11. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1915. gadā Tatjana Kačalova - mākslas zinātniece (mirusi 2010.gada 24.aprīlī).

1915. gadā Milda Klētniece - aktrise (mirusi 2008. gadā).

1934. gadā Aloizs Vaznis – bijušais iekšlietu ministrs, zvērināts advokāts.

1935. gadā Juris Lejaskalns - aktieris (miris 2006. gadā).

1950. gadā Andrejs Jirgensons - Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs.

1970. gadā Raimonds Kisiels - uzņēmējs, Latvijas Automobiļu federācijas prezidents.

1981. gadā Linda Nemiera - rakstniece.

Jubilāri pasaulē

1544. gadā Torkvato Tasso - itāļu dzejnieks (miris 1595.gadā).

1899. gadā Frederiks IX - Dānijas karalis (miris 1972.gadā).

1915. gadā Džozefs Karls Robnets Liklaiders - amerikāņu darotzinātnieks, interneta pionieris, tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām personām datorzinātnes vēsturē (miris 1990.gadā).

1916. gadā Herolds Vilsons - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1995.gadā).

1921. gadā Astors Pjacolla - argentīniešu komponists (miris 1992.gadā).

1931. gadā Ruperts Mērdoks - mediju magnāts.

1936. gadā Haralds cur Hauzens - vācu virusologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā.

1950. gadā Bobijs Makferins - amerikāņu mūziķis, desmit "Grammy" balvu ieguvējs.

1950. gadā Džerijs Cukers - amerikāņu kino producents, režisors un scenāriju autors.

1952. gadā Duglass Adamss - angļu rakstnieks (miris 2001.gadā).

1955. gadā Nina Hāgena - vācu dziedātāja.

1963. gadā Aleksa Kingstona - angļu aktrise.

1964. gadā Pīters Bergs - amerikāņu aktieris un režisors.

1964. gadā Vinnijs Pols - amerikāņu mūziķis ( miris 2018. gadā).

1968. gadā Lisa Loeba - amerikāņu dziedātāja.

1969. gadā Terenss Hovards - amerikāņu aktieris un dziedātājs.

1971. gadā Džonijs Noksvills - amerikāņu TV zvaigzne.

1976. gadā Tomass Gravesens - dāņu futbolists.

1978. gadā Didjē Drogbā - Kotdivuāras futbolists.

1979. gadā Džoels Madens - amerikāņu mūziķis ("Good Charlotte").

1979. gadā Bendži Madens - amerikāņu mūziķis ("Good Charlotte").

1979. gadā Eltons Brends - amerikāņu basketbolists, 2006. gada pasaules čempionāta bronzas godalgas ieguvējs.

1981. gadā Rasels Lisaks - angļu mūziķis ("Bloc Party").

1981. gadā Letoija Laketa - amerikāņu dziedātāja ("Destiny's Child").

1982. gadā Tora Bērča - amerikāņu aktrise.

1989. gadā Antons Jeļčins - Krievijā dzimis amerikāņu aktieris (miris 2016. gadā).

Notikumi Latvijā

1998. gadā Saeimas deputāti aptur PVAS "Latvenergo" privatizāciju līdz parlamentārās izmeklēšanas komisijas pazudušo "Latvenergo" 3 miljonu lietā darba rezultātu apkopošanai un gala slēdziena apstiprināšanai.

1998. gadā Rīgas dome un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) paraksta līgumu par RTU laboratoriju korpusa Rīgā, Kaļķu ielā 1a, nodošanu Rīgas domes īpašumā.

2000. gadā Liepājas ledus hallē pirmo reizi Latvijā notiek "Netradicionālās studentu sporta spēles", kurās piedalās 20 studentu komandas no visas Latvijas.

2003. gadā Hāgā zvērestu nodod 18 jaunās Starptautiskās krimināltiesas tiesneši, viņu vidū arī bijusī Latvijas Satversmes tiesas tiesnese Anita Ušacka.

2004. gadā oficiālā vizītē Latvijā uzturas NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.

