Ciņu laulība - beidzot šķirta!

Uz tiesu zīmīgajā datumā 09.09.09. pulksten 9.00 Andrejs Cinis ieradās viens. Sieva Anna Maskavā auklē mazuli un tiesai bija atsūtījusi visus nepieciešamos materiālus. Lai gan Anna Cine nevēlējās šķirties, abu laulība tika šķirta ātri. Arī par mantas dalīšanu pāris nestrīdējās.

Uz Kasjauns.lv jautājumu, kā sadalīts auto, kas reģistrēts uz Annas vārda, Cinis atbildēja izvairīgi, tomēr pēc tiesas sēdes atzina, ka joprojām pats ikdienā pārvietojas ar šo mašīnu. Tā gan esot Annas īpašums, taču bijusī laulātā laipni atvēlot Andrejam to lietot. „Mums ir draudzīgas attiecības, kā jau inteliģentiem cilvēkiem,” norādīja Cinis.

Spriežot pēc tā, ka mašīnai degvielas joprojām pietiek, Cinis galīgā nabadzībā vēl nav nonācis. Kā zināms, novembrī Cinis zaudēja darbu ministrijā. Vai viņš ir ticis pie jauna amata vai izmanto bezdarbnieka pabalstu, bijusī valsts amatpersona komentēt nevēlējās. Tieši tāpat kā jautājumu par alimentu maksāšanu trīspadsmitgadīgajam dēlam no iepriekšējām attiecībām – žurnālam „Kas Jauns” šā gada jūnijā Cinis neslēpa, ka naudas alimentiem viņam nepietiek. Ka nekas šajā ziņā nav mainījies, Kasjauns.lv apstiprina arī Ciņa dēla vecmāmiņa un aprūpētāja Irina Krauze, atzīdama, ka kopš pērnā novembra nav saņemts ne santīms.

Svešu bērnu nespēj pieņemt

Andreja un Annas šķiršanās iemesls bija fakts, ka Anna palikusi stāvoklī un dzemdējusi cita vīrieša bērnu. Romāns ar finansistu Vjačeslavu Puriņu Annai sākās periodā, kad abi Ciņi bija sastrīdējušies un kādu laiku dzīvoja atsevišķi. Lai arī vēlāk Anna un Andrejs kā mīlošs pāris redzēti kopā saviesīgos pasākumos, un Anna izteikusi vēlēšanos atgriezties pie mīļotā Andreja, tomēr viņš principiāli negribēja piedot sievas sānsoli.

30. jūlija pievakarē Maskavas klīnikā nāca pasaulē Annas un Vjačeslava mazulis Adrians. Tomēr Vjačeslavs ir ģimenes cilvēks un kādreizējām runām par šķiršanos no sievas nav bijis nopietna pamata. Viņš gan atbalstīja Annu grūtniecības laikā, bija klāt dēla dzemdībās, palīdzēja pirmo mēnesi pēc mazuļa dzimšanas un deva mazulim savu uzvārdu. Tomēr šobrīd Anna mazuli audzina viena ar vecāku un draugu atbalstu.

Juridiski brīvs, patiesībā aizņemts

Juridiski Andrejs Cinis nu ir brīvs vīrietis, taču viņam ir tuvas attiecības ar Izglītības un Zinātnes ministrijas darbinieci Unu Bergu. „Mēs draudzējamies jau no tiem laikiem, kad Andrejs strādāja ministrijā. Arī uz daudziem pasākumiem neslēpjoties ejam kopā. Tomēr prese raksta par iespējamām Andreja attiecībām ar dziedātāju Candy un mani nemaz nepamana,” savulaik smaidot par savām attiecībām žurnālam „Kas Jauns” atklāja Berga.

