Trīsreiz par Jāņiem. Jaunās pašmāju filmas "Blakus" apskats

Lai nerastos pārpratumi, vēlos uzsvērt, ka šoreiz šī nav recenzija vai kritika par filmu. Kā scenārija līdzautore un projektam «pietuvināta persona» nedomāju, ka drīkstu pretendēt uz «objektīvas kritiķes» pozīciju. Tāpēc šonedēļ par filmu «Blakus» vairāk stāstīšu aprakstoši, mazliet atsaucoties uz to, ko esmu par to dzirdējusi no citiem skatītājiem.

Alises Zariņas debijas filma pieder t.s. «mikrobudžeta filmu» programmai, ko finansē Valsts kultūrkapitāla fonds, dodot iespēju jaunajiem režisoriem veidot savu pirmo pilnmetrāžas filmu. Līdz šim ir iznākušas jau divas šīs programmas filmas - joprojām kinoteātros redzamā Jāņa Ābeles «7 miljardi gadu pirms pasaules gala» un Rīgas Starptautiskajā Kino festivālā pirmizrādi piedzīvojusī Kristiāna Riekstiņa «Eva». Visas šīs filmas vieno viena lieta - milzīga mīlestība pret kino un filmēšanas komandas pašaizliedzība, strādājot pie projekta, kur «lielo piķi» neviens nenopelna.

Sākotnējā režisores ideja bija veidot filmu par šķiršanos, taču tik sarežģītu un bieži vien neizprotamu tēmu cilāt likās pārlieku ambiciozi un reizē arī abstrakti. Jo kāpēc reizēm neizdodas? Uz šo jautājumu reti kurš var atbildēt viennozīmīgi. Parasti vienkārši «notiek dzīve», un attiecības pajūk. Šādā ziņā no oriģinālās idejas gala rezultātā ir palikušas pāris lietas - stāsts joprojām ir par diviem cilvēkiem, joprojām galvenais vadmotīvs ir kopīgs ceļš (vai ceļojums), kā arī vienkārši «notiek dzīve». Stāsta centrā ir divi cilvēki - Luīze (Anta Aizupe) un Kaspars (Āris Matesovičs) - kuri nejauši satiekas, braucot uz Jāņiem.

Luīze vēlas kļūt par mākslinieci, taču joprojām nav atradusi savu pareizo dzīves ceļu, kā arī turas pie naivās cerības, ka viņai vēl viss priekšā, jo galu galā - 30 ir jaunie 20! It kā jau jā, bet visiem ir skaidrs, ka tā ir sevis mānīšana. Kaspars ir pāris gadus jaunāks, tikko pabeidzis aktiermeistarības studijas un jau precējies, tikai laulība ir uz iziršanas robežas, un brauciens kļūst par viņa bēgšanu no problēmām un atbildības. Tā nu šie abi «sevis meklētāji» satiekas, iepazīstas, kopīgi cenšas uzcelt Luīzes telti, runājas par šo un to, un tad jau pienāk nākamie Jāņi, kurus viņi dodas svinēt jau kopīgi.

Parunāsimies

Viens no «Blakus» bonusiem, kas arī tika uzstādīts kā mērķis no režisores puses, bija nebaidīties no gariem dialogiem un ļaut varoņiem runāties, brīžiem it kā ne par ko. Kā arī dot aktieriem gana daudz brīvības improvizēt, tādējādi radot arī pēc iespējas dabiskāku runas stilu.

Vai tas mums ir izdevies, lai spriež skatītāji, jo jāatzīst, ka šis uzdevums pavisam nebija viegls - atceros, kā vienu dienu kopā ar Alisi skumji gūglējām: «Kā runā jaunieši?» Lai arī, piemēram, Ilmārs Šlāpins savā «Facebook» kontā min, ka «Blakus» ir «labākais scenārijs un dialogi latviešu kino kopš «Limuzīna Jāņu nakts krāsā»», daži citi skatītāji atzina, ka tomēr daži dialogi esot izraisījuši vieglas zobu sāpes.

Ar vasaru sirdī

Zinot to, cik pelēki drūms Latvijā mēdz būt marts - kā reiz kāds mans draugs pārfrāzēja T. S. Eliotu, sakot, ka «marts ir visnežēlīgākais mēnesis» - skatītājus varētu priecēt saulainās vasaras krāsas un sajūta, ko uz ekrāna radījis operators Jānis Andrējevs.

Joprojām, skatoties Luīzes un Kaspara braucienus pa vasarīgajiem Latvijas ceļiem, atceros saulē apdegušu degungalu un kailas pēdas zālājā. Jāsaka, ka šī ir pirmā pilnmetrāžas spēlfilma ne tikai Alisei Zariņai, bet arī operatoram un producentēm - Alisei Rogulei un Helēnai Zakarei, kā arī vēl daļai no filmēšanas grupas. Tā teikt, daudz debiju vienuviet. 

Par mīlestību un vēl kaut ko

Ja būtu jānodefinē, par ko īsti ir filma «Blakus», visticamāk, ka pirmā lieta, kas nāk prātā, ir mīlestība. Taču līdzās šim stāstam par divu cilvēku attiecībām tomēr ir arī kas vairāk - tas ir savas paaudzes portrets. Reizēm caur skaistām rozā sirsniņbrillēm, reizēm skaudri un mazliet skumīgi.

Jo lielu tiesu šī apjukusī paaudze patērē daudz laika, mēģinot atrast savu vietu dzīvē un saprast, kā tieši būt laimīgiem. Protams, ka varētu jau teikt - senos laikos tādu problēmu nebija, būtu labāk zemi rakuši. Bet, pat palasot Jāņa Jaunsudrabiņa «Aiju», ir skaidrs, ka cilvēki visos laikos ir cīnījušies ar sevis meklēšanu un mīlas mokām - zemes rakšana bija tikai vēl viena lieta, ko viņi arī darīja.

«BLAKUS»
Komēdija, drāma, Latvija, 2019
Režisore: Alise Zariņa
Lomās: Anta Aizupe, Āris Matesovičs, Ģirts Jakovļevs, Jānis Sniķers, Uldis Sniķers, Marta Grigale, Vizma Kalme, Armands Ikalis.