2006. gadā noskaidrojas, ka "Eirovīzijas" dziesmu konkursā, kas 20. maijā notiek Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, Latviju pārstāvēs grupa "Cosmos" ar dziesmu "I Hear Your Heart". Par grupas "Cosmos" izpildīto dziesmu Latvijas nacionālās atlases finālā nobalsoja visvairāk Latvijas iedzīvotāju - 27 740.

2006. gadā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 37.kongresa delegāti atzīst partijas priekšsēdētāja Jura Bojāra darbu par neapmierinošu un viņš, pildot domes sēdē doto solījumu, paziņo par atkāpšanos no LSDSP priekšsēdētāja amata.

2007. gadā Latvijas izlases pārstāve Rita Verza-Grabovska izcīna pasaules čempiones titulu Polijā notiekošajā zemledus makšķerēšanas čempionātā.

Notikumi pasaulē

1702. gadā Londonā iznāk pirmais laikraksts angļu valodā "The Daily Courant".

1801. gadā atentātā tiek nogalināts Krievijas cars Pāvels I, kura vietā tronī stājas viņa dēls Aleksandrs I.

1851. gadā Venēcijā pirmizrādi piedzīvo Džuzepes Verdi opera "Rigoletto".

1867. gadā Parīzes operā pirmizrādi piedzīvo Džuzepes Verdi opera "Dons Karloss".

1917. gadā Lielbritānijas un Indijas spēki Pirmajā pasaules karā ieiet Bagdādē, sagūstot 9000 turku gūstekņus.

1941. gadā ASV Kongress apstiprina likumu, ļaujot Lielbritānijai Otrā pasaules kara laikā aizņemties naudu, lai iegādātos pārtiku un ieročus.

1955. gadā 73 gadu vecumā mirst skotu bakteriologs sers Aleksandrs Flemings, kurš 1928.gadā atklāja penicilīnu.

1978. gadā palestīniešu grupējuma "Fatah" deviņi kaujinieki nolaupa autobusu Izraēlā. Pēc ilgstošas pakaļdzīšanās un apšaudes Izraēlas armija nogalina uzbrucējus, taču bojā iet 34 autobusa pasažieri un vēl 76 gūst ievainojumus. Izraēla atbildē trīs dienas vēlāk iebrūk Libānas dienvidos.

1985. gadā par Padomju Savienības līderi pēc Konstantīna Čerņenko nāves kļūst Mihails Gorbačovs.

1990. gadā Lietuvas parlaments nobalso par republikas neatkarības atjaunošanu, Lietuvai kļūst par pirmo republiku, kas atdalījusies no Padomju Savienības.

1997. gadā britu mūziķis Pols Makartnijs tiek iecelts bruņinieku kārtā.

2003. gadā Hāgā tiek dibināta Starptautiskā krimināltiesa.

2003. gadā Lībija panāk politisku vienošanos ar ASV un Lielbritāniju, uzņemoties atbildību par 1988. gada Lokerbijas sprādzienu un piekrītot izmaksāt 10 miljonu ASV dolāru kompensāciju upuru ģimenēm.

2004. gadā četros cilvēku pilnos pasažieru vilcienos Madridē vienlaicīgi eksplodē bumbas, nogalinot 191 cilvēku.

2005. gadā gandrīz visi Sīrijas spēki pamet Libānas ziemeļdaļu, izbeidzot 29 gadu militāro klātbūtni kaimiņvalstī.

2006. gadā savā kamerā Hāgā tiek atrasts miris kara noziegumos apsūdzētais bijušais Dienvidslāvijas līderis Slobodans Miloševičs, kuram dažus mēnešus vēlāk bija paredzēts pasludināt spriedumu par noziegumiem pret cilvēci.

2011. gadā Japānas piekrasti satricina deviņas magnitūdas spēcīga zemestrīce, izraisot desmit metru augstu postošu cunami valsts ziemeļu piekrastē. Kopumā dzīvību zaudē vai bez vēsts pazūd 20 000 cilvēku. Dabas stihijas izraisa avāriju arī Fukušimas atomelektrostacijā, kas kļūst par nopietnāko kodolkatastrofu pasaulē kopš traģiskās avārijas Černobiļā.