru reakcija? Bizness bieži vien ir nežēlīgs, ir jāpieņem nežēlīgi un sāpīgi lēmumi – kāds jāatlaiž, jāpārtrauc kāda sadarbība. Bet sievietes taču ir daudz jūtīgākas...
Biznesā nedrīksti būt labais. Taisnīgs – jā, bet ne labs. Patiesībā arī dzīvē tā ir vieglāk, nekā iemācīties pateikt „nē” un pieņemt nežēlīgus lēmumus. Man liekas, ka biznesā vīrieši un sievietes ir līdzīgi. Un fakts, ka uzņēmumu vadībā un politikā joprojām vairums ir vīriešu, mani satrauc. Jo tas milzīgais potenciāls, kas ir sievietēs, pagaidām gandrīz netiek realizēts.
Bet, kas attiecas uz sieviešu jūtīgumu, mēs esam ne vairāk jūtīgas kā vīrieši. Visiem vajag ar sevi strādāt. Vienkārši mēs domājam citādi, pieņemam lēmumus citādi, un tas ir jauki! Jo, darbojoties vīriešiem un sievietēm kopā, ir vieglāk rast pareizo risinājumu pat vissarežģītākajos jautājumos.
Cik viegli vai grūti ir būt starptautiskas kompānijas vadītājai? Vai strādājat 24 stundas diennaktī?
Diez vai pasaulē ir kādas starptautiskas (un ne tikai) kompānijas vadītājs, kurš godīgi pateiks, ka viņam ir viegli vadīt tūkstošiem cilvēku. Tā jebkurā gadījumā ir milzīga atbildība – par sevi, par darbiniekiem, viņu ģimenes locekļiem, par apkārtējo vidi, par pircējiem, kas lieto mūsu produkciju. Tā ka – nē, tas nav viegli. Taču tiešām ir tā vērts, lai tam novirzītu savu enerģiju. Un pievērsiet uzmanību – es saku „novirzīt”, nevis „dot bez atlikuma”. Man ļoti svarīgi ir saglabāt līdzsvaru, dvēselisko līdzsvaru, vienmēr atstāt daļiņu mīlestības sev, savai iekšējai pasaulei, savam ķermenim, savai ārienei un tēlam.
Darbs no rīta līdz vēlam vakaram – tas ir kaitējums pašam sev, un tas patiešām nav mans variants. Vajag taču kaut kā uzlādēt baterijas, no kaut kurienes smelties iedvesmu. Nav šajā pasaulē neviena cilvēka, kurš savas dzīves pēdējos mirkļos izjustu nožēlu par neizdarītiem darbiem. Nē, šajos mirkļos vienmēr domā par to, ka pārāk maz esi veltījis laiku saviem mīļajiem, bērniem, ģimenei. Cilvēkam jābūt viengabalainam.
Vai vispār atliek laika sievišķīgiem prieciņiem, atpūtai? Būt sievietei, mātei?
Man nepatīk būt pasīvai. Šāds laiks pats par sevi nerodas, es to apzināti atstāju. Es apzināti sev radu laiku, lai sazinātos ar mīļotajām meitām, laiku, ko veltīt sev, draugiem, jaunu cilvēku iepazīšanai, ceļojumiem, grāmatām un mūzikai.
Ne katra sieviete uzdrošinās veidot šādu karjeru. Bet jūs uzreiz pēc augstskolas nonācāt ministrijā, galvenajā plānošanas pārvaldē, bet pēc tam visai ātri kļuvāt par pašas uzņēmuma vadītāju. Vai jau kopš bērnības esat tik mērķtiecīga, ar līderes dotībām?
Jā, šādas īpašības manī sāka parādīties jau bērnudārzā, pēc tam skolā, kur aktīvi darbojos visdažādākās organizācijās. Bija kaut kādas iekšējās sajūtas – ja es nenoorganizēšu kaut ko interesantu, būs garlaicīgi.
Vai nav bijis tā, ka gribējies visu mest pie malas, kļūt par mājsaimnieci un baudīt dzīvi, neko nedarot? Pasaulē ir daudz skaistu sieviešu, kuras pašas nestrādā...
Es un mājsaimniece – tie ir pilnībā nesavienojami jēdzieni! Esmu pārliecināta, ka sievietei ir jāstrādā, jārealizē savas spējas. Man grūti iedomāties stabilu un laimīgu ģimeni, kurā vīrs nemitīgi aug kā personība un profesionālis, bet sieva dienām aizņemta pa māju. Agri vai vēlu vīrieti tāda sieviete sāks garlaikot.
Biznesā pārsvarā strādā vīrieši. Vai sieviete uzņēmēja nav kā aita vilku barā?
Viss izlīdzinās. Vēl tikai pirms simts gadiem daudzās valstīs sievietēm nebija ļauts strādāt un balsot vēlēšanās. Bet mūsdienās sievietes jau kļūst par prezidentēm, valdību vadītājām, vada starptautiskas kompānijas un korporācijas. Turklāt viens no ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir panākt dzimumu līdztiesību un paplašināt sieviešu un meiteņu tiesības un iespējas. Katrs biznesā ienes ko savu – vīrieši vieglāk riskē, ātrāk pieņem lēmumus, vieglāk tiek galā ar neveiksmēm. Sievietes savukārt ilgāk un rūpīgāk izsver visus par un pret, vairāk izanalizē savu rīcību. Un abas pieejas var dot lieliskus rezultātus.
Jūsu sapnis ir attīstīt biznesu. Vai tiešām domājat tikai un vienīgi par biznesu? Vai tiešām nav kāda cita sapņa? Piemēram, pabūt uz visskaistākās salas pasaulē. Jo – visu mūžu taču nevar tikai strādāt!
Attīstīt biznesu – tas nav pašmērķis. Attīstīties attīstīšanās dēļ vai milzu peļņas un kaut kādu apbalvojumu dēļ mani neinteresē. Biznesam ir jāatrisina sociāli nozīmīgas problēmas, jāpalīdz pasaulei kļūt labākai. Tāpēc es aktīvi atbalstu ANO iniciatīvu Save Food, globālos principus un ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tas ir ne tikai darbs, bet galvenokārt dzīves pozīcija, un bizness tikai palīdz to īstenot dzīvē. Savukārt sapņot par ceļojumiem man nav vajadzības, es jau tā daudz kur esmu pabijusi un vēl arvien palielinu savu klātieni uz planētas Zeme. Vienīgi uz Marsa nebūtu slikti nokļūt...
Kā tas ir – būt Eiropā pazīstamai uzņēmējai, gozēties uz žurnālu vākiem? Vai neesat no atpazīstamības nogurusi? Vai nav brīži, kad gluži cilvēcīgi gribas no tā visa noslēpties, pabūt vienai?
Es tam neveltu īpašus pūliņus. Bet paslēpties no pasaules – tas nav manā stilā. Pēc temperamenta esmu holēriķis un ekstraverts cilvēks, man patīk komunicēt ar citiem, paplašināt savas pasaules robežas. Taču es arī atrodu laiku, lai pabūtu viena. Jo pabūt ar sevi – tas arī ir kaifs!
