14. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1969. gadā Ivars Bezprozvanovs - čellists.
1966. gadā Iveta Sers - Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece.
1965. gadā Valts Vilnītis - SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" (ELLE) direktors.
1949. gadā Inesis Feiferis - "Krājaizdevu apvienības" valdes priekšsēdētājs.
1942. gadā Audris Kalniņš - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorzinātņu katedras profesors.
1940. gadā Mirdza Alsiņa - zvērināta advokāte.

Jubilāri pasaulē

1983. gadā Mila Kunisa - ukraiņu izcelsmes amerikāņu aktrise.
1974. gadā Ena Matronika - amerikāņu dziedātāja ("Scissor Sisters").
1973. gadā Hareds Borgeti - meksikāņu futbolists.
1973. gadā Kīrens Pērkinss - austrāliešu peldētājs.
1973. gadā Džejs Džejs Okoča - Nigērijas futbolists.
1969. gadā Stigs Teftings - dāņu futbolists.
1966. gadā Halija Berija - amerikāņu aktrise.
1965. gadā Emanuela Beāra - franču aktrise.
1960. gadā Sāra Braitmena - angļu soprāns.
1959. gadā Īrvins "Maģiskais" Džonsons - amerikāņu basketbolists.
1953. gadā Džeimss Horners - amerikāņu komponists.
1947. gadā Daniela Stīla - amerikāņu rakstniece.
1945. gadā Vims Venderss - Vācijā dzimis kino režisors.
1945. gadā Stīvs Mārtins - amerikāņu kino komiķis.
1941. gadā Deivids Krosbijs - amerikāņu mūziķis.
1933. gadā Rihards Ernsts - Šveices ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.
1910. gadā Pjērs Šefers - franču komponists (miris 1995.gadā).
1867. gadā Džons Golsvertijs - angļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1933.gadā).
1840. gadā Rihards Freihers fon Kraftebings - vācu psihologs, seksuālu perversiju pētnieks (miris 1902.gadā).
1777. gadā Hanss Kristians Ersteds - dāņu fiziķis (miris 1851.gadā).
1714. gadā Klods Žozefs Vernē - franču gleznotājs (miris 1835.gadā).
1688. gadā Frederiks Viljams I - Prūsijas karalis (miris 1740.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā prokuratūra noteica papildus nosacījumus Ventspils mēram Aivaram Lembergam jau piemērotajam drošības līdzeklim - mājas arestam. Prokuratūra paralēli mājas arestamn noteica aizliegumu veikt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.
2007. gadā, lai atrisinātu VAS "Latvijas Pasts" finanšu problēmas, piesaistot stratēģisko partneri, valdība atbalstīja toreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera ieceri izveidot jaunu uzņēmumu - Pasta banku. Lai izveidotu Pasta banku, no Latvijas Pasta paredzēja nodalīt pasta nodaļu tīklu un Maksājumu pakalpojumu dienestu, kas tiktu ieguldīti jaunveidojamajā uzņēmumā.
2003. gadā Aglonā norisinās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Tos apmeklē ap 1500 svētceļnieku.
2002. gadā Aglonā Latvijas Pasts pirmo reizi Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos rīko speciālo zīmogošanu.
2001. gadā Rīgā pie Vērmanes dārza, iepretim Benjamiņu namam, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons atklāj pieminekli Nobela prēmijas laureātam ķīmiķim Vilhelmam Ostvaldam.
2001. gadā bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis par saviem līdzekļiem atjaunojis vēsturisko gulbju mājiņu un nolēmis to dāvināt Rīgai. Arhitekta H.Šēla japāņu stilā projektētā gulbju mājiņa ar daudzajiem kokgriezumiem pilsētas kanālā parādījās 1892.gadā. Sākumā tā peldēja uz pontona, vēlāk tika noenkurota krastā pie Bastejkalna, kur nostāvēja līdz 1996.gadam. Tā kā tur mītošie gulbji bija aizgājuši bojā jau 90.gadu sākumā, tika nolemts noņemt arī stipri bojāto gulbju mājiņu. Pirms vēsturiskās gulbju mājiņas iznīcināšanas tā tika rūpīgi uzmērīta un nofotografēta. Ārgalim gulbju mājiņas atjaunošana izmaksāja apmēram 2500 latu, viņš pats ir sagādājis arī nepieciešamos kokmateriālus.
