9. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1858. gadā Jānis Sanders - mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks (miris 1951. gadā).

1951. gadā Zigfrīds Berezovskis - zvērināts advokāts.

1963. gadā Imants Mantiņš - ekonomists, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis.

1966. gadā Ringolds Balodis - jurists un politiķis, bijušais Uzņēmumu reģistra vadītājs, bijis 12. Saeimas deputāts, Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs.

1971. gadā Anna Putniņa - aktrise.

1977. gadā Viktors Dobrecovs - bijušais futbolists, tagad treneris.

1982. gadā Jānis Bērziņš - biatlonists.

1986. gadā Līna Lisnere - basketboliste.

1989. gadā Baiba Eglīte - basketboliste.

Jubilāri pasaulē

1589. gadā Ivans Gunduličs - horvātu dzejnieks (miris 1638.gadā).

1873. gadā Haims Nahmans Bjaliks - ebreju dzejnieks (miris 1934.gadā).

1879. gadā Džons Votsons - amerikāņu psihologs (miris 1958.gadā).

1890. gadā Karels Čapeks - čehu rakstnieks (miris 1938.gadā).

1890. gadā Kurts Tuholskis - vācu žurnālists, satīriķis un rakstnieks (miris 1935.gadā).

1902. gadā Hosemarija Eskrivē - spāņu priesteris, katoļu baznīcas reliģiskās organizācijas "Opus Dei" dibinātājs (miris 1975.gadā).

1908. gadā Simona de Bovuāra - franču rakstniece un filozofe (mirusi 1986.gadā).

1913. gadā Ričards Niksons - 37. ASV prezidents (miris 1994.gadā).

1922. gadā Hars Gobinds Horana - amerikāņu molekulārais biologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1924. gadā Sargiss Hovsepi Parajanjans - armēņu kinorežisors (miris 1990.gadā).

1931. gadā Aļģis Budris - lietuviešu izcelsmes amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 2008.gadā).

1941. gadā Džoana Baeza - amerikāņu dziedātāja un aktīviste.

1944. gadā Džimmijs Peidžs - angļu ģitārists, viens no grupas "Led Zeppelin" dibinātājiem.

1951. gadā Kristela Geila - amerikāņu dziedātāja.

1958. gadā Mehmets Ali Agdža - turku slepkava, kurš 1981.gadā mēģināja nogalināt pāvestu Jāni Pāvilu II.

1959. gadā Rigoberta Menčū - gvatemaliešu iezemiete, Nobela Miera prēmijas laureāte.

1963. gadā Maikls Eversons - amerikāņu lingvists, valodniecības speciālists informāciju tehnoloģijās.

1965. gadā Nestors Aleksanders Hadavejs - Trinidadā dzimis Vācijas mūziķis.

1967. gadā Klaudio Kanidža - argentīniešu futbolists.

1967. gadā Deivs Metjūss - DĀR dziedātājs un dziesmu autors.

1970. gadā Lara Fabiāna - Beļģijas flāmu dziedātāja.

1978. gadā Džennāro Gatuzo - itāliešu futbolists, tagad treneris, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1982. gadā Kembridžas hercogiene Ketrīna.

1989. gadā Nina Dobreva - kanādiešu aktrise.

Notikumi Latvijā

1991. gadā ASV sniedz paziņojumu, kurā asi nosoda Padomju Savienības lēmumu ievest karaspēku neatkarību alkstošajās Baltijas valstīs un citās padomju republikās.

2001. gadā valdība nolemj mūziķim un politiķim Raimondam Paulam piešķirt Ministru kabineta Goda rakstu par mākslinieciski spilgto darbu mūzikā, par ieguldījumu kultūras dzīvē un par Latvijas tēla veidošanu pasaulē.

2003. gadā privatizācijas aģentūras valde ārkārtas sēdē par SIA "Lattelekom" direktoru padomes locekli nolemj iecelt bijušo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju, toreizējo Ministru prezidenta biedra biroja vadītāju Juri Radzeviču.

2004. gadā par Latvijas augstskolu Rektoru padomes priekšsēdētāju atkārtoti uz nākamajiem diviem gadiem ievēl Rīgas Stradiņa universitātes rektoru profesoru Jāni Vētru.

2005. gadā Latvija piedzīvojusi spēcīgāko vētru pēdējo 40 gadu laikā. Visstiprākais vējš Latvijā reģistrēts Ventspilī - brāzmās tas sasniedzis 40 metrus sekundē. Pēc Boforta skalas 28,5-32,6 metrus sekundē stiprs vējš uzskatāms par ļoti stipru vētru, bet vēl stiprāks - par orkānu. Latvijā izsludina enerģētisko krīzi, kas tiek atcelta tikai 17.janvārī. Kopumā vētra izraisīja elektroapgādes problēmas 391 000 "Latvenergo" klientu. Uz divām dienām atceltas mācības visā valstī visās skolās. Vētra Latvijā valsts, pašvaldību un privātajā sektorā kopumā ir nodarījusi 154,24 miljonu latu zaudējumus.

2006. gadā Ministru prezidents Aigars Kalvītis dodas darba vizītē uz Kazahstānas Republiku, lai piedalītos šīs valsts prezidenta Nursultana Nazarbajeva inaugurācijas ceremonijā.

2007. gadā no starptautiskās miera uzturēšanas operācijas Irākā dzimtenē atgriežas 112 Latvijas karavīri.

