7. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Pasaulē 7. augusts iegājis vēsturē ar to, ka 1998. gadā mīnētu automašīnu sprādzienos pie ASV vēstniecībām Kenijā, Tanzānijā un Nairobi iet bojā vismaz 213 cilvēki, bet Dāresalāmā 11. Vēl vairāk nekā 5000 cilvēki sprādzienos ievainoti.
Jubilāri Latvijā
1882. gadā Francis Balodis - arheologs. Balodis tiek uzskatīts par pirmo akadēmiski izglītoto latviešu vēsturnieku.
1949. gadā Helmī Stalte - folkloriste un politiķe.
1969. gadā Juris Radzevičs - Rīgas pilsētas izpilddirektors.
1969. gadā Dace Rukšāne-Ščipčinska - rakstniece, dzejniece, dramaturģe un tulkotāja.
1973. gadā Nellija Ločmele - žurnāla "Ir" galvenā redaktore un AS "Cits medijs" valdes locekle.
Jubilāri pasaulē
317. gadā Konstantīns II - Romas imperators (miris 361.gadā).
1779. gadā Karls Riters - vācu ģeogrāfs, viens no modernās ģeogrāfijas pamatlicējiem (miris 1859.gadā).
1876. gadā Mata Hari - nīderlandiešu spiedze (mirusi 1917.gadā).
1903. gadā Luiss Līkijs - britu arheologs (miris 1972.gadā).
1942. gadā Tobins Bells - amerikāņu aktieris ("Zāģis").
1958. gadā Brūss Dikinsons - angļu mūziķis ("Iron Maiden").
1960. gadā Davids Duhovnijs - amerikāņu aktieris.
1974. gadā Maikls Šenons - amerikāņu aktieris.
1975. gadā Šarlīze Terona - Dienvidāfrikas Republikas aktrise.
1982. gadā Ebija Korniša - austrāliešu aktrise.
1982. gadā Vasilis Spanulis - grieķu basketbolists.
1985. gadā Riks Dženests - modelis , kurš savu tetovējumu dēļ bija pazīstams kā „Zombijzēns" (miris 2018. gadā).
1987. gadā Sidnijs Krosbijs - kanādiešu hokejists.
Notikumi Latvijā
2001. gadā Ministru kabinets pieņem 1961.gada 18.oktobra Eiropas Sociālo hartu. Eiropas Sociālā harta ir svarīgākais Eiropas Padomes instruments sociālās politikas un drošības jomā, kas garantē pilsoņu ekonomiskās un sociālās tiesības.
2002. gadā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pieņem lēmumu svītrot Jāni Ādamsonu no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu kandidātu saraksta 8.Saeimas vēlēšanām, pamatojot savu lēmumu ar Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktu, kas nosaka, ka "Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu un pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki". CVK arī svītro no 8.Saeimas vēlēšanām reģistrētā Tautas saskaņas partijas Kurzemes apgabala saraksta tā vienīgo deputāta kandidāti - Tatjanu Ždanoku, pamatojoties uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centra sniegto informāciju.
2002. gadā, apmeklējot Kuresāres ostu, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Igaunijas prezidents Arnolds Rītels pauž atbalstu prāmju līnijas Latvija-Sāremā-Helsinki atklāšanai nākotnē.
2003. gadā Saldū pilsētas dienās svinīgi tiek atklāts Oskara Kalpaka laukums.
Notikumi pasaulē
1782. gadā ASV prezidents Džordžs Vašingtons liek izveidot ordeni pa militārajiem panākumiem, lai godinātu kaujā ievainotus karavīrus. Ordenis vēlāk tiek pārdēvēts par Purpura sirdi.
1942. gadā ASV spēki iesaistās pirmā sauszemes kaujā Otrajā pasaules karā, izceļoties Gvadalkanalā, Zālamanu salās.
1944. gadā IBM svinīgi atklāj pirmo programmas kontrolēto kalkulatoru.
1947. gadā Tūra Heijerdāla vadītās komandas balsa koka plosts "Kon Tiki" 101.dienā pēc izbraukšanas Peru uztriecas uz rifa Tuamotu salās, Heijerdālam ar savu 7000 kilometrus garo ceļojumu pāri Klusajam okeānam pierādot, ka Dienvidamerikas indiāņi varēja kolonizēt Polinēzijas salas.
1955. gadā "Sony" priekštecis "Tokyo Telecommunications Engineering" sāk Japānā pārdot pirmos tranzistoru radio.
1990. gadā, plkst. 12:34:56 laika un datuma cipari veidoja skaitļu kombināciju 1234567890.
1997. gadā amerikāņu kantri mūzikas zvaigzne Gārts Brūkss Ņujorkas Centrālparkā sniedz koncertu 750 000 klausītājiem.
1998. gadā mīnētu automašīnu sprādzienos pie ASV vēstniecībām Kenijā, Tanzānijā un Nairobi iet bojā vismaz 213 cilvēki, bet Dāresalāmā 11. Vēl vairāk nekā 5000 cilvēki sprādzienos ievainoti. Par sprādzienu sarīkošanu vēlāk Ņujorkā tiek notiesāti ar Osamas bin Ladena teroristu grupējumu "Al Qaeda" saistīti kaujinieki.
2008. gadā Gruzija sāk uzbrukumu sepreātiskajai Dienvidosteijas galvaspilsētai Chinvali, lai to atgūtu kontroli pār reģionu. 9. augustā Krievijas spēki iebrūk Gruzijā, uzsākot piecas dienas ilgo Krievijas-Gruzijas karu.