Sezonas skandalozākās izrādes – sekss, transvestīti un nekrofils…
Par sievietēm pārģērbti vīrieši, geju mīla, rupju vārdu izvirdumi, fekāliju piesaukšana, brutāla seksa piekritēji, maniaks un nekrofils…Tāda ir daļa vēstījuma, ko šosezon pauda Latvijas teātru sezonas repertuārs, manifestējot, ka arī tāda taču ir dzīve.
Latvijas lielākie teātri savu darba sezonu „aizskalo” ar tautā populārām izrādēm — Dailes teātrī rāda iemīļotu aktieru koncertu „Par spīti grūtiem laikiem”, Nacionālajā teātrī 22. jūnijā, kā ierasts, — izrādi „Skroderdienas Silmačos”. Taču mierīgais noslēgums nebūt nenozīmē, ka tāda bijusi visa sezona. Kasjauns.lv ielūkojas skandalozākajās aizvadītās sezonas izrādēs, kurās netrūka nedz geju skūpstu, nedz līķu seksuālas iekārošanas... Tēmas diezgan sensacionālas. Vieni uzskata, ka tā teātrim tiek pievilināti skatītāji, citi šādā tematikā atrod krietni dziļāku jēgu. Ielūkojamies, mūsuprāt, skandalozākajās no šīs sezonas izrādēm.
Tuvība no citu tuvības
„Ilgu tramvajs 632”. Režisore Gaļina Poliščuka, „Teātra observatorija”
Daudz iekāres, iekšējās sirds brīvības, nepaverdzinātas ar „normālās” pasaules standartiem, izmisuma un brutālas kaisles. Andra Buļa atveidotais varonis Stenlijs vēlas, lai sieva Stella — Ilze Ķuzule — pilda savu pienākumu.
Atturīgi, bet īpaši pret to neiebilstot, Stella pakļaujas. Skatītājiem nav iebildumu, jo, redzot Buli, Stellai pārmest ir grūti… Turklāt, kā jau „Teātra observatorijā” iekārtots, viss notiek pusotra metra attālumā no skatītājiem — visi ir gandrīz uz skatuves, tāpēc jo īpaši tuvi. Var pat dzirdēt, kā zem segas tiek pa ķermeņa aprisēm švīkstinātas apakšbikses, kad tās tiek novilktas vai uzvilktas.
Par austrieša Vernera Švāba (kurš miris no pārmērīgas alkohola lietošanas) lugām un grāmatu „Fekāliju drāmas” daudz diskutējusi vācu teātra publika, šosezon — arī skatītāji Latvijā. Parastas mājas piektajā stāvā mazā virtuvē trīs draudzenes, pensijas vecuma kundzītes, par kurām pārģērbušies aktieri Ģirts Krūmiņš, Andis Strods un Ivars Krasts, skatās pāvesta mesi. Katrai ir savs rūpīgi glabāts noslēpums, kas vakara gaitā izlaužas, un neviena no draudzenēm nenojauš, ar ko jaukā pasēdēšana var beigties.
Autors savas varones ironiski dēvē par prezidentēm, pirmajām lēdijām. Vēlme būt pirmajai un vienīgajai liek aizmirst draudzību un uzticību. Plaši tiek apspēlēts ekskrementu temats, kas piesātināts ar letiņam labi saprotamajiem vārdiem — „sūdi”, „fekālijas” un „mīzali”. Biezā mundierī! Un šādi teksti dzirdami no teātra skatuves. Ja kādam vēl no tā nekļuva šķērmi, turpinājumā sekoja konservu ķeksēšana no aizdambēta tualetes poda, lai ieturētu maltīti!
„Nekrofils”. Režisors Dž. Dž. Džilindžers, Dailes teātris
Būt nekrofilam esot absolūti neegoistiski — tikai dot, neko par to pretī nesaņemot… Aktieri Kristīne Belicka un Ģirts Ķesteris tad nu centās uz mazās skatuves „dot”, cik vien spēka. Piemēram, Belickas atveidotā varone ilgi skūpsta galvaskausu, kamēr Ķesteris imitē viņas iegūšanu no aizmugures. Tomēr skatītājiem iekšēji joprojām ir kas iebilstams pret Džiļa manifestēto domu. Jo dot var tad, ja ir, kas ņem. Un kas gan mironis par ņēmēju, ja runa par intīmām darīšanām…
„Jūlijs. Kāda maniaka stāsts”. Režisors Dž. Dž. Džilindžers, Dailes teātris
Stāsts par vitālu, jukušo dīvaini, pret kuru pasaule izturas tikpat nežēlīgi, cik viņš pret to. Visas durvis ir aizslēgtas, bet visa mīlestība ir tur, aiz šīm durvīm. Atslēgu nav…
Garīgi slims cilvēks (atveido Džilindžera atradums Kristīne Belicka) ar tieksmi slepkavot. Bet skatītāji uz viņu nedusmojas, jo sava tēla iekšējo būtību Belicka izspēlē ar tādu vieglumu, ka saprotams: citādi Dieva dotais cilvēciņš nespēj rīkoties. To gan nevar teikt par miegu… Daļa publikas atmostas tikai tad, kad pa smadzenēm sit rupju lamuvārdu birums. Interesanti, ka liela daļa no tiem ir latviešu valodā.
Katrā vīrietī esot sievišķais sākums, kam var būt un var arī nebūt sakara ar kleitu, zeķu un augstpapēžu kurpju valkāšanu. Šoreiz ir! Ja uz izrādi vispirms raugās no septiņu vīriešu, kas pārģērbušies par sievietēm, skatupunkta, uznāk domas, piemēram, par transvestītismu tajā. Bet citādi — skatītāji no smiekliem lokās līdz zemei un nebeidz slavēt tieši šādu dzimumu lomu izvēli.
Marka Reivenhila terapeitiskā provokācija „Shopping & Fucking” stāsta par īstām jūtām, iekāri un greizsirdību starp trim vīriešiem. Gejus uz skatuves tēlo aktieri Intars Rešetins, Juris Žagars un Aldis Siliņš, no kuriem pēdējie divi skatītājiem demonstrē pat kailu pēcpusi. Ticamības moments ir tik augsts, ka Rešetinam pēc izrādes piezvanījis kāds Latvijā skandalozs un homoseksuāļu aprindās pazīstams izklaides žurnālists un ar nožēlu teicis: „Žēl, ka tu arī dzīvē neesi gejs!”
Arī daiļais dzimums ir sajūsmā. „Mazliet „šīzīgi”, mazliet izvirtīgi, mazliet zili, bet kopumā viegli skatāms gabals! Dāmām kā bonuss tiek parādīts Žagara plikais dupsis! Iesaku noskatīties,” mums pēc izrādes sacīja kāda mākslas katarsi piedzīvojusi skatītāja.
Ieva Valtere / Foto: Gunārs Janaitis, publicitātes foto, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
