11. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1974. gadā Aldis Kolosovs - klarnetists.
1965. gadā Zigfrīds Muktupāvels - mūziķis (grupas „Zodiaks” "bet bet"), TV un radio raidījumu vadītājs.
1935. gadā Ludmila Azarova - Vāciete - dzejniece, rakstniece, atdzejotāja.
1934. gadā Skaidrīte Albertiņa - Latvijas Meža īpašnieku asociācijas "KS MAA" vadītāja.

JUBILĀRI PASAULĒ

1987. gadā Džosa Stouna - angļu dziedātāja.
1981. gadā Alesandra Ambrozio - brazīliešu modele.
1971. gadā Olivers Rīdels - vācu mūziķis ("Rammstein").
1970. gadā Trevors Lindens - kanādiešu hokejists.
1968. gadā Sergejs Lukjaņenko - krievu rakstnieks, "Citādo" romānu sērijas autors.
1966. gadā Lisa Stensfīlda - angļu dziedātāja.
1962. gadā Vinsents Gallo - amerikāņu aktieris, režisors, mūziķis.
1953. gadā Gijs Verhofstads - bijušais Beļģijas premjerministrs.
1948. gadā Marčello Lipi - itāļu futbola treneris.
1930. gadā Antons Lavejs - Sātana baznīcas dibinātājs (miris 1997.gadā).
1908. gadā Masaru Ibuka - japāņu rūpnieks, "Sony" līdzdibinātājs (miris 1997.gadā).
1889. gadā Niks Laroka - amerikāņu džeza mūziķis (miris 1961.gadā).
1869. gadā Gustavs Vīgelanns - norvēģu skulptors (miris 1943.gadā).
1841. gadā Otto Vāgners - austriešu arhitekts (miris 1918.gadā).
1770. gadā Džordžs Kannings - Lielbritānijas premjerministrs (miris 1827.gadā).
1755. gadā Džeimss Pārkinsons - angļu ārsts, kas pētīja un aprakstīja trīcēšanas trieku, kas vēlāk nosaukta par Parkinsona slimību (miris 1824.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā tiek nodibināta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienība, kas darbojas, lai pieņemtu dzīvokļu īpašnieku aizstāvošus normatīvos aktus, ar valsts, pašvaldību un Eiropas fondu palīdzību panāktu daudz lielāku mājokļu renovācijas finansēšanas iespēju, noteiktu dzīvokļu īpašnieku atbildību par daudzdzīvokļu mājas ekspluatāciju un paaugstinātu dzīvokļu īpašnieku izglītību un kompetenci dzīvojamo māju uzturēšanā un apsaimniekošanā.
2007. gadā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums, noteikts Ministru kabineta noteikumos "Autovadītāju darba un atpūtas laika pārbaužu organizēšanu uz ceļiem un uzņēmuma telpās", kas paredz izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē.
2007. gadā aprit Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku pastāvēšanas 15.gadadiena. Svinot jubileju, NBS rīko dažādus pasākumus.
2006. gadā Latvijā viesojas Vācijas Eiropas lietu valsts ministrs Ginters Glozers, kurš vizītes gaitā tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) un ārlietu ministru Arti Pabriku (TP).
2006. gadā Latvijā oficiālā vizītē ierodas Moldovas aizsardzības ministrs Valērijs Plešks, kurš nākamajā dienā tiekas ar Latvijas aizsardzības ministru Ati Slakteri (TP).
2006. gadā, ņemot vērā izmaiņas valdībā, Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētāja amatā Ministru kabinets ieceļ jauno ekonomikas ministru Aigaru Štokenbergu (TP).
2005. gadā darbu uzsāk kūlas dedzināšanas novēršanas patruļas, kuru uzdevums ir atklāt un novērst esošos un iespējamos kūlas degšanas gadījumus, kā arī aicināt Latvijas reģionu iedzīvotājus nededzināt pērno zāli.
