Bejonsas raduraksti kā no seriāla par Izauru: vecvecvecvecmāmiņa bijusi verdzene un apprecējusi savu kungu

Intervijā žurnālam „Vogue” Bejonsa pastāstījusi par savu dzimtas koku, kurā ir gan tumšādaini, gan baltādaini, gan dažādu rasu sajaukumu priekšteči. Mūziķes senči nāk no ASV dienvidiem, Luiziānas štata, kur gandrīz 150 gadus valdīja nežēlīga verdzība, un tikai 19. gadsimta vidū tā tika atcelta.

„Es nesen pētīju savu dzimtas koku un uzzināju, ka esmu cēlusies no vergtura, kurš iemīlējās un apprecēja savu verdzeni,” norāda Bejonsa.

Šis ir ļoti ievērojama atklāsme. Izdevuma „Daily Mail” reportieri arī ķērušies pie Bejonsas dzimtas koka izpētes un secinājuši, ka popdīva patiešām ir cēlusies no vergiem.

Izdevuma darbiniekiem izdevies izpētīt Bejonsas ciltskoku līdz pat tālajam 1800. gadam, kad pasaulē nākusi tumšādaina verdzene Rozālija Džīna Lūisa. Viņa ir dziedātājas vecvecvecvecmāmiņa.

Rozālijai izdevies izbēgt no turpmākas dzīves verdzībā, kad viņa apprecēja turīgu baltādainu amerikāņu tirgotāju Džozefu Leisiju. To, ka šis kungs bijis vergu īpašnieks arī pats, „Daily Mail” veidotājiem gan vēsturiskajās liecībās nav izdevies atrast.

Taču, ņemot vērā verdzības dominanti Luiziānā tajā laikā un šī vīrieša bagātību, tā, visticamāk, varēja būt vergtura un viņa verdzenes mīlestība, ko intervijā apliecina Bejonsa.

Kādā no vēsturiskajiem dokumentiem teikts, ka Rozālijas māte Lūisa Mērija Džīna arī bijusi verdzene, kurai viņas kungs pat nebija devis uzvārdu.

Līdz šai dienai nav saglabājusies neviena verdzenes Rozālijas un baltā tirgotāja Džozefa fotogrāfija. Taču ir zināms, ka 1830. gadā viņiem piedzimusi meita Selestīna Džozefīne Leisija.

Ģimenē viņa bijusi zināma kā „Tīna”. Viņa bijusi ļoti izskatīga sieviete, ar tādām pašām izteiksmīgām acīm, kādas ir Bejonsai.

Tīnas dzīvesstāsts ir viens no intriģējošākajiem visa ciltskoka vēsturē. Šī divu rasu sieviete visu savu mūžu nodzīvojusi kā precēta franču izcelsmes vīrieša Eluā Renē Rozamonda Brusāra mīļākā. Viņam Luiziānā piederējusi sava ferma un cukurniedru plantācija.

1845. gadā, kad Eluā bija 24 gadus vecs, viņš apprecējies ar vietējo meiteni Rouzu Herbertu. Ģimenē piedzimuši divi bērni.

Tolaik tas raisīja cilvēkos neizpratni, taču Eluā nolīga jaukto rasu Tīnu par savas ģimenes saimniecības vadītāju. Drīz vien viņi kļuva par mīļākajiem un Tīna pasaulē laida 13 abu kopīgus ārlaulības bērnus. Viena no meitām Odēlija ir Bejonsas vecvecmāmiņa.

Kristofers Landrijs, ģenealoģijas speciālists no ASV, norāda: „Eluā un Tīnas stāsts nav par izvarošanu. Tas ir par brīvām un apzinātām attiecībām.”

„Lai gan Eluā bija precējies ar Rouzu, lielāko daļu pieauguša vīrieša mūža viņš pavadīja mīļāko attiecībās ar Tīnu.”

Eluā un Tīna neapprecējās. Atšķirībā no citiem, šis pāris neizmantoja likumu, kas atļāva dažādu rasu laulības, taču Eluā visus bērnus atzinis par saviem – tas fiksēts visu dzimšanas apliecībās un vēlāk arī laulības reģistros.

Turklāt Eluā savus un mīļākās kopīgos bērnus audzinājis pats savās mājās.

Eluā nomiris 1904. gadā, 79 gadu vecumā, bet sieviete, kas iegrāmatota kā viņa „kalpone”, nodzīvojusi ilgāk. Tīna bijusi sešus gadus jaunāka par savu mīļāko.

Kādā no dokumentiem atrasts ieraksts, ka 1920. gadā 90 gadus vecā Tīna dzīvojusi vientuļnieces dzīvi Ibērijā, Luiziānā, kur divus gadus vēlāk mirusi.

Vismaz desmit Tīnas bērnu aizvien bija dzīvi, kad māte devās mūžībā. Viņu skaitā arī tolaik 58 gadus vecā Odēlija, kura bija precējusies ar pašnodarbinātu fermeri Jūdžinu Deruenu.

Odēlijai bija 18 bērni, no kuriem divi mira mazi. Odēlija nebija gājusi skolā un neprata ne lasīt, ne rakstīt. Kā Odēlija, tā viņas vīrs Jūdžins dokumentos raksturoti kā „mulati”.

Pati jaunākā atvase, meita Agnese Deruena, spēja izveidot samērā spožu karjeru, lai gan bija divu rasu pārstāve un sabiedrībā pret tādiem cilvēkiem valdīja aizspriedumi. Agnese kļuva par labu un izdaudzinātu šuvēju Luiziānā.

Šūšanas prasmi viņa bija apguvusi pašmācības ceļā. Par viņas talantu drīz runāja visā štatā un Agnesei bija daudz uzticamu klientu.

Agnese tērpus rotāja ar grezniem izšuvumiem, mežģīnēm, pērlītēm un dārgakmeņu podziņām.  

Agnese ir Bejonsas vecmāmiņa no mammas puses. Viņa pirmo reizi apprecējās 17 gadu vecumā, taču šī savienība bija neveiksmīga. Par Agneses otro vīru kļuva sāls raktuvju strādnieks Alberts Lumass Bajinss. Pārim piedzima septiņi bērni. Viņu skaitā arī Bejonsas mamma Tīna.

Pateicoties cītīgajam darbam un labajai slavai, Agneses ģimenē pieauga pārticība un visi pārcēlās uz Teksasu, kur vecāki atvases varēja sūtīt privātskolā.

Bejonsas mamma Tīna vienmēr apbrīnojusi savu māti Agnesi. Kad viņa nodibināja savu modes līniju, Tīna nosauca to par godu mammai – „House of Dereon”, atvasinot to no Agneses meitas uzvārda Deruena (Derouen).