Kristīne Zadovska atklāj, kāpēc aizgājusi no operas: "Nebija normāli, ka manu dzīvi ar maniem bērniem dzīvo auklīte"
Operdziedātāja Kristīne Zadovska pirms trim gadiem pieņēma lēmumu aiziet no operas. Un nu viņa atklājusi, kāpēc pēc 2016. gada sezonas uzrakstījusi atlūgumu. Tāpēc, ka sapratusi - nav normāli, ka viņas dzīvi ar viņas bērniem dzīvo auklīte, ne Kristīne pati.
Kristīne, kas kopā ar vīru aktieri Andri Keišu audzina 11 gadus vecos dvīņus Ādamu un Magdalēnu, intervijā žurnālam "Ieva" stāsta, ka lēmums aiziet no štata darba vietas operā bijis dziļi personīgs un viņā urdējis jau ilgāku laiku.
"Nav noslēpums, ka mūsu meitiņai Magdalēnai nepieciešams ikdienas pavadonis - auklīte, cilvēks, kas viņu izņem no skolas. Kopš bērnu sešu mēnešu vecuma līdz pat viņu desmit gadiem mums bija viena vienīga auklīte - Ingrīda. Pārāk bieži darba dēļ biju prom no mājām," atminas Zadovska, piebilstot, ka operā bijis ļoti blīvi noslogots repertuārs, nereti nācies aizvietot sasirgušus kolēģus.
"Un tā nu kādā brīdī konstatēju, ka esmu noslogota sešas dienas nedēļā. Situāciju apdomājot, sapratu - nav normāli, ka auklīte dzīvo manu dzīvi kopā ar maniem bērniem. Ar milzīgu vīra atbalstu pieņēmu lēmumu no operas aiziet," saka Kristīne.
Lai gan toreiz bijusi sajūta, ka varbūt pieņemts maldīgs lēmums, tas tomēr, Kristīnesprāt, izrādījies pareizs. "Man ir pilnīgi citas attiecības ar maniem bērniem," tagad saka Zadovska. "Runāšanās, kopīga burzīšanās, iziešana - bērniem tas tik ļoti ir vajadzīgs. Pēdējā skaistā iziešana ar gatavošanos un pucēšanos bija "Homo Novus" pirmizrāde. Skaidri zinu - ja es vēl būtu operas štatā, uz pirmizrādi, visticamāk, netiktu. Bet tagad mēs, lieliskais četrinieks, varējām visi kopā iet un svinēt. Bērni aug tik ātri..."
Zadovskas un Keiša meita Magdalēna piedzima ar trisomiju. Un dziedātāja atklāj - dzīvē nav piedzīvojusi briesmīgākas izjūtas kā tad, kad pēc dzemdībām palātā ienācis vīrs Andris kopā ar dakteri. "Jau pēc Andra sejas sapratu, ka ir baigās ziepes," atminas Kristīne, taču drīz vien piebilst: "Tagad varu pateikt, ka mūsu Magdalēna ir lielākā laime, kāda dzīvē varētu būt."
"Magdalēnas sagaidīšana no skolas - nekas tai nespēj līdzināties. Kad viņa mani ierauga, saņemu tik daudz beznosacījumu mīlestības! Magdalēnas izsauciens "Mamma!" un skatiens tai brīdī ir tāds, it kā viņa būtu ieraudzījusi Dievu. Un to visu es iepriekš biju palaidusi garām..."