Andrejs Cinis nereģistrētā laulībā ar sava dēla māti Olgu Streļcovu deviņus gadus dzīvojis arī pirms kopdzīves ar Annu. Olgai izdevās aiziet no Andreja īsi pirms viņa kāzām ar Annu. Attiecībās ar šo sievieti un savu dēlu Cinim nav korektas – daudzus mēnešus viņš nav maksājis dēlam ne santīmu alimentos, neraugoties uz to, ka bijusī sieva slimo un abu dēls spiests dzīvot lielā trūkumā.

Andreja un viņa bijušas civilsievas mīlas stāstu žurnālam „Kas Jauns” uzticēja Irina Krauze, Ciņa dēla vecmāmiņa, nespējot mierīgi noskatīties, kā salonu lauva Andrejs Cinis zīmējas smalkos burziņos un eksponējas ilustrēto žurnālu atvērumos, kamēr viņa dēlam jāiztiek ar pieticīgu maltīti dienā. Septembrī, atsākot skolas gaitas, vecmāmiņa nav varējusi Andreja Ciņa dēlam sagādāt pat treniņtērpu sporta stundām, par ko ļoti pārdzīvo.

Iemīlējās pusaudzē

Bet sākās tas viss tā… Savulaik Cinis savā dzimtajā pilsētā Saldū neprātīgi iemīlējies pusaudzē un kļuvis par tēvu. „Cietām pēdējos septiņus no deviņiem gadiem, kamēr Olgai izdevās tikt no viņa vaļā. Patiesībā labi, ka viņi tā arī nepaguva salaulāties — tad šķiršanās būtu vēl smagāka,” atklāj Irīna. Visu šo laiku viņa ar meitu ir turējušas noslēpumā smeldzes un traģisma pilno stāstu. Sākumā aiz pārliecības, ka ģimenes nesmukumus nav pieklājīgi izpaust, daļēji arī bailēs par savu dzīvību. „Viņš draudēja, ka noraks mūs zem egles, ja stāstīsim kaut ko par viņa pagātni,” apgalvo kundze.

Andreja un Olgas mīlas stāsts sākās Saldū. Meitenei bijuši vēl tikai 14 gadu, kad viņu ievēroja tolaik 21 gadu vecais Cinis. Olga par attiecībām ar zēniem tobrīd vēl nedomājusi, bet mācījusies, brīvajos brīžos gleznojusi un pa reizei apmeklējusi skolas diskotēkas un zaļumballes. Par uzmācīgo kavalieri Olga negribējusi ne dzirdēt, tomēr Andrejs bijis neatlaidīgs. Ballēs viņš kāpis uz skatuves un skaļrunī atzinies mīlestībā Olgai, tāpēc viss Saldus toreiz zinājis par Ciņa mīlu uz Olgu, kura pielūdzējam neatsaucas. Pusotru gadu viņš vai katru dienu nesis Olgai rozes, taču dzīvokļa durvis vērusi Olgas māte, jo meitene ne redzēt negribējusi pielūdzēju.

Neprātīgās iemīlēšanās sekas ir arī Andreja rēta uz pieres. „Kādā dienā Andrejs, krietni uzņēmis uz krūts, kārtējo reizi vēlējās satikt Olgu. Viņš uzstājīgi zvanīja pie durvīm. Mēģinājumi tikt dzīvoklī ilga vairākas stundas, pat centās ierāpties pa lodžiju,” atceras Irina Krauze.

Māte un meita vairs nepievērsušas uzmanību nepārtrauktajiem zvaniem, tāpēc bijušas pārsteigtas, nākamajā dienā no kaimiņienes uzzinot, ka Andrejs nokļuvis slimnīcā. Izrādās, pa starpu jezgai pie dzīvokļa Cinis paguvis satikt draugu, piedzerties vēl vairāk, abi iesēdušies Andreja patēva moskvičā un ietriekušies pagriezienā ceļmalas kokā. Pie stūres bijis draugs. Vēl ar mašīnas stikliem asiņainajā sejā Cinis pēdējiem spēkiem atvilcies pie Olgas durvīm, un kaimiņiene piezvanījusi „ātrajiem”.