2001. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā sākas otrais Pasaules latviešu zinātnieku kongress.
2001. gadā Rīgas dome pēc garām diskusijām nolēma izveidot Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas nodaļu. Jaunās nodaļas uzdevums ir kontrolēt transportlīdzekļu stāvēšanas un apstāšanās noteikumu ievērošanu. Tā darbiniekiem ir tiesības lēmumu par administratīvā naudas soda uzlikšanu pieņemt uz vietas bez pārkāpēja klātbūtnes, pārkāpuma protokolu - paziņojumu piestiprinot pie automašīnas.
2001. gadā Rīgas domes deputāti vienbalsīgi atbalstīja jaunas domes institūcijas - Revīzijas komisijas - izveidi. Komisijas izveide bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāta Jāņa Gulbja iecere. Saskaņā ar Gulbja iesniegto priekšlikumu Revīzijas komisiju veido līdzīgi kā Rīgas domes prezidiju - pēc proporcionalitātes principa.
2001. gadā Rīgā, Raiņa bulvārī, atklāj atjaunoto ūdenskrāna namiņu.
1999. gadā Rīgā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca svin Latvijas pirmajam bīskapam Meinardam veltītus svētkus - svētā Meinarda dienu.
1999. gadā Valmieras rajona Sēļu pagastā notiek Pasaules sēliešu saiets.
1998. gadā ar Svēto misi tiek atklāti Aglonas Dievmātes svētki, kurus celebrē Romas Pāvesta sūtnis Baltijas valstīs Ervīns Jozefs Enders.
1998. gadā stājas spēkā līgums par "Zaļās kartes" savstarpēju atzīšanu starp Latviju un Portugāli.
1939. gadā Roterdamā, Holandē negaidīti nomira Latvijas Valsts kancelejas izveidotājs un direktors Dāvids Rudzītis, kas tiek dēvēts par pirmo Latvijas Republikas ierēdni.
1900. gadā Rīgā ierīkota Alberta iela, kura izveidota par godu Rīgas 700 gadu jubilejai un nosaukta Rīgas pirmā bīskapa un pilsētas dibinātāja Alberta vārdā. Pašlaik uz Alberta ielas atrodas izcils jūgendstila ansamblis un tā tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām Rīgas ielām.
1764. gadā Aizkraukles un Rīmaņu muižas īpašnieks, Vidzemes landrāts barons Šulcs savu muižu zemniekiem izdod Aizkraukles zemnieku tiesu, kas tiek uzskatīts par pirmo dokumentu Latvijas teritorijā, kas skaidri regulē zemnieku attiecības ar muižu. Pret attiecīgā nolikuma izdošanu un pieņemšanu iebilda citi Vidzemes muižnieki.

Notikumi pasaulē

2006. gadā stājas spēkā ANO panāktais pamiers starp Izraēlu un Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah". Piecas nedēļas ilgās kaujas prasīja apmēram 1100 cilvēku dzīvības Libānā un 156 Izraēlā.
2006. gadā Nigērija izpilda starptautisko spriedumu un atvelk tūkstošiem karavīru no Bakasi pussalas ziemeļu teritorijas, to atdodot Kamerūnai.
2005. gadā Kipras aviolaineris nogāžas kalnainā apvidū netālu no Atēnām, nogalinot 121 cilvēku.
2004. gadā 93 gadu vecumā mirst Polijas Nobela prēmijas laureāts, emigrācijas rakstnieks un cīņas pret totalitārismu simbols Česlavs Milošs.
2003. gadā viens no visu laiku lielākajiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem piemeklē lielus Ziemeļamerikas rajonus, iesprostojot tūkstošiem cilvēku pazemes transportā un liekot evakuēt miljoniem biroju darbiniekus.
