9. jūnija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1988. gadā Sandija Baranovska - galda tenisiste.
1969. gadā Juris Gulbis - SIA "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs.
1965. gadā Didzis Šmitiņš - zvērināts advokāts.
1955. gadā Andrejs Aglonietis - Aglonas draudzes dekāns.
1931. gadā Ivars Siliņš - kardiologs.

JUBILĀRI PASAULĒ

1984. gadāVeslijs Snaijders - nīderlandiešu futbolists.
1981. gadā Anuška Šankara - indiešu cītariste.
1981. gadā Natālija Portmane - amerikāņu aktrise.
1978. gadā Mirosalvs Kloze - vācu futbolists.
1978. gadā Metjū Belamijs - britu mūziķis ("Muse").
1963. gadā Džonijs Deps - amerikāņu aktieris.
1961. gadā Ārons Sorkins - amerikāņu scenārists, producents un dramaturgs.
1961. gadā Maikls Dž.Fokss - kanādiešu aktieris.
1941. gadā Džons Lords - angļu mūziķis ("Deep Purple").
1939. gadā Čārzls Vebs - amerikāņu rakstnieks.
1916. gadā Roberts Maknamara - bijušais ASV aizsardzības ministrs un Pasaules Bankas prezidents (miris 2009.gadā).
1875. gadā Henrijs Helets Deils - angļu farmokologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā (miris 1968.gadā).
1865. gadā Karls Nīlsens - dāņu komponists (miris 1931.gadā).
1843. gadā Berta fon Šutnere - austriešu rakstniece, Nobela Miera prēmijas laureāte (mirusi 1914.gadā).
1672. gadā Pēteris Lielais - Krievijas cars (miris 1725.gadā).
1661. gadā Fjodors III - Krievijas cars (miris 1682.gadā).
1640. gadā Leopolds I - Svētās Romas impērijas imperators (miris 1705.gadā).
1595. gadā Vladislavs IV - Polijas karalis (miris 1648.gadā).
1588. gadā Johans Andreass Herbsts - vācu komponists (miris 1666.gadā).
1580. gadā Daniels Heinsiuss - flāmu zinātnieks (miris 1655.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2009. gadā uzsākti valsts mēroga arhitektūras pieminekļa - Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa - rekonstrukcijas darbi, tādējādi izveidojot Zemgales reģionam nozīmīgs tūrisma un kultūrizglītības centru. Tornis atrodas vietā, kur kādreiz atradās vecākā Jelgavas baznīca, pirmā Eiropā jaunuzceltā luterāņu baznīca. Šo baznīcu sāka celt 1574.gadā un pabeidza 1625.gadā. Torni uzbūvēja no 1660.gada līdz 1688.gadam.
2009. gadā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par makstānespējīgu atzina basketbola klubu "ASK Rīga". Basketbola parādsaistības toreiz bija lēšamas ap 1 400 902 latiem.
2009. gadā paplašinātajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ar Valsts prezidenta Valda Zatlera, sociālo partneru un koalīcijas partneru līdzdalību tiek panākta vienošanās, ka budžets tiek samazināts par 500 miljoniem latu. Lai to panāktu valdība pieņēma lēmumu no 2010.gada pāriet uz progresīvo ienākumu nodokli, kā arī ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums tika samazināts no 90 līdz 45 latiem, bet minimālo algu samazināja no 180 uz 140 latiem.
2007. gadā Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" sāk lidojumus no Rīgas uz Maljorku Spānijā un no Liepājas - uz Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu un Vācijas pilsētu Hamburgu.
2006. gadā pasniedz "Kultūras mantojuma gada balvu 2005" vairākās nominācijās. Pirmo reizi pasniedz arī sabiedrības piešķirto balvu.
2006. gadā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par kukuļņemšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu bijušajam Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktora vietniekam ārstniecības pakalpojumu jautājumos Zigurdam Lasovskim piespriež divu gadu cietumsodu.
2005. gadā par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju ievēlē ilggadējo locekli un priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Berķi.
2005. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalās 4.Minhenes ekonomikas forumā "Eiropa un Lisabonas mērķi: vai esam pusceļā?", kur runā par Eiropas globālo ekonomisko sacensību. Valsts prezidente pasniedz Atzinības krustu bijušajam Vācijas vēstniekam Latvijā Hāgenam fon Lambsdorfam.
2004. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru kopsapulcē par organizācijas prezidentu ievēlē kādreizējo ekonomikas ministru, pašreizējo SIA "Uzņēmumu vadības institūts" rīkotājdirektori Jāni Āboltiņu.
2003. gadā Siguldas novada domes pirmajā sēdē par jaunā Siguldas novada domes priekšsēdētāju ievēlē līdzšinējo Siguldas pilsētas domes priekšsēdētāju Tāli Puķīti. Siguldas novadā apvienojušās Rīgas rajona Siguldas pilsētas, Siguldas pagasta un Cēsu rajona Mores pagasta pašvaldības.
2002. gadā Latvijas blakusvāģu ekipāža Kristers Serģis un Artis Rasmanis Cēsīs pirmo reizi savā karjerā uzvar Cēsu "Grand Prix" izcīņā un izcīna uzvaras abos sacensību braucienos.
2001. gadā 21.Starptautisko Hanzas dienu laikā Rīgas Doma baznīcas pagalmā atklāj atjaunoto pieminekli "Rīgas dibinātājam bīskapam Albertam".
2000. gadā Latvijā viesojas bijusī Islandes prezidente Vigdisa Finbogadotira.
1999. gadā starp Latvijas valdību un Beniluksa valstu valdībām tiek parakstīts līgums par savstarpējo atteikšanos no vīzām un līgums par personu atpakaļuzņemšanu jeb readmisijas līgums.
1998. gadā Latvijas valdība un Pasaules Banka paraksta sarunu protokolu par 25 miljonu ASV dolāru liela kredīta piešķiršanu lauku attīstības projektam Latvijā.
1997. gadā Rīgas Fondu biržā (RFB) sāk darboties tirdzniecības sistēma, kura balstīta uz programmnodrošinājumu AS-400, kas uzstādīts ar Francijas atbalstu. Izmantojot šo sistēmu, brokeri vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas uzdevumus RFB var iesniegt ar datortīkla palīdzību. Jaunā sistēma biržā ļauj tirgot dažādus finansu produktus - akcijas, korporatīvās un valsts obligācijas, kā arī investīciju fondu daļas.
1992. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā".
1895. gadā Pārdaugavā, Torņakalnā, toreizējā Kleina parkā tika atvērts vasaras teātris "Arkādija". Pavisam 1895.gada vasarā teātrī "Arkādija" notikušas 11 izrādes. Vēlākos gados šeit teātra izrādes vairs nav notikušas.
1420. gadā Rīgas arhibīskaps, Tērbatas bīskaps un Livonijas ordeņa mestrs, tas ir, to valstu valdnieki, kurās tiek kaltas visā Livonijā apgrozībā esošās monētas, sapulcējas Limbažos un, domājot par cīņu pret inflāciju, vienojas par naudas reformas uzsākšanu. Šai nolūkā uz diviem gadiem tiek pārtraukta veco monētu kalšana, lai veiktu priekšdarbus jaunu monētu laišanai apgrozība.

