Bejonsa dalās ar emocionālu stāstu par ārkārtas ķeizargriezienu un grūtniecības komplikācijām

Iepriekšējā reizē, kad Bejonsas fotogrāfija rotāja modes žurnāla „Vogue” vāku, mūziķe no sarunas ar reportieri atteicās, taču tagad sniegusi par modes Bībeli dēvētajam izdevumam vienu no intīmākajām intervijām savā karjerā.

Sarunā viņa dalījusies pārdomās, kā vēlas audzināt savus bērnus un kā uztver savu ķermeni pēc trīs bērnu laišanas pasaulē.

Dziedātāja Bejonsa atklāj, ka pēdējo grūtniecības mēnesi, kad gaidīja dvīņus, bijusi spiesta pavadīt gultā un viņai veikts ārkārtas ķeizargrieziens, jo bērnu dzīvības bijušas briesmās.

„Pēc pirmā bērna nākšanas pasaulē es noticēju sabiedrībai par to, kā, viņuprāt, jāizskatās manam ķermenim,” vaļsirdīga ir mūziķe. „Es pati uz sevi izdarīju spiedienu, lai grūtniecības laikā uzkrāto svaru zaudētu trīs mēnešos. Sastādīju sev grafiku, lai būtu droša, ka to paveikšu. Ja es tagad uz to atskatos – tas bija neprāts. Es aizvien baroju ar krūti, kad 2012. gadā uzstājos „Revel” šovos Atlantiksitijā. Pēc dvīņu piedzimšanas es pret visu notiekošo izturējos pavisam citādi.”

„Dienā, kad laidu pasaulē Rūmi un Seru, es svēru 99 kilogramus. Es biju pietūkusi toksēmijas dēļ un pēdējo grūtniecības mēnesi biju spiesta ievērot gultas režīmu. Mana un bērnu veselība bija briesmās, tāpēc man veica ārkārtas ķeizargriezienu. Mēs klīnikā pavadījām daudzas nedēļas. Mans vīrs bija kā kareivis un tik liels atbalsts man visā.”

„Es lepojos, ka esmu bijusi lieciniece viņa spēkam un izaugsmei kā vīrietim, labākajam draugam un tēvam. Es tolaik atrados izdzīvošanas režīmā un novērtēju to tikai dažus mēnešus vēlāk. Šobrīd es labi saprotu jebkuru no vecākiem, kas piedzīvojis līdzīgu situāciju.”

„Pēc ķeizargrieziena es jutos tik citāda. Tā ir nopietna ķirurģiska iejaukšanās. Dažus no taviem orgāniem uz laiku pārvieto, bet retos gadījumos pat uz laiku izņem dzemdību laikā. Neesmu pārliecināta, ka visi to saprot. Man bija nepieciešams laiks, lai viss sadzītu un es atveseļotos. Atveseļošanās laikā es pati sev sniedzu mīlestību un rūpes, un pieņēmu, ka esmu apaļīgāka. Es akceptēju to, kāds vēlas būt mans ķermenis. Sešus mēnešus vēlāk es sāku gatavoties „Coachella” festivālam.”

„Īslaicīgi kļuvu par vegāni, atteicos no kafijas, alkohola un augļu sulām. Taču es biju pacietīga attiecībā pret savu ķermeni un izbaudīju savas pilnīgākās formas. Arī maniem bērniem un vīram tās patika.”

Bejonsa atzīst, ka viņa vēl aizvien nav atguvusi tādas auguma aprises, kādas viņai bija pirms grūtniecības. „Līdz pat šai dienai manas rokas, pleci, krūtis un augšstilbi ir apaļīgāki. Man ir nelieli māmiņas apaļumi, un es nesteidzos, lai no tā visa atbrīvotos. Manuprāt, tie ir dabīgi. Kad vien es būšu gatava iegūt trenētu vēderpresīti, es došos „zonā” un smagi strādāšu, līdz to iegūšu. Taču tagad man ir šie mazie apaļumi un man ir sajūta, ka tā tam arī jābūt.”

Intervijā dziedātāja padalījusies sapņos par bērnu nākotni: „Man ir svarīgi, lai meitas sevī saskatītu direktores un priekšnieces. Lai viņas zinātu, ka pašas var rakstīt savas dzīves scenāriju – ka var atklāti runāt un neeksistē nekādi „griesti”.”

„Viņām nav jāatbilst konkrētam tipāžam un jāiederas kādā specifiskā kategorijā. Viņām nav jābūt politiski korektām, kamēr vien viņas ir patiesas, cieņas pilnas, līdzjūtīgas un saprotošas. Viņas var pievērsties jebkurai reliģijai, iemīlēties jebkuras rases pārstāvī un mīlēt, ko vēlas mīlēt. To pašu es vēlos arī savam dēlam.”

„Gribu, lai viņš zinātu, ka var būt stiprs un drosmīgs, kā arī jūtīgs un maigs. Vēlos, lai manam dēlam būtu augsts emocionalitātes IQ, lai viņš spētu būt gādīgs, taisnīgs un godīgs. Tas ir viss, ko sieviete vēlas rast vīrietī, bet tajā pašā laikā mēs nemācām to saviem zēniem.”

„Es ceru iemācīt savam dēlam, lai viņš nekrīt par interneta upuri, kur saka, kādam viņam jābūt un kā jāmīl,” norāda Bejonsa.