14. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1971. gadā Jānis Brazovskis - Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks.
1967. gadā Santa Anča - izdevniecības "Žurnāls "Santa"" līdzīpašniece un galvenā redaktore
1958. gadā Dzintars Mozgis - Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos, bijušais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs, bērnu ķirurgs.
1957. gadā Raimonds Rožkalns - bijušais lidostas "Rīga" Drošības departamenta vadītājs.
1950. gadā Nikolajs Jaružnijs - Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Vingrošanas katedras vadītājs, Senāta loceklis.
1909. gadā Rūdolfs Baumanis - sportists, šāvējs. Bijušais Latvijas armijas virsnieks. Latvijas valsts vienības sastāvā 1936.gadā piedalījās 11.olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur ieguva 32 vietu.
1860. gadā Antons Benjamiņš - izdevējs, žurnālists, rakstnieks, Latvijas preses magnāts. 1911.gadā kopā ar Blankenšteinu izdeva ilustrētu žurnālu "Atpūta" un kopā ar Emīliju Benjamiņu - savu sievu - sāka izdot laikrakstu "Jaunākās ziņas".

Jubilāri pasaulē

1977. gadā Zviedrijas kroņprincese Viktorija.
1966. gadā Metjū Fokss - amerikāņu aktieris.
1966. gadā Tanja Donelija - amerikāņu mūziķe ("Belly", "Throwing Muses").
1956. gadā Vladimirs Kuličs - čehu aktieris.
1946. gadā Vincents Pastore - amerikāņu aktieris.
1943. gadā Kristofers Prīsts - angļu rakstnieks.
1942. gadā Havjers Solana - spāņu izcelsmes Eiropas Savienības ārpolitikas koordinators, bijušais NATO ģenerālsekretārs.
1939. gadā Karels Gots - čehu dziedātājs.
1935. gadā Eiiči Negisi - japāņu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.
1924. gadā Džeimss Bleks - skotu farmakologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2010.gadā).
1921. gadā Džefrijs Vilkinsons - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1996.gadā).
1919. gadā Lino Ventura - itāļu izcelsmes aktieris (miris 1987.gadā).
1918. gadā Ingmārs Bergmans - zviedru filmu un teātra režisors (miris 2007.gadā).
1913. gadā Džeralds Fords - ASV prezidents (miris 2006.gadā).
1912. gadā Vudijs Gatrijs - amerikāņu folkmūziķis (miris 1967.gadā).
1901. gadā Džeralds Finzi - britu komponists (miris 1956.gadā).
1891. gadā Aleksandrs Volkovs - krievu rakstnieks un matemātiķis (miris 1977.gadā).
1868. gadā Ģertrūde Bella - angļu arheoloģe, rakstniece, spiedze un administratore (mirusi 1926.gadā).
1862. gadā Gustavs Klimts - austriešu gleznotājs (miris 1918.gadā).
1743. gadā Gavrila Deržavins - krievu dzejnieks (miris 1816.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedz akreditācijas vēstuli Latvijas vēstniekam Kazahstānā Retam Plēsumam.
2004. gadā par partijas "Jaunais laiks" (JL) ģenerālsekretāru partijas valde vienbalsīgi ievēl bijušo Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru JL attīstības direktoru Uldi Gravu. JL ģenerālsekretārs amatā tiek iecelts uz neierobežotu pilnvaru termiņu.
2003. gadā telekomunikāciju operators AS "Telekom Baltija" kā pirmais starp fiksētā telekomunikāciju tīkla jaunajiem operatoriem noslēdz starpsavienojuma līgumu ar fiksētā telekomunikāciju tīkla dominējošo operatoru SIA "Lattelekom". Līdz šim starpsavienojuma līgumi bija noslēgti starp fiksētā un mobilā tīkla operatoriem.
2001. gadā atsāk kursēt pēc avārijas atjaunotais Siguldas gaisa trošu vagoniņš, kas 6.jūnijā ietriecās galapunkta "Sigulda" stacijas ēkā.
2000. gadā Rīgā pie Latvijas Privatizācijas aģentūras (PA) Ķemeru attīstības fonds rīko piketu, kurā aicina PA lauzt līgumu ar Ķemeru sanatorijas privatizētāju itāļu firmu "Ominasis Italia".
2000. gadā tieslietu ministre Ingrīda Labucka un Austrālijas vēstnieks Latvijā Stīvens Breidijs paraksta Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu par personu izdošanu.
2000. gadā tiek nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Brunejas Sultanātu.
2000. gadā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Kārkliņš tiekas ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Udaļcovu un iesniedz viņam notu par atkārtotajiem uzbrukumiem, kas vērsti pret Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām Krievijā.
1999. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pieņem lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 8.jūlijā Saeimā pieņemto Valsts valodas likumu.
1999. gadā Latvijā viesojas Somijas Republikas ārlietu ministre Tarja Halonena.
1999. gadā Daugavpilī tiekas Latgales pašvaldību pārstāvji, lai sastādītu prasības Ministru kabinetam un Saeimai, kas palīdzētu rast izeju no kritiskās situācijas ekonomikā un rūpniecībā un apturēt bezdarbu.
1998. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus, kas paredz izveidot Ārkārtējo situāciju valsts operatīvo komisiju, lai nodrošinātu valsts un reģionāla mēroga ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu.
1998. gadā tiek parafēts Latvijas un Lielbritānijas līgums par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.
1936. gadā par Latvijas ārlietu ministru ieceļ Vilhelmu Munteru.
1917. gadā sākas Latviešu Zemnieku savienības dibināšanas kongress.
1386. gadā Vidzemes muižu dokumentos pirmo reizi minēts algādzis (laukstrādnieks), kas strādā par dienas naudu. 15.-18.gadsimtā, nostiprinoties dzimtbūšanai Latvijā, algādzis saglabāja pārvietošanās brīvību, tādēļ viņus arī dēvēja par vaļiniekiem.

