Kultūrists Māris Šveiduks jau 35 gadus laulībā: "Attiecības nav tikai mūžīgs rožu dārzs, parādās arī dzeloņi"

„Ja saka, ka vīri aizmirst nozīmīgas dienas, es nekad neaizmirstu. Mums ir zīmīgs datums – 13. augusts,” žurnālam "Kas Jauns" atklājis Māris, pavēstot, kā ik gadu kopā ar sievu atzīmē laulības gadadienu. "Parasti diena sākas ar brokastīm, ko es, kā jau rīta putns, vienmēr gatavoju. Gadadienās un jubilejās tās ir svinīgākas un krāšņākas. Noteikti dāvinu ziedus. Tie ik gadu ir dažādi, bet īpašākie ir orhidejas, jo rozes jau katru gadu nedāvināšu,” tā Māris.

Viņš vienmēr cenšas atzīmēt svētkus un kāzu jubilejas kopā ar nu jau pieaugušajām meitām Ilzi (33) un Zani (32) un viņu ģimenēm. Tāpat sportists neslēpj prieku, ka šogad jubileja tikusi svinēta arī kopā ar pirmo mazbērnu, kam šoruden apritēs gads. „Puisītis ir aktīvs, iet pa mūsu dārzu tā, ka būs neliela svara bumba pie kājas jāpiesien,” joko Māris.

Pretpoli pievelkas

„Mēs ar sievu pēc rakstura esam stipri atšķirīgi, taču ir uzskats, ka dzirnakmeņi, laikam ritot, pieslīpējas viens otram. Mana sieva pēc uzmanības sabiedrībā neraujas, viņai labāk patīk no malas visu pavērot. Bet tas nenozīmē, ka viņai ģimenē nav sava viedokļa un nav savas teikšanas,” saka Māris.

Viņš uzsver, ka ir ļoti pateicīgs sievai par visu, kas noticis laulībā. „Viņa man ir liels atbalsts un pieņem manu dzīvesveidu. Gita vienmēr mani atbalsta. Lai arī viņa pēc profesijas ir friziere, jau daudzus gadus sieva ir mājas pavarda turētāja, ģimenes tradīciju kopēja un stiprinātāja. Mums mājas pagalmā ir pietiekami liels dārzs, tā ir viņas sirdslieta, sieviņa ar prieku tur darbojas – ravē, stāda, kopj augus,” saka Šveiduks.

Laulība nav tikai rožu dārzs

„Mēs esam veco tradīciju piekritēji – uzskatām, ka laulība ir plaša spektra attiecības. Tās nav tikai mūžīgs rožu dārzs, šad tad arī dzeloņi parādās, un tas cilvēkam ir jāsaprot. Nav jau laulības dzīvē viss rozā krāsā,” saka Māris un skaidro. „Pat kāzu solījumā minēts, ka kopā jāturas arī grūtos brīžos. Ne velti kāzās solās, ka kopā būs gan dienās, gan nedienās, gan veselībā, gan slimībā. Arī mana pārliecība par laulībām, pirms apņēmu sievu, bija tāda – ja precēšos, tad precēšos un apkārt nekur nemētāšos. Ja apņem sievu, tad apņem; ja gādā par ģimeni, tad gādā. Un tā jau 35 gadus cieši turamies kopā. Mūsu ģimenē cenšamies visas lietas risināt kopā. Visu cenšamies izrunāt, neturēt gruzdam iekšā. Man ģimene vienmēr būs augstāk par visu pārējo,” nosaka Šveiduks.

Stipra ģimene – mūsu lielākā bagātība

Runājot par labu laulības dzīvi, Māris uzsver, ka pareizākais variants nav attiecībās pie pirmajām grūtībām „mest plinti krūmos” un meklēt kaut ko labāku.

„Pat latviešiem ir tāds teiciens – no vilka bēgot, uz lāci kritīsi. Un vai kaimiņu dārzā tie āboli vienmēr ir garšīgāki un zāle zaļāka? Labāk ir pieturēties pie kaut kādas stabilitātes, augt un attīstīties visiem kopā. Stipra ģimene ir mana lielākā uzvara, ne pasaules čempiona tituli, ne medaļas, ne kausi,” saka sportists.

Taujāts, vai ir kāds konkrēts veids, kā rīkojas mirkļos, kad attiecības sašūpojas, Māris saka: „Katram jāsāk ar sevi, nevis ar cita vainošanu. Ideāli, ja sākam ar vainas meklēšanu pašā. Tas nav viegli. Bet grūtību pārvarēšana mūs stiprina, vai ne? Tā rīkojoties, var saskanīgi dzīvot. Ja kādam ir nelāgāka oma, mēs ļaujam katram pašam atdzist un nepiemest malku saspīlējuma ugunskuram. Ir jāļauj otram nomierināties un tikt ar sevi skaidrībā. Par laimi, mums mājās ir pietiekami vietas, kur paiet vienam no otra prom, lai varam sakārtot katrs savu garastāvokli, ja nu tas ir nepieciešams.”