Mainās Olgas dēļ

Reiz Cinis jautājis Olgai, kāpēc viņa neatbild uz uzmanības pierādījumiem. Meitene atbildējusi, ka ir vēl pārāk jauna, attiecības nemeklē, turklāt no pielūdzēja, kas dzer un dauzās apkārt, lielas jēgas neesot. Andrejs apņēmies mainīties, pēc nedēļas atnācis pie meitenes mātes un nosolījies, ka labāku par viņu Olga pasaulē vairs neatradīs.

Cinis patiešām pārtraucis dzert, sācis darboties Darba partijas Saldus nodaļā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē neklātienē studējis ekonomiku, visādā veidā parādot sevi no labākās puses. Novērtējot lielās pārmaiņas, Olga ļāvās pierunāties pirmajam randiņam.

Meitenei tikko bija nosvinēta 17. dzimšanas diena, kad abi ieradās pie Irinas. „Apsēdieties, mums ir kas nopietns runājams,” Andrejs toreiz iesācis. „Jūs tikai neuztraucieties, jūsu meita ir stāvoklī.” Olga sēdējusi un raudājusi. Vēl bija jāpabeidz skola, gribējās īstenot sapni par mākslas studijām, Cinis joprojām nešķita labākā izvēle. Meitene nevēlējās šķirties no atnākušās dzīvībiņas, un Andrejs, uz ceļiem stāvot, solījies Olgai un viņas mātei būt vislabākais vīrs un tēvs.

„Klausies un tajā brīdī tam cilvēkam arī tici. Viņš tobrīd acīmredzot tā arī domāja, jo tā notēlot nevar. Viņš viņu bezgalīgi mīlēja — tas ir skaidrs,” atceras Krauze. Ar šodienas acīm vērtējot situāciju, Olgas māte atzīst, ka ir īpaši sāpīgi, ka vēlāk, kad Cinis sāka kāpt pa karjeras kāpnēm Rīgā, intervijās viņš atbildēja, ka viņam nav ģimenes. „Es pieļāvu kļūdu un ļāvu Cinim sabojāt mana bērna dzīvi. Toreiz man tomēr vajadzēja iesūdzēt Cini tiesā par nepilngadīgās pavešanu,” tagad spriež Irina.

Sievasmātes maizē

Abi sākuši dzīvot kopā pie Olgas mātes. Kāzas gan pagaidām nerīkoja — Cinim nebijis naudas pat gredzeniem, bet viņš smukākajai pilsētas meitenei gribējis tādas kāzas, ka viss Saldus noskanētu. Olga bijusi ar mieru gaidīt, Cinis solījies sameklēt darbu. Tikmēr finansiālās rūpes par meitu un topošo znotu uzņēmusies Irina. Drīz vien pasaulē nāca Nauris (Vārds mainīts. — D. L.), un Andrejs piedalījās dzemdībās.

1996. gadā, īsi pirms bērna dzimšanas, Cinis sāka strādāt Valsts ieņēmumu dienesta Saldus rajona nodaļā par muitas uzrauga vietas izpildītāju. Šī karjera beidzās, vēl nesākusies, Cinis neizturēja pārbaudes laiku. 1998. gadā viņš kļuva par Saldus sporta nama Vārpa direktoru, un ģimenei esot atvēlējis 50 latu mēnesī. Dēlam tolaik bija divi gadiņi, viņš sāka iet bērnudārzā. Lai savilktu galus kopā, Irina rāvusies divās darba vietās necilvēcīgā režīmā.

Apmēram pēc gada direktora karjera beidzās. „Cinis vairāk bija mācībās nekā darbā,” sarunā ar „Kas Jauns” atceras toreizējais Saldus mērs Aidis Herings. „Lai arī darbs bija zaudēts, Cinis kaut ko šeftēja un dažkārt lielījās, ka labi nopelnīja. Tomēr ģimenei naudas joprojām neatlika — viņš aizbildinājās, ka tā jāiegulda citos izdevīgos darījumos,” — tā šis laiks palicis atmiņā Olgas mātei.

