20. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1941. gadā Andrejs Laukmanis - pianists.

1974. gadā Evija Skulte - aktrise.

1978. gadā Kristīne Kitnere - Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece.

Jubilāri pasaulē

1602. gadā Oto fon Gērike - vācu fiziķis (miris 1686. gadā).

1761. gadā Pijs VIII - Romas pāvests (miris 1830. gadā).

1858. gadā Selma Lāgerlēfa - zviedru rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 1940. gadā).

1864. gadā Ēriks Aksels Kārlfelts - zviedru dzejnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1931. gadā).

1886. gadā Karls fon Frišs - austriešu zoologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā un fizioloģijā (miris 1982.gadā).

1889. gadā Edvīns Habls - amerikāņu astronoms (miris 1953.gadā).

1903. gadā Aleksandra Daņilova - krievu balerīna (mirusi 1997.gadā).

1914. gadā Emilio Puči - itāliešu dizainers un politiķis (miris 1992. gadā).

1923. gadā Nadīne Gordimera - Dienvidāfrikas rakstniece, Nobela prēmijas laureāte (mirusi 2014.gadā).

1924. gadā Benuā Mandelbro - Polijā dzimis franču matemātiķis (miris 2010.gadā).

1925. gadā Roberts F. Kenedijs - amerikāņu politiķis (miris 1968.gadā).

1925. gadā Maija Pļisecka - krievu balerīna (mirusi 2015. gadā).

1926. gadā Andžejs Šallijs - Polijā dzimis endokrinologs, Nobela prēmijas laureāts.

1940. gadā Ariehs Varšels - izraēliešu zinātnieks, Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.

1942. gadā Džo Baidens - ASV politiķis, bijušais senators un valstu viceprezidents.

1946. gadā Dveins Ollmens - amerikāņu ģitārists ("Allman Brothers", miris 1971. gadā).

1946. gadā Aļģimants Butnorus - Lietuvas šaha lielmeistars (miris 2017. gadā).

1946. gadā Maskavas patriarhs Kirils.

1947. gadā Džo Volšs - amerikāņu mūziķis ("Eagles").

1956. gadā Bo Dereka - amerikāņu aktrise un modele.

1965. gadā Maiks Dī - amerikāņu mūziķis ("Beastie Boys").

1971. gadā Džoels Makheils - amerikāņu aktieris un TV zvaigzne.

1981. gadā Karloss Būzers - amerikāņu basketbolists, 2008. gada olimpiskais čempions.

1986. gadā Džereds Folovils - amerikāņu basģitārists ("Kings of Leon").

1988. gadā Dušans Tadičs - serbu futbolists.

1989. gadā Sergejs Poluņins - ukraiņu baletdejotājs, aktieris un modelis.

Notikumi Latvijā

1905. gadā Talsos notiek muižu kalpu delegātu sapulce, kurai uzbrūk dragūni.

1918. gadā darbu uzsāk Pagaidu valdības kanceleja.

1946. gadā pie Jelgavas nodibina pirmo kolhozu.

1990. gadā Augstākā Padome pieņem likumu par Uzņēmumu reģistru.

1993. gadā Baltijas valstu aizsardzības spēku vadītāji nolemj dibināt Baltijas miera uzturēšanas bataljonu.

2000. gadā Aizsardzības ministrijā notiek svinīga Nacionālo bruņoto spēku (NBS) štāba priekšnieku maiņas ceremonija. Līdzšinējais NBS štāba priekšnieks Zemessardzes pulkvedis Gundars Ābols turpmāk būs Latvijas Republikas militārais pārstāvis NATO, Briselē, savukārt NBS štāba priekšnieka amatā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu no 21. novembra iecēla pulkvedi Kārli Krēsliņu.

2002. gadā tiek dibināta Latvijas Kalnu divriteņu federācija, kuras mērķis ir attīstīt profesionālo kalnu riteņbraukšanu un veicināt tautas kustību.

2003. gadā Izraēlā 80 gadu vecumā pēc slimības mirst bijušais Latvijas virsrabīns Natans Barkāns.

2003. gadā Saeimas deputāti nepiekrīt Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājas un parlamenta priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres izdošanai saukšanai pie administratīvās atbildības par politiskās organizācijas nelikumīgi saņemto ziedojumu nepārskaitīšanu Finanšu ministrijas norādītajā kontā.

2006. gadā telekompānija "TV3" Saeimas Prezidijam un Ministru kabinetam nodod akcijā "Ģimenes vārdā" savāktos iedzīvotāju parakstus un iesniegumu ar ierosinājumu par papildu brīvdienu noteikšanu, ja valsts svētku dienas ir sestdienā vai svētdienā. Saeima pēc ilgākām debatēm atbalsta brīvdienu kompensēšanu tikai lielāko svētku laikā.

Notikumi pasaulē

1194. gadā Svētās Romas imperators Henrijs VI ieņem Palermo.

1700. gadā Ziemeļu karā notiek Narvas kauja, kurā Zviedrijas karalis Kārlis XII pieveic Pētera I armiju.

1820. gadā 80 tonnas smags kašalots uzbrūk amerikāņu vaļu medību kuģim "Essex", daļēji iespaidojot Hermana Melvila 1851. gada romānu "Mobijs Diks".

1902. gadā franču riteņbraukšanas žurnālists Anrī Degranžs un viņa kolēģis Žeo Lefevrs Parīzes kafejnīcā "Café de Madrid" rada ideju par "Tour de France", kas mūsdienās ir pasaules prestižākais daudzdienu velobrauciens.

