Rolands Zagorskis atzīstas, ka bijis tuvu tam, lai nodzertos
Lieliskais aktieris un kluba “Hamlets” īpašnieks Rolands Zagorskis sniedzis atklātu un aizraujošu interviju žurnāla “Patiesā Dzīve” jaunākajā numurā, izstāstot arī par savu bērnību un dzīves drūmākajiem mirkļiem.
Rolands Zagorskis intervijā stāsta, ka, pēc tam, ka radošo konfliktu dēļ 1994. gadā bija aizgājis no darba Latvijas Nacionālajā teātrī, viņam nav bijis nekā – ne ģimenes, ne, kur dzīvot. Bijis bez darba un ienākumiem. Tad viņš arī sapazinies ar tagadējo sievu Lieni, bet ar dzīvesvietu izlīdzējuši gan draugi, gan pilnīgi nepazīstamas personas, piedāvājot jumtu virs galvas.
“Otrs puisis, kas palīdzēja, bija pilnīgi nepazīstams, Ziemeļu priekšpilsētas deputāts Pauls-Pāvuls. Viņš piedāvāja vācu karagūstekņu būvētu barakveida kopmītni Komutatora strādniekiem. Supervieta – pie Mežaparka, durvis trotuāra līmenī, satiksme laba. Tur mēs trīs gadus nodzīvojām, un tur arī piedzima Markuss. Tas bija gads, kad Viestura prospektā nogulēju četras dienas un necēlos... Dzēru un gulēju. Dzēru un gulēju,” intervijā “Patiesai Dzīvei” atzinies Rolands Zagorskis, piebilstot, ka no ieslīgšanas vēl dziļākā dūkstī viņu izvilcis jaundzimušais dēls. “Jā, tāds mazs kukulītis piespiedies klāt. Būtībā enerģētiski viņš mani pacēla, citādi es droši vien tur gultā būtu arī palicis. Bet, redz, šis mazais, un es cēlos! Gāju un četru mēnešu laikā uzbūvēju klubu “Hamlets”!”
Aktieris Rolands Zagorskis un viņa ģimene
Aktieris Rolands Zagorskis un viņa ģimene.