Aizvien biežāk dzīvesbiedrs pret Olgu atļāvies „audzinošas aktivitātes”. „Viņu sodīja pat par Cinim netīkamu sejas izteiksmi vai skatienu, kur nu vēl, ja atļāvās kaut ko iebilst vai, nedod Dievs, pārtraukt viņu,” ar šausmām atceras Irina. „Reiz kādā jubilejā viņš nekautrējās pacelt roku pret sievu savu draugu klātbūtnē. Tikai viens no draugiem atrāva satrakoto Cini no Olgas — pārējie izvēlējās neiejaukties „ģimenes iekšējā lietā” un izgāja no telpas,” rūgtumu neslēpj māte. „Toreiz viņš salauza Olgai degunu un traumēja viņai muguras skriemeli. Slimnīcā ārsts neticēja, ka tādu traumu var gūt, nokrītot pa trepēm.”

Mediķiem neesot izdevies Olgu pierunāt izstāstīt patiesību. Tagad Olga apstiprina mātes stāstīto un skaidro: „Biju pārāk jauna un ticēju, ka vīrs nāks pie prāta... Tagad to nožēloju, bet ko nu vairs...”

Irina sarunā ar Kas Jauns turpina bērt pārmetumus meitas bijušā pielūdzēja virzienā. Piemēram, Cinis, aizbildinoties ar naudas trūkumu, neesot atvēlējis naudu zālēm dēliņam gripas laikā, taču pretojies tam, ka Olga jelkad strādātu, tāpat bijis pret viņas vēlmi studēt. Tomēr, tā kā par mākslas studijām Liepājas universitātē maksāja māte, vajadzēja vien piekrist. Šajā laikā Olgai bijusi iespēja sākt modeles karjeru — viņas foto no vietējās fotodarbnīcas nosūtīja uz prestižu aģentūru, kura aicinājusi darbā. Cinis strikti bijis pret — viņa dzīvesbiedre nekad nebūšot modele un tādu kaunu viņam nedarīšot. „Interesanti, ka vēlāk Cinis apprecējās ar Maskavas modeli Annu,” pasmaida Olgas mamma.

Divarpus latu dienā

Kad 2002. gadā ar Cinis kļuva par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas izpilddirektora vietnieku, ar lielām cerībām jaunā ģimene pārcēlās uz galvaspilsētu. Cinis īrēja dzīvokli un nu pats pelnīja. Olgas māte sākotnēji bijusi priecīga, ka meitas ģimenes dzīve nokārtojusies, tikai, kad reiz sešus gadus vecais mazdēls izmisumā zvanījis un sūdzējies, ka tēvs tūlīt nositīs māti, ilūzijas sāka zust. „Tur sākās vislielākais ārprāts. Notika nenormālas lietas. Tur manis nebija, un meita bija pilnīgā Ciņa rīcībā. Ilgi meita klusēja, nevēlēdamās mani sāpināt,” smagi nopūšas Irina.

Ģimenes iztikai Cinis esot izsniedzis divarpus latus dienā, dēlam Naurim par pusdienām skolā nemaksāja, viņš iztika ar maizītēm no mājām. Reiz gan Cinis iedevis desmitnieku — puikam uz klases vakaru bija jānes cienasts, un jaunizceptais ierēdnis negribējis palikt kaunā. „Toties rudenī Andrejam neatradās septiņi lati lētākajiem zābaciņiem — puika bija spiests divas nedēļas nosēdēt mājās, jo pa sniegu bez zābakiem uz skolu aiziet nevarēja,” atklāj Olgas māte, piebilstot, ka, par spīti visam, ģimene joprojām pastāvēja — viņiem bija kopīgs ne tikai jumts virs galvas, bet arī gultas attiecības, saimniecība un dēls.

