Kodis Eirovīzijā. Piezīmes uz lapas malas. FOTO

Miroslavs Stokholmā ieradās dienu pirms konkursa atklāšanas un pavadīja tur visu nedēļu, apmeklējot mēģinājumus, pusfināla un fināla uzstāšanos, kā arī Eirovīzijas ciematu pilsētas centrā, kur tika organizēti dalībnieku koncerti, delegāciju ballītes un fanu tikšanās ar zvaigznēm.

Šogad vairāk nekā citus gadus bija jūtama drošību uzraugošo darbinieku klātbūtne Eirovīzijas oficiālajos pasākumos un Stokholmas „Globe Arena”, kur notika konkurss. „Katru reizi bija jāiziet cauri stingrai pārbaudei, lai tiktu arēnā. Arī faniem akreditācijas bija grūtāk dabūt nekā citus gadus,” žurnāla „Kas Jauns” jaunākajā numurā stāsta Miroslavs.

Turklāt apsardzes vīru skaits strauji palielinājās brīdī, kad uz skatuves bija jākāpj slavenajam amerikāņu popmūzikas dziedātājam Džastinam Timberleikam. „Biju aizskatuvē un nesapratu, no kurienes pēkšņi tik daudz apsargu saradās, un tad nāca pats Timberleiks,” atceras Kodis.

Ar pasaules mēroga zvaigzni latvietim gan neizdevās nofotografēties, jo tāda ekskluzivitāte bija vienīgi izredzētajiem. „Timberleiks nebija sasniedzams ne faniem, ne preses pārstāvjiem. Viņš ieradās tikai uz mēģinājumu piektdien un sestdien uz finālu, pēc uzstāšanās tiešraidē parunāja ar vakara vadītāju Monsu Selmerlēvu un nozuda. Nebija iespējas palūgt autogrāfu vai nofotografēties. Arī preses konference viņam par godu netika rīkota,” pūcīgi nosaka Latvijas Eirovīzijas fanu kluba vadītājs. Vēl viņš zina teikt, ka Timberleiks dzīvojis Stokholmas dārgākajā un lielākajā pieczvaigžņu viesnīcā – turpat, kur Krievijas delegācijas dalībnieki Kirkorovs, Lazarevs un citi.

Šogad Eirovīzijā vairāk nekā citus gadus bija jūtama politiskā ietekme, atzīst Miroslavs Kodis. „Man bija žēl gan Džamalas, gan Lazareva, jo viņi kļuva par politikas upuriem. Lazarevam šovu taisīja Filips Kirkorovs, kas uz konkursu brauc katru otro gadu. Pats Krievijas mākslinieks Sergejs Lazarevs izdarīja visu, ko no viņa gaidīja, tāpat Džamala centās pēc iespējas labāk pārstāvēt savu valsti. Bija žēl, ka visu laiku Krievijas TV mēģināja viņu dabūt uz intervijām, visu ko par viņu rakstīja...” tā Kodis, piebilstot, ka viņam patika gan Krievijas, gan Ukrainas, gan Austrālijas dziesmas.

Uzzinot, ka nākamgad konkurss notiks Ukrainā, Kodis ar draugiem atviegloti nopūtās, jo tā tomēr ir krietni lētāka valsts nekā Zviedrija. „Zviedrijā viss ir ļoti dārgi. Braucot turp, jau domāju par to, cik naudas būs jāizdod par ēšanu un dzīvošanu viesnīcā. Varbūt tāpēc arī no Latvijas bija diezgan maz fanu. Lielākoties tie, kas tur strādā un dzīvo,” tā Kodis. Bet vismaz tiem faniem, kas akreditējās, bija pieejami vairāki īpašie piedāvājumi, kā, piemēram, bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošana, mēģinājumu apmeklēšana un ieeja oficiālajās ballītēs.

Kā vienmēr, arī šoreiz pēc fināla notika skaļa un līksma ballīte. Interesanti, ka to apmeklēja tikai dažu valstu pārstāvji. Miroslavs tur pamanīja Latvijas, Lietuvas, Polijas, Bulgārijas un Anglijas māksliniekus un viņu draugus, kolēģus, kā arī abus vakara vadītājus. Uzvarētāja Džamala ballītē iegriezās uz īsu brīdi, sasveicinājās, nodziedāja dziesmu un prom bija. Bet Krievijas pārstāvis Lazarevs ar savu komandu neslēpa sašutumu par viņiem netīkamo rezultātu un saviesīgo daļu vispār ignorēja.