2003. gadā satiksmes ministrs Roberts Zīle katamarāna "Kaupo" komandas locekļiem pasniedz Satiksmes ministrijas Atzinības rakstus par drosmi, pašaizliedzību un izturību, veicot valsts vēsturē pirmo Latvijas jahtas apceļojumu apkārt pasaulei. Atzinības rakstus saņem katamarāna "Kaupo" kapteinis Valdis Grenenbergs-Grīnbergs, kapteinis Aleksandrs Popovs, stūrmanis Igors Pimenovs, radiste Svetlana Timofejeva, matroži Juris Petrovs un Staņislavs Marciņuks. "Kaupo" ceļojums apkārt pasaulei ilga trīs gadus un veiksmīgi noslēdzās 20.martā.
2002. gadā Rīgā, Berga bazārā, Jāņa Rozes grāmatnīcā atklāj Valodu mācību literatūras centru.
2002. gadā īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš paraksta rīkojumu, kā nelikumīgu apturot Rīgas domes lēmumu par Rīgas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidāciju un aģentūras "Rīgas mājoklis" dibināšanu. Ministrs domes lēmumus aptur kā neatbilstošus vairākām likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normām.
2001. gadā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš darba vizītē apmeklē Rumāniju, lai piedalītos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes augstāko amatpersonu sanāksmē.
2000. gadā Saeimas ārkārtas sēdē deputāti neatbalsta opozīcijas ierosināto lēmuma projektu "Par Ministru kabineta 2000.gada 22.februāra rīkojuma Nr.82 "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem" darbības apturēšanu līdz tautas nobalsošanas rezultātu noskaidrošanai par balsstiesīgo pilsoņu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā"".
2000. gadā Ministru kabinets ārkārtas sēdē par Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoru un valdes priekšsēdētāju atkārtoti apstiprina Jāni Nagli. Naglis apstiprināts amatā līdz PA darbības pilnvaru beigām.
1999. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklē Sporta pili, kur pārbaudes spēlēs pirms pasaules čempionāta hokejā draudzības spēlē starp Latvijas un Krievijas izlasēm izdara spēles pirmo iemetienu.
1998. gadā Armands Stendzenieks, kas aizturēts sakarā ar aizdomām par kredīta izsaimniekošanu, paziņo par badastreika uzsākšanu, pieprasot mainīt drošības līdzekli un izbeigt krimināllietu pret viņu, jo uzskata, ka devis izsmeļošas atbildes uz jautājumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Latvenergo" pazudušo 3 miljonu lietā un nav veicis neko pretlikumīgu.
1997. gadā Ērgļos atklāj vienu no Latvijas mazajām elektrostacijām, atjaunoto Ērgļu HES.
1997. gadā Vašingtonā Latvijas Muitas noliktavu turētāju asociācija tiek oficiāli uzņemta Starptautiskajā atklāto noliktavu asociāciju federācijā (The International Federation of Public Warehousing Associations).
1995. gadā svinīgos apstākļos Latvijas Jūras spēkiem tiek atdots 1940.gadā pazudušais, taču brīnumainā kārtā saglabātais un atrastais Latvijas Kara flotes karogs.
1995. gadā Baltkrievijas Augstākās padomes deputāti ratificē Baltkrievijas un Latvijas līgumu par valsts robežu.
1936. gadā pēc 1934.gada 15.maija valsts apvērsuma, kad pie varas nāca Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, no prezidenta amata toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis netika padzīts, bet gan viņam atļauts līdz termiņa beigām - 1936.gadā, prezidenta amata pienākumus veikt. Un tikai 1936.gada 11.aprīlī Ministru prezidents Kārlis Ulmanis sevi iecēla arī Valsts prezidenta amatā, tādējādi Latvijā aizsākot Vadoņa laiku.

NOTIKUMI PASAULĒ

2011. gadā teroraktā Minskas metro iet bojā 15 cilvēki un vairāk nekā 200 tiek ievainoti.
2011. gadā starptautiski atzītā Kotdivuāras prezidenta vēlēšanu uzvarētāja Alasana Uataras spēki arestē sakauto līdzšinējo līderi Lorānu Gbagbo, kas atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus un atstāt savu amatu. Mēnešiem ilgajā cīņā par varu, kas sekoja novembrī notikušajām vēlēšanām, pēc ANO datiem dzīvību zaudēja aptuveni 3000 cilvēku.
2007. gadā 84 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts, kurš pasaules slavu iemantojis ar tādiem darbiem kā "Lopkautuve Nr. 5" un "Kaķu šūpulis".
2006. gadā Eiropas pirmā Venēras izpētes zonde ielido Venēras orbītā un nosūta datu pārraides atpakaļ uz Zemi.