Andrejam Cinim par to ir savs skaidrojums. Viņš nenoliedz, ka Olga dzīvojusi kopā ar viņu Rīgas dzīvoklī, taču apgalvo, ka attiecības un kopdzīve sen jau beigušās pirms tam, bet sieviete pie viņa esot ievākusies ar viltu. Cinis arī „Kas Jauns” rāda rētu uz kreisās plaukstas un stāsta, ka Olga gribējusi viņu nodurt ar asu medību dunci. Policijai par to Cinis neesot ziņojis.

Irina Krauze stāsta, ka 2003. gada vasarā Olga kārtējo reizi prasījusi naudu Andrejam, lai iegādātos kādu sīkumu dēlam. Andrejs atteicis un rādījis maku — esot tikai 60 latu, bet šajā dienā ierodas delegācija no Maskavas, kas viņam jāuzņem. Olga bijusi neizpratnē — kāpēc par oficiālas delegācijas uzņemšanu Andrejam jāmaksā no savas kabatas. Tikai daudz vēlāk atklājās, ka „oficiālā delegācija” bija Andreja nākamā sieva, Maskavas modele Anna Žukova.

Žurnālā „SestDiena” 2005. gadā par šo mīlas stāstu rakstīts: „Staltais jauneklis rokās turēja milzīgu baltu rožu buķeti, kas bija tik liela, ka Anna tajā gandrīz pazuda. Andrejs: „Man šķita, ka tradicionālās trīs vai piecas rozes būtu pārāk formāli. Es taču sagaidīju viešņu no Maskavas!” Tas bija tikai pirmais pārsteigums. Andrejs zināja, ka Annai nesen metro nozaga mobilo tālruni, tāpēc pasniedza kārbiņu ar jaunu Nokia, piebilstot: „Lai tu vienmēr būtu sasniedzama!””

Pēc Irinas stāstītā, tikmēr paša ģimenē pazemojumi turpinājušies. Olga prasīja šķiršanos, sāka kravāt mantas, bet Cinis viņu prom nelaidis. Tikai vēlāk Olga no preses uzzināja, ka dzīvesbiedram jau tajā laikā bija romāns ar Maskavas modeli un viņi Krievijā sareģistrējušies.

Tas gan netraucējis Cinim aizbraukt pie Olgas mātes kratīt sirdi. „Viņš rādīja Annas visai intīmās telefona īsziņas, sūdzējās, ka Maskavas līgava viņam uzmācas, bet patiesībā viņš mīlot tikai un vienīgi Olgu,” stāsta Irina. Par murgu kļuvusī kopdzīve beidzās, kad Olga 2004. gadā atrada darbu un pārvācās uz citu dzīvokli.

Attiecības ar bijušo dzīvesbiedru joprojām nevar saukt par korektām. Bērnam alimentus Cinis maksājot neregulāri un neatbilstoši savām materiālajām iespējām. „Es no Ciņa negribu neko vairāk, kā vien, lai viņš kaut minimāli atbalstītu savu dēlu. Es cīnos par zēna tiesībām,” saka Irina Krauze. Pēc viņas vārdiem, pēdējo reizi meita naudu no Ciņa saņēmusi vien pērn novembrī.

Cinis liek noprast, ka Olgas māte nav ņemama par pilnu, un apgalvo, ka katru mēnesi maksājot dēlam uzturnaudu 200 latu. Šos maksājumus viņam pierādīt gan būšot sarežģīti, jo naudu nododot Olgai tieši rokās. Uzzinājis, ka Olga jau kopš maija beigām vairs nav Latvijā, Cinis spiests piekrist, ka kopš marta sākuma alimentus tomēr neesot maksājis, taču sola, ka parādu nokārtošot, kā vienmēr esot to darījis. „Kāpēc tad viņas neiesniedz tiesā, ja es tā nemaksāju?” brīnās Cinis.

