12. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1990. gads Kristaps Priedēns - futbolists.

1974. gadā Mārcis Krastiņš - politologs, sabiedrisko attiecību speciālists.

1972. gadā Aigars Cipruss - hokejists, hokeja treneris.

1953. gadā Selga Mence - komponiste.

1952. gadā Irēna Medvecka - zvērināta advokāte.

1951. gadā Jānis Skanis - aktieris.

1936. gadā Raimonds Pauls - Maestro.

1927. gadā Skaidrīte Rubene - trimdas latviešu teātra un literatūrkritiķe.

1867. gads Jānis Apinis - Latvijas armijas ģenerālis (miris 1925. gadā).

Jubilāri pasaulē

1991. gadā Piksija Lota - britu dziedātāja.

1989. gadā Aksels Vitsels - beļģu futbolists, 2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs.

1985. gadā Artjoms Miļevskis - ukraiņu futbolists.

1979. gadā Marians Hosa - slovāku hokejists.

1975. gadā Žoselins Tibo - kanādiešu hokeja vārtsargs.

1974. gadā Melānija Čisholma - britu dziedātāja ("Spice Girls").

1972. gadā Espens Knutsens - norvēģu hokejists.

1970. gadā Zaks de la Roča - amerikāņu mūziķis ("Rage Against the Machine").

1969. gadā Roberts Prosinečki - horvātu futbolists.

1968. gadā Hetere Mailza Makartnija - Pola Makartnija bijusī sieva, modele.

1966. gadā Olivjē Martiness - franču aktieris.

1966. gadā Robs Zombijs - amerikāņu mūziķis.

1964. gadā Džefrijs Bizoss - amerikāņu uzņēmējs, "Amazon.com" dibinātājs, prezidents, izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

1960. gadā Dominiks Vilkinss - amerikāņu basketbolists.

1959. gadā Bliksa Bargelds - vācu mūziķis ("Einstürzende Neubauten", "Nick Cave and the Bad Seeds").

1959. gadā Pērs Gesle - zviedru mūziķis ("Roxette").

1954. gadā Hovards Sterns - amerikāņu radio zvaigzne.

1951. gadā Kirstija Ellija - amerikāņu aktrise.

1949. gadā Haruki Murakami - japāņu rakstnieks un tulkotājs.

1944. gadā Džo Freizers - amerikāņu bokseris (miris 2011.gadā).

1916. gadā Pīters Vilems Bota - DĀR prezidents, dēvēts par "aparteīda apustuli" (miris 2006.gadā).

1907. gadā Sergejs Koroļovs - krievu raķešu inženieris (miris 1966.gadā).

1906. gadā Emanuels Levins - lietuviešu izcelsmes franču filozofs (miris 1995.gadā).

1899. gadā Pauls Hermans Millers - šveiciešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1893. gadā Alfreds Rozenbergs - Nacistiskās Vācijas amatpersona, kara noziedznieks (miris 1946.gadā).

1893. gadā Hermans Gērings - Nacistiskās Vācijas amatpersona, kara noziedznieks (miris 1946.gadā).

1876. gadā Džeks Londons - amerikāņu rakstnieks (miris 1916.gadā).

1863. gadā Svami Vivekananda - indiešu filozofs (miris 1902.gadā).

1856. gadā Džons Serdžents - amerikāņu mākslinieks (miris 1925.gadā).

1751. gadā Ferdinands I - Divu Sicīliju un Neapoles karalis (miris 1859.gadā).

1729. gadā Edmunds Bērks - īru politiskais filozofs un valstsvīrs (miris 1797.gadā).

1628. gadā Šarls Pero - franču folklorists (miris 1703.gadā).

1591. gadā Džuzepe Rivera - spāņu gleznotājs (miris 1652.gadā).

Notikumi Latvijā

2009. gadā 94 gadu vecumā mūžībā aizgājis izcilais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kārlis Sebris. Sešdesmit pieci dižā mākslinieka mūža gadi tika atdoti sava vienīgā teātra - Nacionālā teātra skatuvei. Viņam bija piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis un par mūža ieguldījumu teātra mākslā pasniegta Latvijas Teātra darbinieku savienības balva.

2005. gadā Eiropas Savienības programmas "Socrates Grundtvig 2 Artisan Aventures" laikā notiek Pavāru amata diena, kuras mērķis ir novērtēt Zemgales reģiona profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu zināšanu, prasmju un iemaņu līmeni.

