Oligarham Andrim Šķēlem 60! Uzņēmēja un ekspolitiķa dzīve fotogrāfijās

Vikipēdija vēsta, ka Andris Šķēle dzimis 1958. gada 16. janvārī Apē, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē. Darboties valsts pārvaldē sācis 1990. gadā, kļūdams par lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēgera vietnieku Ivara Godmaņa vadītajā ministru padomē. 1993. gadā, kad Augstākā padome izteica neuzticību ministram D. Ģēgerim, Šķēle uz laiku kļuva par lauksaimniecības ministra vietas izpildītāju. Nākamajos divos gados Šķēle oficiāli nedarbojās politikā, toties bija aktīvs uzņēmējdarbībā. 1994. gadā viņš bija arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora vietas izpildītājs, tomēr vairāk šis posms viņa dzīvē ievērojams ar virknes pārtikas rūpniecības nozares uzņēmumu privatizāciju un aktīvu uzņēmējdarbību šajā un citās nozarēs.

Lielajā politikā A. Šķēles vārds pirmo reizi parādījās 1995. gadā, kad 6. Saeimā ievēlētās politiskās partijas ilgstoši nespēja vienoties un izveidot valdību. A. Šķēle tika piedāvāts kā bezpartijisks kandidāts, un 1995. gada 21. decembrī viņš tika ievēlēts par Ministru prezidentu. Valdība darbojās līdz 1997. gadam, kad A. Šķēle iesniedza Valsts prezidentam Guntim Ulmanim demisijas rakstu, jo valdībai nebija atbalsta Saeimā. Tomēr arī nākamo valdību veidot tika uzaicināts A. Šķēle un viņa 2. Ministru kabinets darbojās no 1997. gada 13. februāra līdz 1997. gada 7. augustam.

1998. gadā A. Šķēle dibināja Tautas partiju un tā uzvarēja 7. Saeimas vēlēšanās. Sākotnēji Tautas partija tika atstāta ārpus valdības, tomēr 1999. gada jūlijā valdība krita, un A. Šķēle Ministru prezidenta amatā nomainīja Vili Krištopanu, kļūdams par otro politiķi pēc Kārļa Ulmaņa, kas vadījis trīs valdības. Šķēles 3. Ministru kabinets darbojās 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam. Pēc valdības demisijas viņš atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, pēc tam tika ievēlēts arī 8. Saeimā, tomēr 2003. gada 16. janvārī viņš nolika Saeimas deputāta mandātu un formāli pameta visus vēlētos amatus un aktīvo politiku.
2009. gada oktobrī, Tautas partijai esot smagā krīzē, tās kādreizējais dibinātājs paziņoja par atgriešanos aktīvā politikā un gatavību uzņemties gan partijas līdera, gan saraksta līdera 10. Saeimas vēlēšanās, gan partijas Ministru prezidenta kandidāta lomu. Tautas partijas 12. kongresā 2009. gada 21. novembrī gandrīz vienprātīgi ievēlēts par tās priekšsēdētāju. 2010. gada martā Tautas partija atsauca savus ministrus no Valda Dombrovska valdības un turpmāk A. Šķēles vadībā darbojās opozīcijā "Jaunā laika" vadītajai koalīcijai.
2010. gada oktobrī viņš tika ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Par Labu Latviju" saraksta, tomēr sarakstam kopumā vēlēšanās veicās slikti un, neraugoties uz ievērojamajiem finanšu ieguldījumiem priekšvēlēšanu kampaņā, tas ieguva tikai 8 vietas parlamentā. 2011. gada jūlijā Tautas partijas 15. kongresā tika pieņemts lēmums par tās likvidāciju.