2006. gadā Sicīlijā tiek apcietināts Sicīlijas mafijas līderis Bernardo Provencāno, kas no varas iestādēm bēguļoja vairāk nekā četrus gadu desmitus.
2005. gadā Sudāna, Etiopija, Džibuti, Uganda, Somālija, Kenija un Ruanda paraksta vienošanos par 3000 vīru lielas armijas brigādes izveidošanu kaujas gatavībā, kas spētu iejaukties krīzēs Āfrikā.
2004. gadā Lieldienās, kas šajā gadā gan Romas katoļiem, gan pareizticīgajiem iekrīt vienā laikā, Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II negaidīti aicina kristiešus būt vienotiem.
2003. gadā ASV un kurdu spēki bez kaujas ieņem Irākas trešo lielāko pilsētu Mosulu.
1994. gadā Ukrainā pirmajās vispārējās vēlēšanās pēc neatkarības iegūšanas no Padomju Savienības uzvar komunisti un viņu sabiedrotie, iegūstot gandrīz ceturto daļu vietu parlamentā.
1987. gadā pašnāvību izdara Itālijas ebreju rakstnieks Primo Levi, kurš vislabāk pazīstams ar grāmatu "Ja tas ir cilvēks", kurā viņš aprakstījis Aušvicā pavadīto laiku.
1984. gadā slimnīcā Austrālijas pilsētā Melburnā pasaulē nāk pirmais mazulis, kas attīstījies no iepriekš iesaldēta embrija.
1982. gadā britu ceļotāji Ranulfs Fainss un Čārlzs Bērtons pabeidz pasaulē pirmo ceļojumu apkārt Zemeslodei cauri poliem.
1979. gadā trimdā aizbēgušo ugandiešu spēki kopā ar Tanzānijas spēkiem ieņem Ugandas galvaspilsētu Kampalu, izbeidzot autoritārā diktatora Idi Amina varu. Amins aizbēga uz Lībiju. Amina diktatūras upuru skaits sniedzas no 300 000 līdz 500 000. 1970. gadā ASV kosmosa kuģis "Apollo 13" izlido savā neveiksmīgajā ceļojumā uz Mēnesi. Sprādziena dēļ kosmosa kuģis zaudēja skābekļa krājumus un elektroenerģiju, tādēļ ir spiests griezties atpakaļ un pēc vairāku dienu satraukuma tas 17.aprīlī veiksmīgi piezemējas.
1961. gadā Jeruzalemē sākas tiesas prāva pret bijušo nacistu virsnieku Ādolfu Eihmani par viņa līdzdalību holokaustā. Eihmanim tiek piespriests nāves sods pakarot.
1957. gadā Lielbritānija garantē Singapūrai pašpārvaldi.
1952. gadā vardarbīgā apvērsumā varu Bolīvijā sagrābj Nacionālā revolucionāru kustība (MNR).
1951. gadā par kritisku politisku paziņojumu izteikšanu ASV prezidents Harijs Trūmens atņem ģenerālim Duglasam Makarturam visus amatus un posteņus, ieskaitot ANO spēku komandiera Korejā posteni.
1945. gadā amerikāņu spēki Otrā pasaules kara pēdējās fāzēs ieņem Vācijas pilsētas Eseni un Veimāru un atbrīvo Būhenvaldes koncentrācijas nometni.
1915. gadā pirmizrādi piedzīvo Čārlija Čaplina filma "The Tramp" ("Klaidonis").
1913. gadā franču pilots Gistavs Amels pārlido Lamanša šaurumu no Denkerkas Francijā uz Doveru Anglijā un atlido atpakaļ 90 minūtēs, sasniedzot jaunu rekordu.
1905. gadā Alberts Einšteins iepazīstina ar savu Relativitātes teoriju.
1899. gadā Spānija cedē Puertoriko ASV.
1775. gadā Vācijā tiek izpildīts pēdējais zināmais nāves sods raganai.
1713. gadā ar Utrehtas miera līguma parakstīšanu Eiropas valstis izbeidz karu par Spānijas troņa mantošanas tiesībām.
1079. gadā pēc Polijas karaļa Boleslava rīkojam tiek izpildīts nāves sods Krakovas bīskapam Staņislavam.