2007. gadā Tukuma rajona Zentenes pagasta "Bisniekos", Pastariņa muzejā, neizjaucot tiek pārvests un uzstādīts tautas celtniecības objekts - pirts-dāre, kas būvēta pirms aptuveni 100 gadiem un iepriekš izmantota Tukuma rajona Sēmes pagasta Sudmaļu vecsaimniecībā.

2008. gadā notiek pirmā oficiālā Valsts prezidenta Valda Zatlera divpusējā tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani pēc viņa stāšanās premjera amatā.

Notikumi pasaulē

475. gadā Bizantijas imperators Zeno spiests bēgt no Konstantinopoles.

1349. gadā Šveices pilsētas Bāzeles ebreju tautības iedzīvotāji tiek sapulcināti un sadedzināti, vietējiem uzskatot, ka viņi ir buboņu mēra iemesls.

 1431. gadā Anglijas okupācijas spēku valdības mītnē Ruēnā sākas tiesnešu izmeklēšana pret franču nacionālo varoni Žannu D'Arku.

1768. gadā Filips Estlijs Londonā sarīko pirmo modernā cirka izrādi.

1788. gadā Konektikuta kļūst par piekto ASV štatu.

1799. gadā Lielbritānijas premjers Viljams Pits ievieš valstī ienākuma nodokli, lai vāktu līdzekļus karam pret Napoleonu.

1822. gadā pretēji Portugāles karaļa Žoao VI pavēlei portugāļu princis Pedro I nolemj palikt Brazīlijā, uzsākot Brazīlijas neatkarības iegūšanas procesu.

1880. gadā spēcīgi sniegputeņi un vētras izposta daļu ASV Oregonas un Vašingtona štatu.

1894. gadā tiek aizsargātas autortiesības uz pirmo filmu - Viljama Kenedija Lorija Diksona darbu, kas sastāv no 47 šķaudoša vīrieša attēliem.

1900. gadā Romā tiek dibināts sporta klubs "Lazio".

1905. gadā Krievijas strādnieki sarīko gājienu uz Ziemas pili Sanktpēterburgā, kas noslēdzas ar cara karaspēka sarīkotu asinspirti un aizsāk Krievijas 1905.gada revolūciju.

1912. gadā ASV iebrūk Hondurasā.

1923. gadā Spāņu izgudrotājs Dons Huans de la Červa veic pirmo sekmīgo lidojumu ar helikoptera priekšteci autožīru.

1951. gadā Ņujorkā tiek oficiāli atklāta ANO galvenā mītne.

1953. gadā Dienvidkorejas pasažieru prāmim nogrimstot netālu no Pusanas iet bojā 349 cilvēki.

1980. gadā Saūda Arābijā tiek nocirstas galvas 63 musulmaņu kaujiniekiem par viņu līdzdalību Mekas Lielās mošejas ieņemšanā 1979.gada novembrī.

1986. gadā, zaudējot cīņu par patentu ar "Polaroid", "Kodak" atsakās no "pašattīstošo" foto filmiņu biznesa.

1991. gadā demisionē Lietuvas valdība ar premjerministri Kazimiru Prunskieni priekšgalā. Iemesls ir mēģinājums paaugstināt pārtikas produktu mazumtirdzniecības cenas. PSRS prezidents Mihails Gorbačovs izmanto šo situāciju un nosūta aicinājumu Lietuvas parlamentam, kurā piedāvā nekavējoties atjaunot pilnā apjomā Lietuvas PSR konstitūciju.

1991. gadā Padomju spēki veic militāras operācijas Viļņā, mēģinot apslāpēt Lietuvas neatkarības centienus.

1995. gadā krievu kosmonauts Valērijs Poļakovs kosmiskajā stacijā "Mir" pavada 366.dienu, uzstādot kosmosā pavadītā laika rekordu. Poļakovs paliek stacijā līdz 1995.gada 22.martam, sasniedzot 437 dienu rekordu.

1996. gadā čečenu kaujinieki par ķīlniekiem Kizļaras pilsētas slimnīcā Dagestānā sagrābj apmēram 2000 cilvēkus un draud viņus nogalināt, ja netiks izpildītas izvirzītās prasības.

2002. gadā Kolumbijas valdība pārtrauc trīs gadus ilgās miera sarunas ar FARC nemierniekiem, dodot kreisajiem kaujiniekiem 48 stundas laika atstāt demilitarizēto zonu valsts dienvidos.

2004. gadā Turcija paraksta protokolu par nāvessoda atcelšanu pat kara apstākļos, cenšoties panākt atbilstību kritērijiem, kas noteikti, lai Turcija varētu uzsākt iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību.

2004. gadā 1989.gadā notikušās Francijas lidmašīnas UTA spridzināšanā nogalināto 170 cilvēku ģimenes paraksta kompensācijas vienošanos ar Lībiju, kas apņemas izmaksāt 170 miljonus dolāru. Spridzināšanā tiek vainoti seši lībieši.

2005. gadā Sudānas islāmistu valdība un valsts dienvidos bāzētie nemiernieki paraksta miera līgumu, kas izbeidz Āfrikas visilgāko pilsoņu karu, kas turpinājās 21 gadu.

2005. gadā pirmajās palestīniešu prezidenta vēlēšanās pēc Jasira Arafata nāves uzvar Mahmuds Abass.

2006. gadā "Operas spoks" pārspēj Brodvejā visilgāk izrādītā šova rekordu, kas iepriekš piederēja izrādei "Kaķi".

2014. gadā ar ASV nesējraķeti kosmosā tiek palaisti pirmie lietuviešu nanopavadoņi "LituanicaSAT-1" un "LitSat-1".