Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Vinsents Van Gogs bija apsēsts ar glezniecību un sapņoja izmainīt pasauli. (Foto: Publicitātes)

Filma "Vinsents van Gogs. Pie mūžības vārtiem" – ģēnijs pret visu pasauli 7

Kino
10. janvārī 16:26 2019. gada 10. janvārī 16:26
Karlīna Timofejeva
Centieni ekranizēt Vinsenta van Goga dzīvesstāstu jau ir bijuši pietiekami daudz un katrs no tiem dažādos veidos mēģināja traktēt izcilā mākslinieka psihisko veselību. Jaunajā filmā “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem” (“At Eternity`s Gate”) tās veidotāji arī ir pievērsušies šai tēmai, taču tomēr visvairāk uzmanības tika pievērsts tam, kā Vinsents van Gogs ar audekla un krāsu palīdzību pat pašas parastākās ainavas pārvērta neatkārtojamās un spilgtās izjūtās. Lielu iespaidu uz skatītāju atstās ne tikai aizkustinošais stāsts, bet arī aktiera Vilema Defo izjustā aktierpēle, kura ir šīs filmas dārgakmens.

“Van Gogs. Pie mūžības vārtiem” stāsta par mākslinieka pēdējiem dzīves gadiem, kurus viņš aizvadīja pilnīgā nabadzībā. Dzīve Parīzē apgrūtināja viņu un Vinsents pārbrauca uz Arlu – pilsētu Francijas dienvidaustrumos. Līdz šim brīdim, retais nopietni uztvēra viņa gleznas, bet jaunajā dzīvesvietā pret viņu pat vērsās vietējie iedzīvotāji. Vienīgais mierinājums Vinsentam bija kontaktēšanās ar brāli Teo un draudzība ar mākslinieku Polu Gogēnu, ar kuru vienīgo viņš varēja apspriest glezniecību.

Filma pieskaras daudziem plaši apspriestiem jautājumiem no Vinsenta van Goga biogrāfijas, par kuriem pat mūsdienās visiem vēl nav vienota viedokļa. Skatītājam būs iespēja redzēt gan plaši zināmo epizodi ar nogriezto ausi, Vinsenta piespiedu ārstēšanu no garīgām kaitēm un mākslinieka dzīves ceļa nobeigumu. Visi šie notikumi ir pasniegti režisora un scenārija autora Džuliana Šnābela (Oscar balvas nominācija par filmu “Skafandrs un tauriņš”) brīvā traktējumā. Galvenais akcents tika likts uz Vinsenta van Goga unikālo pasaules uztveri, kurā Arli iedzīvotāji nespēja saskatīt neko citu, kā tikai neprātu.

“Mana pirmā tikšanās ar režisoru Džulianu Šnābelu notika kādus 30 gadus atpakaļ,” atceras aktieris Vilems Defo, kurš filmā atveido Vinsentu van Gogu, “Iespējams, ka mūs iepazīstināja Olivers Stouns. Atceros, ka ienācu viņa studijā, kad Džulians tur gleznoja – es biju aizgrābts vērojot, kā viņš spēj saskatīt tās lietas, kuras viņš glezno. Pēc tam man palaimējās dabūt epizodiskas lomas pāris viņa filmās un es konstatēju, ka Džulians uzņem filmas tieši tādā pašā manierē, kā glezno. Es nodomāju – “viņš noteikti ir tāds režisors, ar kuru es vēlētos sadarboties”, tāpēc saņemot piedāvājumu piedalīties viņa filmā, kura būs veltīta māksliniekam, vairs nebija šaubu, ka esmu nokļuvis pareizajās rokās un neviens cits kā Džulians spētu man, kā aktierim parādīt to, kā ir jāglezno un jāredz pasauli sev apkārt.”

Džulians Šnābels ir uzfilmējis neticami skaistas ainas, kurās Vinsents van Gogs meklē ainavas savām gleznām – to, kā viņš vēro apkārtējo dabu un visa skaistā redzējums ļoti jutekliski tiek nodots skatītājam. Šajos momentos režisoram lieliski izdevies parādīt Vinsenta īstenās traģēdijas cēloņus – viņa nespēja sadzīvot ar apkārtējo pasauli, kā rezultātā vienīgā laime mākslinieka dzīvē bija gleznu radīšana – tādu gleznu, kuras atspoguļo Vinsenta pasaules uztveri, kādu viņš to redz savām acīm. Vinsenta draugs Pols Gogēns piezīmē, ka šāds glezniecības veids drīzāk atgādina skulptūru veidošanu un aicina Vinsentu nesteigties gleznošanas laikā, taču viņš to nespēj izdarīt, jo vēlās pēc iespējas ātrāk saglabāt iespaidus no redzētā ar spilgto krāsu palīdzību, kuras vislabāk izsaka mākslinieka izjūtas.