2004. gadā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JL) paraksta Kopenhāgenas deklarāciju par antidopingu sportā. Kopenhāgenas deklarācijas parakstīšana apliecina Latvijas politisko un morālo atbalstu Pasaules Antidopinga aģentūrai, Pasaules Antidopinga kodeksam, starpvaldību sadarbības uzturēšanai antidopinga jomā un Pasaules antidopinga konvencijas izstrādei. Parakstot šo dokumentu, Latvijas sportisti varēs pilntiesīgi piedalīties olimpiskajās spēlēs Atēnās. Deklarāciju parakstījusi 91 valsts. Citas valstis to parakstīja 2003.gada 5.martā pasaules antidopinga konferencē, taču Latvija bija no tām valstīm, kas noteica citu šā dokumenta parakstīšanas laiku.

2004. gadā paziņo "Aldara" Starptautiskās gada balvas operai laureātu vārdus. Balva operas mākslā piešķirta Marinai Tropinai, baleta mākslā - Margaritai Demjanokai, orķestra mūziķim - trompetistam Armandam Zaubergam. Lietuviešu diriģents Gintars Rinkevičs saņem "Aldara" balvu kā aizrobežu mākslinieks par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā. "Aldara" balva par operas un baleta teātrim veltītu mūžu piešķirta Ivaram Krastiņam, bet par mūža ieguldījumu operas mākslā - Augustei Klinkai.

2002. gadā 300 jaunieši, kas apvienojušies Jaunatnes sociāldemokrātiskajā savienībā (JSS), paziņo par savu aiziešanu no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP). 12.janvārī notikušajā JSS domes ārkārtas sēdē pieņemts paziņojums, kurā teikts: "Vērojot norises partijā, mēs esam nākuši pie secinājuma, ka LSDSP vairs nedodas eiropeiskas sociāldemokrātiskas partijas virzienā un tās rīcība liecina par arvien lielāku noslieci uz nedemokrātiskumu un autoritārismu, kas ir daudz vairāk raksturīgs komunismam, nevis sociāldemokrātijai." Savukārt LSDSP priekšsēdētājs Juris Bojārs uzskata, ka JSS paziņojums ir tukša propaganda, jo JSS rindās nav tik daudz biedru.

2001. gadā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta telpās svinīgi tiek atklāts Ekselences centrs perspektīvo materiālu pētniecībai un tehnoloģijām.

2001. gadā Rīgā, Kongresu namā, notiek Latvijas 4.Sporta kongress, kuru organizē Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Pašvaldību sporta padome un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Kongresā tiek pieņemta rezolūcija, kurā par vienu no galvenajiem sporta attīstības uzdevumiem 2001.-2004.gadam tika uzskatīta Sporta likuma pieņemšana un tam pakārtoto tiesību aktu sagatavošana.

2001. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks VID Finanšu policijas pārvaldes direktora amatā ieceļ līdzšinējo direktora vietnieku Aivaru Purmali.

2000. gadā Augstākā tiesa, apelācijas kārtībā izskatot genocīdā apsūdzētā Mihaila Farbtuha krimināllietu, samazina viņam piespriesto sodu un nolemj, ka Farbtuhs tiks sodīts ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem. Iepriekš Rīgas apgabaltiesa piesprieda Farbtuham brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem.

1999. gadā Daugavpils iedzīvotāji rīko mītiņu pie Daugavpils "Lattelekom" ēkas, protestējot ne tikai pret augstajiem "Lattelekom" tarifiem, bet arī pret saņemtajiem rēķiniem par nenotikušām sarunām.

1994. gadā mirst latviešu estrādes dziedātāja Nora Bumbiere.

1991. gadā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un Ministru prezidents Ivars Godmanis Maskavā tiekas ar Mihailu Gorbačovu. PSRS prezidents tikšanās laikā sola, ka viņš nepieļaus varmācību Rīgā.

1969. gadā gāzes noplūdes rezultātā dzudzdzīvokļu mājā Jelgavā notiek sprādziens, pilnībā sagraujot 15 no 55 dzīvokļiem. Negadījumā bojā gāja 39 cilvēki, tajā skaitā 11 bērni.

1936. gadā Rīgā tiek atklāts piemineklis gleznotājam Janim Rozentālam.

1787. gadā Rīgā darbu uzsāk pilsētas policijas valde, kas ir pirmā zināmā Rīgas kārtības sargu administratīvā institūcija.

