Klucīši atkārtojas. "Lego filmas" recenzija
Ilgi gaidītais «Lego filmas» turpinājums ir klāt, bet tomēr oriģināla dzīvīgumu nepārspēj.
2014. gadā, kad iznāca pirmā «Lego filma», neviens neiedomājās, ka šī datoranimācijas filma par populāro rotaļlietu sēriju kļūs tik neticami populāra. Stāsts par pavisam parasto «Lego cilvēciņu» Emetu Brikovski un viņa nerimstošo optimismu iekaroja skatītāju sirdis. Galvu reibinoša datorgrafika (parastajam skatītājam tas izteiks maz, bet «Lego filmas» veidošana bija liels tehnoloģisks sasniegums datoranimācijā), neskaitāmas popkultūras atsauces un, protams, trakoti lipīgā dziesmiņa «Eveything is awesome» («Viss ir brīnišķīgi»).
Taču pietiks gremdēties atmiņās par pagātni - kāda tad ir jaunā filma? Iepriekšējās daļas beigās mēs uzzinājām, ka filmas stāsts patiesībā norisinājies kāda puikas - Fina - iztēlē, jo viss ir bijusi tikai spēlēšanās ar «Lego» klucīšiem un cilvēciņiem. Tāpat mēs uzzinājām, ka tuvojas «briesmas», jo Fina tētis liek spēlē iesaistīt mazo māšeli. Tā nu otrā daļa ir notikumi pēc šī «baisā pavērsiena» - Fina izveidotā pasaule nu jau līdzinās postapokaliptiskajai «Trakā Maksa» tukseša videi, un Emetam kopā ar savu aso draudzeni Lūsiju nākas cīnīties pret dažnedažādiem citplanētiešiem un ļaundariem.
Un kurš gan tos ir radījis, ja ne Fina mazā māšele no saviem iemīļotajiem, krāsainajiem «Duplo» klucīšiem. Lai arī sižetiski māsa ir nostādīta ļaundares lomā, viņas fantāzijas lidojums un izdomātie varoņi ir viens no lielākajiem filmas bonusiem. Piemēram, ļaunā karaliene Vatevra Vanabi, kura spēj pieņemt jebkādu izskatu un turklāt uzstāda savu ultimātu - viņa vēlas apprecēt Betmenu.
Arī pašam Emetam ir jāizdzīvo sava drāma - šajos «skarbajos apstākļos» viņa hiper-pozitīvisms pavisam neiederas. Tā nu, izmantojot vieglas atsauces uz populāro filmu «Atpakaļ nākotnē», Emets sastopas ar savu dubultnieku Reksu Dendžervestu, kurš ir tik pārspīlēti vīrišķīgs un skarbs, ka trakāk vairs nevar. Taču lielu tiesu brāļa un māsas konflikts, kas ir pamatā visām Lego pasaules nedienām, ir tikai fons tam, lai varētu apspēlēt jau pirmajā daļā iezīmēto stilistiku un jokus. Arī šoreiz mūs sagaida lipīga dziesmiņa, dažādi meta-joki un neskaitāmas atsauces uz popkultūru, kā arī interesanti tēli un varoņi nelielās lomiņās.
Par daudz iestarpinājumu
Tas, kas pirmajā daļā iedarbojās kā liels meta-pavērsiens un atslēga uz filmas trakulīgo un brīžiem pat bezsakarīgo stilu, šoreiz tiek izmantots pārlieku daudz. Pārlekšana uz realitāti, kur brālis un māsa cīnās ap «Lego» klucīšiem un rotaļlietām, reizē bīstoties no tā, ka ieradīsies mamma, vienā brīdī sāk traucēt pamatstāstam.
Taču, ņemot vērā, ka tā ir problēma, kas raksturīga lielākajai daļai filmu turpinājumu (visu labo no pirmās daļas izmantot līdz apnikumam), var jau to arī neņemt vērā un vienkārši izbaudīt kārtējo jestro piedzīvojumu. Galu galā, Betmens joprojām ir tikpat liels narciss, Lūsija ir tikpat stilīga, un Emets - kaitinoši priecīgs.