1910. gadā Fransisko Madero pasludina sevi par Meksikas prezidentu un aicina uzsākt revolūciju, lai gāztu Meksikas valdību, tādējādi aizsākot Meksikas revolūciju.

1917. gadā Lielbritānijas spēki Pirmajā pasaules karā uzbrūk Vācijas pozīcijām, kaujā izmantojot 324 tankus, tomēr cieš sakāvi, zaudējot 43 000 karavīru. Šī bija pirmā lielā kauja, kurā izmantoti tanki.

1917. gadā Ukraina pasludina sevi par republiku.

1925. gadā mirst Dānijas karaļa Kristiāna IX meita un Lielbritānijas karaļa Edvarda VII sieva karaliene Aleksandra.

1940. gadā Ungārija, Rumānija un Slovākija Otrajā pasaules karā pievienojas nacistiskās Vācijas vadītajai koalīcijai.

1945. gadā Sabiedroto komisija apstiprina sešu miljonu vāciešu pārvietošanu no Austrijas, Ungārijas un Polijas uz Vāciju.

1945. gadā 24 nacistiskās Vācijas Otrā pasaules kara līderu stājas Nirnbergas tribunāla priekšā.

1947. gadā Lielbritānijas troņmantiniece princese Elizabete Vestminsteres abatijā salaulājas ar princi Filipu Mauntbatenu.

1962. gadā ASV prezidents Džons F. Kenedijs piekrīt atcelt amerikāņu īstenoto Kubas blokādi, tādējādi izbeidzot Kubas raķešu krīzi.

1974. gadā notiek pirmā lidmašīnas "Boeing 747" katastrofa, kad aviokompānijas "Lufthansa" lidaparāts nogāžas neilgi pēc pacelšanās gaisā no Nairobi lidostas Kenijā. Katastrofā iet bojā 59 cilvēki.

1975. gadā mirst ģenerālis Fransisko Franko, kurš autoritatīvi vadīja Spāniju kopš Spānijas pilsoņu kara beigām.

1979. gadā apmēram 300 bruņoti šiītu nemiernieki ieņem Mekas Lielo mošeju, sagrābjot apmēram 6000 ķīlnieku un paliekot mošejā līdz 4. decembrim, kad par spīti daudzajiem bojāgājušajiem iebrucējus no mošejas padzen armija.

1980. gadā tiesas priekšā stājas nodevībā apsūdzētā Ķīnas līdera Mao Dzeduna atraitne Dzjana Cjina.

1983. gadā apmēram 100 miljoni amerikāņu noskatās televīzijas filmu "The Day After" ("Nākošā diena"), kas ieskicē atomkara rezultātus ASV.

1985. gadā tiek izlaists "Microsoft Windows 1.0".

1989. gadā Čehoslovākijas "velveta revolūcijas" gaitā Prāgā sapulcējas pusmiljons demonstrantu.

1992. gadā ugunsgrēkā tiek nodarīti ievērojami postījumi Lielbritānijas karalienes Elizabetes rezidencei Vindzoras pilī.

1992. gadā 20 nacistiskās Vācijas līdera Ādolfa Hitlera gleznas netiek pārdotas izsolē, jo neatrodas pilnīgi neviens solītājs.

1994. gadā Angolas valdība un nemiernieku grupējums UNITA Zambijā paraksta Lusakas protokolu, kas noslēdz 19 gadus ilgo pilsoņu karu.

1995. gadā Eiropas Savienība nosaka Nigērijai ieroču tirdzniecības embargo un iesaldē palīdzības programmas, lai sodītu šo valsti par nāvessodu izpildi deviņiem cilvēktiesību aktīvistiem.

1995. gadā Polijas prezidents Lehs Valensa, kandidējot uz otro prezidentūras termiņu, vēlēšanās zaudē ekskomunistam Aleksandram Kvasņevskim.

1998. gadā Krievija no Baikonuras kosmodroma nosūta kosmosā pirmās 60 miljardus dolāru vērtās Starptautiskās kosmiskās stacijas sastāvdaļas.

1998. gadā Sanktpēterburgā tiek nogalināta ietekmīgā liberālā Krievijas Valsts domes deputāte Gaļina Starovoitova.

1999. gadā Ķīna palaiž kosmosā savu pirmo bezapkalpes kosmosa kuģi.

2000. gadā Peru prezidents Alberto Fuhimori iesniedz oficiālu atkāpšanās rakstu.

2000. gadā Filipīnu Senāts uzsāk Āzijas pirmo impīčmenta procesu, liekot prezidentam Džozefam Estradam atbildēt par apsūdzībām korupcijā.

2001. gadā Andersa Foga Rasmusena vadītie Dānijas liberāļi uzvar vispārējās vēlēšanās, pirmo reizi 80 gadu laikā valsts vadošās partijas godā nomainot sociāldemokrātus.

2003. gadā ASV policija arestē dziedātāju Maiklu Džeksonu, kuru apsūdz bērnu seksuālā izmantošanā.

2004. gadā 11 Āfrikas valstis, ieskaitot Ruandu, Burundi un Kongo Demokrātisko Republiku, paraksta Daresalamas deklarāciju, lai izbeigtu genocīdu, karu un badu, kas desmit gadu laikā prasīja trīs miljonu cilvēku dzīvības.

2006. gadā 81 gada vecumā mirst amerikāņu kinorežisors Roberts Oltmens.