Notikumi pasaulē

2016. gadā tunisiešu izcelsmes Francijas pilsonis Muhameds Lauežs Bulels ietriec automašīnu pūlī, kas Nicas Angļu promenādē vēro uguņošanu par godu Bastīlijas dienai. Teroraktā dzīvību zaudē 84 cilvēki un vairāk nekā 300 tiek ievainoti.
2015. gadā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde "New Horizons" pirmo reizi vēsturē palido garām Plūtona pundurplanētai, sniedzot astronomiem iespēju tuvāk iepazīties ar šo tālo debess ķermeni.
2007. gadā Krievija izstājas no līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā.
2006. gadā Polijas valsts vadība nonāk dvīņubrāļu Kačiņsku rokās, kad prezidents Lehs Kačiņskis pieņem premjera amata kandidāta Jaroslava Kačiņska amata zvērestu.
2005. gadā ASV zinātnieki paziņo, ka atklājuši planētu ārpus Saules sistēmas, kurai ir nevis viena, bet trīs saules. Šis atklājums izaicina astronomu teorijas par planētu veidošanos.
2003. gadā 95 gadu vecumā mirst kubiešu dziedātājs un ģitārists Kompanijs Segundo, kurš pasaules slavu iemantoja ar ierakstu "Buena Vista Social Club".
2002. gadā psihiski slims neonacists Francijas Bastīlijas dienas parādē raida šautenes šāvienu uz Francijas prezidentu Žaku Širaku. Vīrietis tiek aizturēts un gājiena norise turpinās.
2000. gadā Maiami zvērināto tiesa pavēl ASV lielākajiem cigarešu ražotājiem, kas tika atzīti par atbildīgiem kaitējumā Floridas smēķētāju veselībai, samaksāt 145 miljardus dolāru par nodarīto kaitējumu.
1999. gadā Argentīna un Falklenda salas pārtrauc 17 gadus ilgo saspīlējumu, atjaunojot gaisa satiksmi, kas bija pārtraukta pēc Falklenda salu kara.
1998. gadā 89 gadu vecumā mirst Ričards Makdonanlds, kurš izveidoja ātrās ēdināšanas restorānu koncepciju, kuru īstenojot, radās pasaules lielākais restorānu tīkls "McDonald's".
1997. gadā amerikāņu rokgrupa "The White Stripes" Detroitā sniedz savu pirmo koncertu.
1995. gadā savu nosaukumu iegūst digitālo mūzikas failu formāts MP3 (MPEG-1 Audio Layer 3).
1992. gadā postošā ugunsgrēkā nodeg vesels tūristu iecienīts rajons ASV Tenesī štata pilsētā Getlinburgā. Nodeg arī "Ripley's Believe It Or Not!" muzejs, kā arī vairāki veikali un apskates objekti.
1978. gadā krievu disidentam Anatolijam Šaranskim, kurš bija viens no Helsinku grupas dibinātājiem, tiek piespriests 13 gadu cietumsods. Helsinku grupa tika izveidota, lai novērotu, kā Padomju Savienība ievēro cilvēktiesības.
1969. gadā sākas tā dēvētais Futbola jeb 100 stundu karš starp Hondurasu un Salvadoru. Pēc Hondurasas izlases zaudējuma Salvadorai Hondurasā izcēlās nemieri, kas bija versti pret salvadoriešu imigrantu strādniekiem. Rezultātā no Hondurasas tika padzīti desmitiem tūkstoši salvadoriešu strādnieku, izraisot Salvadoras armijas īsu iebrukumu Hondurasā. Amerikas valstu organizācija 18.jūlijā panāca abu pušu piekrišanu pamieram, kas stājās spēkā 20.jūlijā.
1958. gadā armijas virsnieku valsts apvērsumā, kas Irāku padarīja par republiku, tiek nogalināts Irākas karalis Faisals un viņa ģimene, kā arī premjerministrs.
1954. gadā ASV centrālajā daļā tiek reģistrēta rekordaugsta gaisa temperatūra, Misūri štatā sasniedzot 48 grādus pēc Celsija un Ilinoisā - 47 grādus.
1948. gadā Itālijas Komunistiskās partijas līderis Palmiro Toljati tiek smagi sašauts netālu no Itālijas parlamenta, izraisot politisko krīzi valstī.
1933. gadā Ādolfa Hitlera vadītā Nacistiskā partija aizliedz visas opozīcijas partijas Vācijā.
1902. gadā Venēcijā sabrūk Svētā Marka bazilikas zvanu tornis.
1798. gadā ASV stājas spēkā likums, kas atzīst par noziegumu rakstiskus, publicētus vai izteiktus nepatiesus vai ļaundabīgus paziņojumus par ASV valdību.
1789. gadā Franču revolūcijas laikā Parīzes iedzīvotāji ieņem slaveno cietumu Bastīliju. Kaut arī Bastīlijā tobrīd atrodas tikai septiņi ieslodzītie, viņu atbrīvošana iezīmē atklātu sacelšanos pret karaļa varu.