Notikumi pasaulē

2016. gadā spēcīgā sprādzienā Stambulas centrā iet bojā desmit Vācijas tūristi. Varasiestādes par terorakta sarīkošanu tur aizdomās džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

2010. gadā postoša septiņas magnitūdas spēcīga zemestrīce skar Haiti galvaspilsētu Portoprensu, aiznesot tūkstošiem dzīvību. ASV paziņo, ka uzņemas vadošo lomu palīdzības organizēšanā un koordinācijā, jo Haiti valdība pēc katastrofas nav spējīga funkcionēt sagrauto valsts pārvaldes ēku un bez vēsts pazudušo ierēdņu dēļ.

2006. gadā Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri paziņo, ka sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammu ir sasniegušas strupceļu un rekomendē Irānas lietu izlemt ANO Drošības padomē.

2006. gadā Saūda Arābijā ikgadējā musulmaņu svētceļojuma uz Meku jeb hadža laikā pūlī tiek sabradāti 362 cilvēki.

2006. gadā Turcijā no cietuma tiek atbrīvots Mehmets Ali Agdža, kurš par Romas pāvesta Jāņa Pāvila II atentāta mēģinājumu ieslodzījumā pavadīja 25 gadus.

2005. gadā Eiropas parlaments apstiprina Eiropas Savienības pirmo konstitūciju. Tās stāšanās spēkā gan tika atlikta, kad konstitūciju referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes pilsoņi.

2004. gadā pasaules lielākais kruīzu kuģis "Queen Mary 2" dodas savā pirmajā braucienā pāri Atlantijas okeānam.

2003. gadā mirst bijušais Argentīnas diktators ģenerālis Leopoldo Galtjēri.

2000. gadā Lielbritānija atceļ aizliegumu homoseksuāļiem dienēt armijā, pieņemot Eiropas tiesas lēmumu.

1998. gadā Vācija piekrīt izveidot fondu 200 miljonu marku (80 miljonu dolāru) apmērā, lai izmaksātu kompensācijas apmēram 18 000 ebreju tautības nacistu upuriem Austrumeiropā.

1998. gadā 19 Eiropas valstis vienojas aizliegt cilvēka klonēšanu.

1992. gadā Referendumā Mali tiek apstiprināta jauna konstitūcija, kas ļauj valstī veidot politiskas partijas.

1991. gadā ASV Kongress dod atļauju lietot militāru spēku, lai padzītu Irākas armiju no Kuveitas.

1990. gadā Rumānija kļūst par pirmo bijušo Varšavas pakta valsti, kas aizliegusi Komunistisko partiju.

1976. gadā mirst visā pasaulē populārā detektīvromānu rakstniece Agata Kristi, kas radījusi tādus tēlus kā Erkils Puaro un Mis Mārpla.

1974. gadā Lībija un Tunisija paziņo par ieceri apvienoties valstī, kam tiktu dots nosaukums Islāmiskā Arābu Republika.

1970. gadā kapitulē Biafras Republika, izbeidzot Nigērijas pilsoņu karu.

1970. gadā pēc pirmā testa lidojuma Londonas Hītrovas lidostā no Ņujorkas ierodas lidmašīna "Boeing 747 Jumbo".

1969. gadā iznāk grupas "Led Zeppelin" debijas albums.

1967. gadā doktors Džeimss Bedfords ASV kļūst par pirmo cilvēku, kas tiek iesaldēts, lai tiktu vēlāk atdzīvināts.

1966. gadā amerikāņu telekanāls ABC sāk demonstrēt seriālu "Batman".

1964. gadā tikai mēnesi pēc neatkarības iegūšanas Zanzibārā notiek valsts apvērsums un tiek proklamēta republika.

1950. gadā Zviedrijas tankkuģis militāru mācību laikā Temzas upē ietriecas britu zemūdenē "Truculent", nogalinot 55 no 70 zemūdenes apkalpes locekļiem.

1945. gadā Padomju spēki Austrumeiropā sāk plašu ofensīvu pret nacistiem.

1940. gadā Krievija Otrajā pasaules karā bombardē Somijas pilsētas.

1915. gadā ASV Pārstāvju palāta noraida ierosinājumu piešķirt sievietēm vēlēšanu tiesības.

1908. gadā no Eifeļa torņa Parīzē pirmo reizi tiek pārraidīts tālas uztveršanas radio signāls.

1848. gadā sākas Palermo sacelšanās pret Burbonu Divu Sicīliju karaļvalsti.

1528. gadā par Zviedrijas karali tiek kronēts Gustavs I.