Dažādās iztēles
Savā ziņā interesants ir paņēmiens par dramaturģiskā konflikta pamatu izmantot to, kā atšķiras brāļa un māsas iztēles. Tai pat laikā tas šai pašreflektīvajai komēdijai brīžiem piemet diezgan lielu devu stereotipiskas domāšanas. Meitenes, redz, sapņo vien par precēšanos, bet puišiem patīk asa sižeta filmas.
Taču priecē, ka pie scenārija veidošanas joprojām darbojas Fils Lords un Kriss Millers, kuriem ar pašironiju viss ir kārtībā. Un tādēļ arī ir viegli filmai piedot dažādus trūkumus - galu galā, ir skaidrs, ka veidotāji šo visu skatītājiem rāda ar vieglu piemiedzienu un neuztver sevi pārāk nopietni. Tas arī atbruņo un iejūsmina.
Viss jaunais ir…
Protams, ka filmas vienīgais grēks gluži vienkārši ir tas, ka tā nav oriģināls. Taču, tā kā kopš pirmās daļas ir pagājuši jau pieci gadi (ja neskaita divas blakus-stāstiem veltītas «Lego filmas»), tad ļoti iespējams, ka daudz kas jau būs piemirsies, un arī otro daļu varēs skatīties ar tādu pašu pirmreizīgā brīnuma sajūtu.
Domāju, ka skatītāji (gan mazie, gan lielie, kas nāks līdzi) būs apmierināti. Galu galā, dinamiskais temps ir pārpildīts ar joprojām asprātīgiem jokiem un trāpīgām frāzēm, atsaucēm uz dažnedažādām zinātniskās fantastikas un asa sižeta žanra filmām, kā arī, protams, veidotāji ir parūpējušies, lai beigu beigās mēs tomēr noticētu, ka viss ir brīnišķīgi.
«LEGO FILMA 2» («The Lego Movie 2: The Second Part»)
Piedzīvojumu filma, animācija, asa sižeta filma, ASV, 2019
Režisors Maiks Mičelss.
Lomas ierunājuši: Kriss Prats, Elizabete Benksa, Vils Ārnets, Tifānija Hediša, Alisona Brī, Niks Ofermans, Čārlijs Dejs, Maja Rūdolfa, Vils Ferels un citi.
KRITIĶU VIEDOKĻI
PĪTERS BREDŠOVS, «THE GUARDIAN»: LABĀKA PAR ORIĢINĀLU
****
Otrā «Lego filma» ir pat labāka par oriģināku: jauns, izsmalcināts ceļojums mums parāda to, kā Lego universa uzbūve ir daudz dzimumos dalītāka, nekā mums šķita. Balsis ir ieskaņotas ļoti asprātīgi, popkultūras joki nebeidzas un datografika ir galvu reibinoša.
DŽONS NŪDŽENTS, «EMPIRE ONLINE»: NEIZGUDRO FORMULU NO JAUNA
****
Filmu dzen uz priekšu adrenalīns, cukurs un plastmasa. «Lego filmas» otrā daļa īsti neizgudro pirmās daļas ķieģeli no jauna. Bet, ja formula ir asprātīga un izklaidējoša, vai mums par to vispār būtu jāuztraucas?
DŽŪDA DRAJA, «INDIE WIRE»: OTRREIZ IZMANTOTIE PAŅĒMIENI
***
Mēģinot pasniegt mācības par morāli - pieaugšanu, iztēles barošanu, atšķirību pieņemšanu, tikšanu galā ar to, ka ne vienmēr viss ir brīnišķīgi - «Lego filmai 2» neveicas. Turpinājums ar saviem otrreiz izmantotajiem jokiem un dziesmām ir vairāk kā atgādinājums par to, cik oriģināls bija oriģināls.