Kardiologs Andrejs Ērglis plāno nodzīvot līdz 120 gadiem
Populārais kardiologs Andrejs Ērglis (54) gan mudina citus ievērot veselīgu dzīvesveidu, gan arī pats aizvien piedomā, kā uzturēt sevi formā – sporto un cenšas atturēties no vājībām.
Kardiologs un medicīnas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Andrejs Ērglis nesen biznesa augstskolā "Turība" sniedza vieslekciju "Sirds veselība un dzīvot prieks jeb Kā nodzīvot līdz 120 gadiem". Ārsts žurnālam "Kas Jauns" atklājis, kādus veselīga dzīvesveida principus piekopj pats.
Cenšas mazāk ēst
Kā saka Ērglis, cilvēka ķermenim ir pietiekami resursi, lai spētu 21. gadsimtā nodzīvot līdz pat 120 gadu vecumam. Viens no galvenajiem faktoriem dzīves ilguma pagarināšanā ir sabalansēta uztura un regulāru fizisko aktivitāšu pozitīvā ietekme uz sirds veselību. „Ir svarīgi kontrolēt sava ķermeņa svaru, asinsspiedienu un pulsu. Nekaitēt sev smēķējot, kā arī nepadarīt par pasīvajiem smēķētājiem bērnus. Tomēr arī bez profilaktiskiem pasākumiem ļoti nozīmīgs ir modernās medicīnas atbalsts,” saka ārsts.
„Atzīšos, pašam man ne viss tik labi izdodas. Grafikus veselīga dzīvesveida ievērošanai darba dēļ diemžēl neizdodas izveidot tādus, kādus vajadzētu. Tāpēc es neesmu superpiemērs,” nosaka kardiologs.
Viņš stāsta, ka ar fiziskām aktivitātēm gan nodarbojas regulāri. Ārsts nedēļā vismaz reizi spēlē basketbolu un cenšas vismaz pāris reižu doties uzspēlēt tenisu. „Man ne pārāk labi izdodas tā pareizā uztura ievērošana. Es cenšos drusku mazāk ēst. Mana vājība ir vārīta desa, lai arī apzinos, ka tā nav veselīga. Taču man tā garšo, īpaši doktordesa. Bet to man neļauj ēst,” joko Ērglis, atklājot kādu notikumu, kad pārdevēja viņa sievai aizrādījusi, ka tā pērk šādu pārtikas izstrādājumu.
„Kundze ieiet veikalā un nopērk desas gabaliņu. Pārdevēja saka: „Vai tad tādu desu ir veselīgi ēst?” Kundze taisnojas, ka tā jau tikai mazu gabaliņu pērkot vienu reizi divās nedēļās un tas pats domāts vīriņam. Pārdevēja noteikusi, ka zinot jau, ka vīram, un tieši tāpēc arī nedrīkst. Jo vai tad tādas desas dakteri drīkst ēst?” notikušo atstāsta profesors.
„Ja nopietni, tos dzīvnieku taukus mūsdienās ēst vajag pēc iespējas mazāk. Latviešiem ir tā vājība, ka viņi pārēdas. Un es ieteiktu ierobežot ēšanas daudzumu. Viens no pārēšanās iemesliem ir neregulāras ēdienreizes,” piebilst ārsts.
Priecājas, ka atmetis smēķēšanu
Kardiologs atzīst, ka viena no labākajām izvēlēm – teju pirms divdesmit gadiem –bijusi smēķēšanas atmešana, par ko pašam tagad liels prieks.
„Tas ir labākais, ko es esmu izdarījis savas veselības uzlabošanā. Ārstam tomēr ir jācenšas rādīt piemēru veselīga dzīvesveida jomā. Vai tas izdodas vai ne, tā ir cita lieta. Neviens ārsts nav Dievs, visi ir ar savām vājībām, bet jācenšas tikt no tām vaļā. Es jau krietnu laiku esmu iestājies pret ārstu smēķēšanu,” atklāj kardiologs un uzsver: „Ārstam ir jābūt potētam pret gripu, lai citus neaplipinātu, un ārsts nedrīkst smēķēt. Esmu aizrādījis saviem kolēģiem, lai met nost to pīpēšanu. Jā, atzīstu, uz „šito lietu” esmu drusku neiecietīgs pret viņiem."
Ja pie mūsu slimnīcas, kur nāk cilvēki ārstēties, turpat ārā ārsti pīpē, tas nav īsti pareizi.
"Taču tagad ārstu pīpētāju skaits ir samazinājies, par to prieks,” atzīst kardiologs, kurš uzsver, ka smēķēšana ir viens no ļaunumiem, kas lēni sagrauj cilvēka veselību.
Citas ziņas, notikumus un intevijas lūkojiet šīs nedēļas žurnālā "Kas Jauns"!