“Vinsents van Gogs savos darbos runā par to, ka atspoguļo gleznās paša redzēto, Džulians savā filmā stāsta konkrēti par gaismas gleznošanu,” skaidro Vilems Defo, “Tā galvenā doma ir sajust to, kā tā lieta izskatās, vai ko tā lieta izstaro, nevis tikai redzēt lietu un shematiski uzgleznot to. Tu vari ieraudzīt ziedu un pateikt – “labi, es uzgleznošu ziedu un gleznā tas izskatīsies tāds pats”, bet van Goga gadījumā runa ir par gaismas rotaļām ap šo ziedu, par formām, kādas tam piemīt, redzēt krāsu vibrāciju ap šo ziedu. Viņu galīgi neuztrauca tas, lai krāsas izskatītos patiesas un reālistiskas – van Gogs vēlējās šīs krāsas savienot ar kaut kādu pilnīgi neticamu garīgu impulsu, kas liks šīm krāsām radīt saikni ar kaut ko mūžīgu. Visnents van Gogs teica: “Es neizgudroju attēlu, neieplānoju to, ko gleznošu Es vienkārši dodos ārā pie dabas un atrodu vajadzīgo vietu un tad man atliek tikai to padarīt brīvu savā gleznā.” Viņš redzēja parastas lietas pavisam citā gaismā un radīja no tām mākslas darbus, jo tie jau bija gatavi mākslas darbi van Goga redzējumā. Tas patiešām izklausās nedaudz neprātīgi.”

Lai izprastu un precīzāk atainotu Vinsenta van Goga dzīvi, daudzi režisori studēja mākslinieka vēstules brālim Teo, taču Džulianam Šnābelam ar to bija par maz. Tika uzrakstītas daudzas replikas par mākslu, kuras filmā runā van Gogs, taču kuras īstenībā viņš nekad nebija teicis. “Pateicoties Vilema Defo lieliskajai aktierspēlei, tie ne brīdi neliekas neiederīgi, vai arī nesaistoši skatītājam, kurš varbūt nav īstens glezniecības cienītājs,” apgalvo režisors Džulians Šnābels, “līdz šim, izcilā mākslinieka tēlā ir iejutušies tādi slaveni aktieri, kā Kirks Duglass, Tims Rots, Benedikts Kamberbačs, taču vēl neviens līdz šim nav tik smalki atainojis van Goga personīgo traģēdiju, kā Vilems Defo. Pret viņu ne brīdi nerodas nekādu negatīvu emociju vai nepatika – skatītājs no visas sirds varēs justi līdzi uz ekrāna notiekošajam. Tas ir patiešām liels Defo nopelns.”

“Man bija liels gods strādāt kopā ar tik lielisku aktieru komandu. Filmēšanas laikā, kā man liekas, mūsu visu pasaules bija apvienotas vienā,” stāsta Vilems Defo, “Oskars Aizeks atveidoja manu draugu Polu Gogēnu, bet Mads Mikelsens - mācītāju”, kurš pilnībā noliedza Vinsenta van Goga mākslinieka ģēniju. Mums lieliski izdevās tik īsā laika posmā atrast kopēju valodu un ieiet vienā ritmā. Mums nebija neviens brīdis, kad pie darba tika pieiets formāli un tā sirsnība, kura staroja no visas filmēšanas grupas, deva man to enerģiju un siltumu, lai es vēl vairāk noticētu katram vārdam, ko man vajadzēja pateikt, kā Vinsentam van Gogam. Neapšaubāmi, ka arī Džulianam Šnābelam tā ir ļoti personiska filma – tas ir viņa subjektīvais redzējums par to, kā viens cilvēks nostājas pret visu apkārtējo pasauli.”

Par filmu:
Vinsents Van Gogs bija apsēsts ar glezniecību un sapņoja izmainīt pasauli. Viņš visur jutās kā trimdinieks un vienmēr gribējis atrast jaunu gaismu gleznām, kuras vēl neviens nav redzējis. Laikā, kad ikdienas dzīve un kaislība uz glezniecību viņam sagādāja tikai jaunas un jaunas ciešanas, Van Gogs pievēršas lietām, kuras atrodas ārpus ierastās sapratnes par laika ritējumu un vēl par soli vairāk pietuvinātos mūžības vārtiem.

Lomās: Willem Dafoe, Rupert Friend, Oscar Isaac, Mads Mikkelsen, Mathieu Amalric, Emmanuelle Seigner

Filma skatāma Latvijas kinoteātros no 11. janvāra

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar "Labs kino"

Citi šobrīd lasa

Bēdīgi slavenās uzņēmējas Sarmas Melngailis dzīvē jaunas nepatikšanas 62
Ananasi, mērkaķi un izcila pludmale - tā tālajā Tanzānijā atpūšas Olga Rajecka un Aija Andrejeva 7
Bankas var pieprasīt atgriezt visus "Rīgas satiksmei" piešķirtos kredītus - kopumā ap 200 miljoniem eiro 43
Tēmas: Labs kino
Skatīt visus komentārus

Алла Пугачева появилась в церкви в странном головном уборе

Знаменитую американскую сироту нашли мертвой в псковском лесу