2000. gadā Krievijas Pareizticīgo baznīca pasludina pēdējo Krievijas caru Nikolaju II un viņa ģimeni par svētajiem. Tas notiek 82 gadus pēc tam, kad 1918.gadā boļševiki nogalināja caru un viņa ģimeni.
1997. gadā Timotijam Makvejam tiek piespriests nāvessods par Oklahomasitijas federālās ēkas spridzināšanu, kurā gāja bojā 168 cilvēki.
1994. gadā pēc Francijas sniegtās informācijas Sudānas aģenti sagūsta starptautisko teroristu Iļjiču Ramiresu Sančesu, kurš visā pasaulē pazīstams kā "Karloss Šakālis".
1988. gadā 90 gadu vecumā mirst Itālijas autosportists un sporta auto ražotājs Enco Ferrari.
1980. gadā Lehs Valensa vada pretkomunistu streikus Gdaņskas kuģubūvētavā.
1974. gadā pēc turku prasībām Kiprā izveidot autonomus reģionus izjūk Ženēvas miera sarunas un Kiprā atsākas kaujas.
1972. gadā Vācijas Demokrātiskās Republikas lidmašīnai "Il-62" nogāžoties pacelšanās manevra laikā Austrumberlīnē iet bojā 156 cilvēki.
1971. gadā Bahreina pasludina neatkarību no Lielbritānijas.
1969. gadā Lielbritānijas valdība nosūta armiju uz Ziemeļīriju pēc trīs diennaktis ilgiem nemieriem katoļu apdzīvotajā pilsētā Londonderijā.
1962. gadā pēc trīsarpus gadu darba tiek atklāts transporta tunelis zem Monblāna, kas savieno Franciju un Itāliju.
1949. gadā par pirmo Vācijas Federatīvās Republikas kancleru kļūst Konrāds Adenauers.
1947. gadā Pakistāna iegūst neatkarību no Britu Indijas impērijas un pievienojas Britu sadraudzībai.
1945. gadā Japāna pieņem sabiedroto noteikumus bezierunu kapitulācijai, tādējādi izbeidzot Otro pasaules karu.
1941. gadā ASV prezidents Delano Rūzvelts un Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils paraksta Atlantijas hartu.
1936. gadā ASV notiek pēdējā publiskā nāvessoda izpilde, Kentuki štatā pakarot sirmgalves izvarotāju un slepkavu.
1935. gadā ASV pieņem Sociālās drošības aktu, radot valdības pensiju sistēmu.
1921. gadā Tuvas Republika tiek pasludināta par neatkarīgu valsti (ar Krievijas atbalstu).
1912. gadā ASV karaspēks iebrūk Nikaragvā Vašingtonai tīkamas valdības atbalstam.
1908. gadā Folkstounas kūrortā Anglijā tiek sarīkots pirmais skaistumkonkurss.
1900. gadā Starptautiskie spēki ieņem Pekinu, apspiežot bokseru nemierus jeb zemnieku sacelšanos, kuras mērķis bija visu ārzemnieku padzīšana no Ķīnas.
1893. gadā Francija izsludina ar motoriem darbināmu transporta līdzekļu reģistrāciju.
1880. gadā tiek pabeigta Ķelnes katedrāles celtniecība.
1784. gadā krievu kažokādu tirgotājs Grigorijs Šeļihovs dibina pirmo pastāvīgo krievu apmetni Aļaskā.
1598. gadā Jellovfordas kaujā īri sakauj Anglijas karaspēku.
1385. gadā Lietuva un Polija noslēdz Krēvas ūniju par dinastiju savienību. Saskaņā ar to Lietuvas lielkunigaitim Jagailim pēc precībām ar Polijas karalieni Jadvigu tika apsolīts vakantais Polijas karaļa tronis, savukārt Jagailis apsolīja kristīties un pievienot Polijai Lietuvu. Pēc precībām Jagailis pieņēma vārdu Vladislavs II.
1040. gadā Skotijas karalis Dunkans I tiek nogalināts kaujā pret savu brālēnu un pēcteci Makbetu.