NOTIKUMI PASAULĒ

2003. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II pabeidz savu simto ārzemju ceļojumu, beidzot piecas dienas ilgo vizīti Horvātijā.
2001. gadā Itālijas labējo centristu līderis Silvio Berluskoni piekrīt veidot 59. Itālijas valdību kopš Otrā pasaules kara.
2000. gadā ASV Tieslietu ministrija paziņo, ka nav atklāti nekādi droši pierādījumi, ka 1968.gadā notikušās melnādainā cilvēktiesību aktīvista Mārtina Lutera Kinga slepkavības pamatā bijusi sazvērestība.
1999. gadā pēc ilgām sarunām Maķedonijā NATO un Dienvidslāvija paraksta vienošanos par ātru Serbijas spēku izvešanu no Kosovas provinces.
1995. gadā Lielbritānijā piespriež cietumsodu pirmajam cilvēkam, kurš apsūdzēts cita vīrieša izvarošanas mēģinājumā.
1993. gadā Stenlija kausu izcīna Monreālas "Canadiens".
1992. gadā policijas operācijā Itālijas dienvidos arestē vairāk nekā 700 cilvēkus, ko tur aizdomās par saistību ar mafijas struktūrām.
1991. gadā notiek 600 gadus "dusējušā" Pinatubo vulkāna izvirdums Filipīnās. Tās bija otrais spēcīgākais vulkāna izvirdums 20.gadsimtā un zemes atmosfērā nonākušo izmešu dēļ pazeminājās gaisa temperatūra.
1967. gadā Izraēlas-arābu Sešu dienu kara laikā Izraēla okupē Sīrijai piederošās Golānas augstienes.
1959. gadā ASV prezentē pirmo zemūdeni, kas aprīkota ar "Polaris" raķetēm - "USS George". Tā ir pirmā zemūdene, ko var aprīkot ar ballistiskajām raķetēm.
1957. gadā Austriešu alpīnistu grupa Markusa Šmuka vadībā iekaro 8047 metrus augsto Broda smaili, kas ir 12.augstākā virsotne pasaulē.
1944. gadā Otrajā pasaules karā PSRS iebrūk Austrumkarēlijā un Karēlijas Somijas daļā, kas kopš 1941.gada atkal nonākusi Somijas kontrolē.
1940. gadā Otrajā pasaules karā Norvēģijas karalis un premjerministrs pavēl valsts bruņotajiem spēkiem pārtraukt kaujas operācijas un padoties nacistiskajai Vācijai.
1934. gadā komiksu varonis Donalds Daks debitē uz ekrāniem multfilmā "The Wise Little Hen".
1928. gadā Čārlzs Kingsfords-Smits un Čārlzs Ulms kļūst par pirmajiem cilvēkiem, kas veikuši lidojumu pāri Klusajam okeānam, lidmašīnā mērojot ceļu no Kalifornijas līdz Brisbenai.
1923. gadā Bulgārijas militāristi apvērsumā pārņem varu valstī.
1908. gadā uz noenkurotas jahtas Baltijas jūrā tiekas Lielbritānijas karalis Edvards VII un Krievijas cars Nikolajs II. Tā ir pirmā abu valstu monarhu tikšanās vēsturē.
1815. gadā beidzas Vīnes kongress, kurā apzināta jaunā Eiropas politiskā situācija pēc Napoleona Francijas sakaušanas.
1650. gadā ASV dibina Hārvardas korporāciju, kas ir pirmā legālā korporācija Amerikas kontinentos.
68. gadā pašnāvību izdara Romas imperators Nerons, kurš liek savam sekretāram pārgriezt viņa rīkli, lai izvairītos no Senāta piespriestā nāvessoda noperot.