Septiņas jautras latvju saimnieces dodas cīņā par 1000 eiro. FOTO

 „Jāņkalnu” saimniece ar vīru Romundu un jaunāko dēlu Valteru dzīvo Talsu novada Lībagu pagasta. Galvenā nodarbošanās ir lauku tūrisms, kurā iekļauta folkloras taka, latvisko tradīciju izzināšana, seno gadskārtu svētki, kristabas un kāzu rituāli. Aiva sevi sauc par pirts lietu speciālisti, pirtnieci un zintnieci, tomēr pēc profesijas viņa ir pirmo klašu skolotāja. Kā pati saka, iet arī valsts darbā – Valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiālē „Veģi” aprūpē bērnus ar smagiem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Vīra darba dienas aizrit, strādājot ģimenes veikaliņā „Saule” Talsos. Līdzīgs veikaliņš ir Rīgā, kur tirgo dažādus dabiskus preparātus veselības uzlabošanai un nostiprināšanai, kā arī pirts lietas. Aivas lauku sētā ir arī daudz četrkājaino radību – kaķi, suns, poniji un aitas. Bieža viešņa „Jāņkalnos” ir arī vīra māte Zigrīda, kura bija klāt un palīdzēja Aivai arīdzan filmēšanas dienās.

Lolita ir Jelgavas novada Vilces pagasta „Terēnu” saimniece. Saimniecības pamatā ir graudkopība, taču ar to vairāk nodarbojas Lolitas vīrs. Viņa pati vairāk rosās mājās un nodarbojas ar savu vaļasprieku – „Piparmētru namiņu”. Lolita audzē piparmētras, viņai ir ap 20 šķirņu, un no tām top tēja, medus, cepumi, liķieris u.t.t. Saimniece dejo Vilces pagasta deju kolektīvā „Medaga” un ir piedalījusies Dziesmu un deju svētkos.

Mairitu var dēvēt par „Kāpostu karalieni”, jo Mairita kopā ar vīru saimnieko lielā kāpostu audzēšanas saimniecībā. Mairitai ir ļoti sakopta un skaista māja Slampē.

Skaidrīte ir netālu no Alsungas centra esošo „Zeiju” saimniece, kā arī skolotāja Alsungas skolā un suitu tradīciju kopēja. Viņa gatavo suitu ēdienus arī Alsungas krogā, kur brauc tūristi. Cep īsto skābmaizi jeb saldskābmaizi. Kopā ar vīru audzē gaļas lopus.

Vija ir Aglonas Maizes muzeja idejas autore un īstenotāja, kompānijas dvēsele. Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Pārtikas rūpniecības fakultātes beigšanas kā sabiedriskās ēdināšanas inženiere tehnoloģe strādājusi par pavāri, konditori, maizes ceptuves meistari, ēdienu gatavošanas pasniedzēju arodskolā. Tagad Preiļu rajona Aglonā vada savu uzņēmumu ar maizes ceptuvi un veikaliem. Vija prot gatavot senos latgaļu ēdienus: krupnīku, veistekni, gruci u.c. Vija interesējas un vāc materiālus par dzejnieci Neaizmirstuli.

Aina ir Kārsavas novada Malnavas pagasta „Dzīļu” saimniece. Ļoti moderna saimniece vienā no attālākajiem Latvijas nostūriem, apmēram 280 km no Rīgas. Viņas māja ieguvusi sakoptākās sētas titulu. Aina savā pagalmā rīko amatnieku tirdziņus, cep maizi un kūkas un ir ļoti pašpārliecināta par sevi un Latgali. Interesanti, ka aizvadītajā vasarā sestdienās sākusi rīkot brančus (braunagus) – tūristiem ļoti patīk, bet vietējie skatoties ar aizdomām. 2015. gadā „Dzīles” ieguva Kultūras ministrijas apbalvojumu – kultūras zīmi „Latviskais mantojums”.

Zanda saimnieko Valmieras pusē, piemājas saimniecībā „Vīnkalni”. Ļoti latviska saimniece un vienlaikus ļoti mūsdienīga. Viņai ir skaista, atjaunota māja netālu no Valmieras, kurā ikdienā dzīvo kopā ar vīru Uldi. Šie cilvēki mīl dabu. Vīrs nodarbojas ar pūralāžu, skapju, kumožu atjaunošanu. Zanda uzņem tūristus un saimnieko mājā. Viņai ir divi pieauguši dēli. Zanda ir ļoti sirsnīga un labsirdīga. Interesanti, ka „Vīnkalnos” pašu rokām mūrētā malkas krāsnī gatavo picas pēc senām neapoliešu receptēm.