Veltījums īgņām un skeptiķiem! Četri jautājumi "Supernovas" alternatīvo tiešraižu vadītājiem

Ko vari ieteikt Eirovīzijas skeptiķiem? Kas, tavuprāt, viņus padara skeptiskus? Kā viņiem atrast sevī to skatīšanās – klausīšanās prieku?

Edgars Bāliņš: Skeptiķiem noteikti iesaku pielaikot kādu jaunu argumentu savas skepses rūdīšanai – ar klasisko “neviens taču to neskatās” un “tas ir bezjēdzīgs balagāns” aprobežojas vien tumsoņi un sliņķi. Pārējiem gan atgādināšu, ka viņi (skeptiķi)  joprojām dzīvo starp mums! Mums jāpieņem viņi tādi, kādi viņi ir – nevajag uzgriezt muguru, bet jāintegrē sabiedrībā kā pilntiesīgi tās locekļi.

Domāju, ka skeptiskus cilvēkus dara tas, ka viņiem nav par Eirovīziju fanojošas draugu kompānijas. Ja cilvēkam nav, ar ko dalīties savos iespaidos, prognozēs un viedokļos par šo pasākumu, tad arī prieka tur nav nekāda. Taču visvairāk kļūdās tie, kuri Eirovīziju nopeļ, jo tur skanošās dziesmas neatbilst viņu izslavētajai mūzikas gaumei. Nu nebūs tur stīgu kvartets ar Dvoržāka skaņdarbiem! Tās ir popmūzikas sacensības, kurās sacenšas 43 valstis un katrai ir 3 minūtes, lai pārsteigtu 180 miljonus ekspertu visā pasaulē.

Toms Grēviņš: Man liekas, cilvēki kļūst skeptiski, jo meklē dziļāku jēgu tur, kur tai nav jābūt pēc uzstādījuma. Šis konkurss ir tapis, lai vairotu cilvēkos prieku. Eirovīzijas dziesmu konkurss atgādina, ka svarīgākais ir cilvēks. Eirovīzija parāda, cik cilvēki ir interesanti, cik savdabīgas dziesmas var dziedāt! Šis konkurss mainās līdzi laikam un nav ieslīdzis standartos, par kādiem mēs varējām runāt tad, kad sākām piedalīties Eirovīzijā.

Prieku varēs rast, skatoties alternatīvo tiešraidi. Tur viss tiks pateikts tā, kā tas ir! Tieši tāpēc mēs esam radījuši šo satura segmentu, lai varētu nedaudz brīvāk parunāt par to, ko mēs redzam. Nav tā, ka viss būs galīgi garām – to es varu apstiprināt. Šova kvalitāte ir neiedomājami augusi!

Ko noteikti nedrīkst nogulēt, ja mājās skaties Supernova 2018?

Edgars Bāliņš: Noteikti nedrīkst nogulēt Tvitera atvēršanu, kas notiek paralēli šova sākumam! Supernova un Eirovīzijas vakaros Tviterī notiek īpaša jautrība. Arī balsošanas brīdi nevajadzētu nokavēt, jo te viss kā vēlēšanās – ja pats nenobalsoji, tad nemaz nečīksti, ka tava favorītdziesma neplūc uzvaras laurus.

Toms Grēviņš: Neko nedrīkst nogulēt! Šovā uzstāsies ne vien konkursa dalībnieki, bet savas jaunās dziesmas prezentēs arī pazīstami mūziķi. Tas būs vērienīgs pasākums! Savukārt alternatīvā tiešraide sāksies stundu agrāk un beigsies stundu vēlāk. Mēs būsim tie, pie kuriem nepacietīgākajiem atnākt pirms raidījuma un sašutušie varēs palikt vēl pēc raidījuma. Mēs gaisā būsim apaļas trīs stundas – no 21 līdz pusnaktij!

Kāpēc Supernova 2018 jāskatās klātienē?

Edgars Bāliņš: Skatīties vai neskatīties klātienē – tas ir katra paša ziņā, gluži kā ar hokeju vai “Dziesmu Svētkiem”. Taču jāņem vērā viena lieta –  ja mēs tik ļoti slavējam sevi kā dziedātāju tautu, mums jārod sevī spēks piepildīt arēnas ne tikai uz Maira Brieža cīņām, bet arī uz Markus Rivas un Lienes Greifānes dueli Supernova ietvaros.

Toms Grēviņš: Skatīties Supernova klātienē, Rīgas kinostudijā, ir pilnīgi cita sajūta nekā televīzijā, it īpaši, ja tu nāc ar kompāniju! (Kāpēc lai tu nāktu viens?). Skatoties tīri tehniski, raidījums kļūst tikai labāks, ja ir cilvēki, kas aplaudē. Ja tu nāc ar saviem draugiem, taisiet lielu troksni!

Kas ir tas, kas tevi ik reizi šajā konkursā pārsteidz?

Edgars Bāliņš: Mani dažkārt pārsteidz dalībnieku skatījums un vīzija. Ziniet, katru gadu pirms Supernova fināla izkrīt desmitiem garlaicīgu, nenoslīpētu skaņdarbu bez jebkādas “odziņas”, bet ar kaitinoši sliktiem vārdiem un vāju valodas izrunu. Ja tu piesakies konkursam, tad piesakies ar tādu dziesmu, kas izcelsies uz pārējo fona, paliks atmiņā un vajadzības gadījumā godam pārstāvēs Latviju šajās popmūzikas olimpiskajās spēlēs. Esi paškritisks! Un vēl katru gadu Supernova mani pārsteidz Toma Grēviņa apģērbs.

Toms Grēviņš: Visvairāk mani pārsteidz tās grupas un izpildītāji, par kurām pirms “Supernova” mēs vispār neko neesam dzirdējuši, kuras šis konkurss ir pamodinājis. Pēc atlases mani pārsteidza divas grupas, kuras nesaukšu vārdā, bet, manuprāt, tās sasniegs labus rezultātus. Tā ik gadu Supernova mūs pārsteidz ar jauniem izpildītājiem un grupām – The Ludvig, ElectroFolk – kaut ko tādu, kas ir speciāli radīts Eirovīzijai. Līdzīgi kā Eirovīzija ir atspēriena punkts starptautiskajā mūzikas arēnā, Supernova ir fantastisks veids, kā izpildītājam parādīties lielas auditorijas priekšā.