Lūgts komentēt viņa bērna vecmāmiņas Irinas Krauzes stāstīto, Andrejs Cinis nenoliedz, ka savulaik bija neprātīgi iemīlējies Olgā un viņi dzīvojuši kopā. Arī savas saistības pret abu bērnu viņš atzīst. Bet konfliktu ar Irinu Krauzi viņš izskaidro ar to, ka abiem ir ilgstošas domstarpības alimentos maksājamās summas lielumā. „Esmu jau pārrunājis ar advokātu iespēju iesūdzēt Irinu Krauzi tiesā par naudas izspiešanu,” žurnālam „Kas Jauns” teic Andrejs Cinis.

Īlenu maisā nenoslēpsi…

Tajā pašā laikā neoficiālā sarunā Andrejs Cinis žurnālam stāsta šausmu lietas par Olgu, lūgdams gan tās nepublicēt, jo nevēlas publiski iztirzāt bijušās ģimenes dzīves ne tās glaimojošākās lappuses. Šī pati cēlsirdība likusi viņam atzīt par savu bērnu, kuram viņš nemaz neesot tēvs.

Olgai Streļcovai par Andreja Ciņa teikto ir savs viedoklis. „Var jau melot, bet tik ļoti! Man pat trūkst vārdu. Viņš man šogad pirmo reizi piezvanīja tikai pēc sarunas ar „Kas Jauns”. Sākumā tonis bija draudošs, tomēr, kad uzzināja, ka jau ilgāku laiku neesmu Latvijā, iestājās klusums. Pēc tam viņš lūdza, lai novēršu topošās publikācijas parādīšanos atklātībā un savaldu savu māti. Teicu, ka tas ir likumsakarīgs iznākums — pārāk ilgi un bez sekmēm vajadzējis viņam atgādināt par savu tēva pienākumu veikšanu. Tikai tagad, pēc ļoti ilgiem laikiem viņš ar mani runā kaut cik pieklājīgi.”

„Esmu lūgusi, lai Andrejs izrāda dēlam uzmanību kaut vai tikai Ziemassvētkos un viņa dzimšanas dienā — kaut atsūtītu konfekšu kasti vai apsveikumu. Esmu lūgusi viņu ar dēlu pakontaktēties vairāk, taču Andrejs vienmēr aizbildinājies, ka viņam nav laika. Ik pa brīdim Andrejs izsaka šaubas, vai dēls ir viņa. Es skaidri zinu, ka Andrejs man bija pirmais un ilgu laiku vienīgais vīrietis, tāpēc ierosināju veikt paternitātes testu. Andrejs atteicās. Tagad, zēnam pieaugot, Nauris kļūst aizvien līdzīgāks Andrejam — to pamanījuši pat viņa Saldus radi,” piebilst Olga Streļcova.

Andrejs Cinis ir viens no augstu stāvošiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kuru krīzes laika taupības pasākumi atstājuši bez darba. Tomēr bijušais Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks vēl jūlija beigās cerēja uz līdzvērtīgu amatu — labklājības ministra padomnieka vietu.  (Šis sapnis sabruka vienlaikus ar publikācijas par alimentu nemaksāšanu žurnālā „Kas Jauns”.)

Cinis brauc lepnā mersedesā, uz kura aizmugurējā sēdekļa sakrājies prāvs žūksnis soda kvīšu par auto novietošanu Vecrīgā neatļautās vietās, viņš apmeklē naktsklubus un tusiņus, steidzas uz svarīgām darījumu pusdienām un cer uz labu amatu valsts pārvaldē. Viņš zina un labprāt atklāj uzmanīgam klausītājam netīrās politikas aizkulises, un šķiet, ka pats tic savam vērtīgumam un tam, ka valsts tikai iegūs, viņu paturot birokrātiskajā aparātā. „Kas Jauns” pēta Andreja Ciņa karjeras līkločus.

Ceļš no provinces uz Rīgu

Ceļu uz Rīgu un labklājību Cinis bruģēja caur politiku. Viņš aktīvi iesaistījās Aivara Kreitusa vadītajā Darba partijā, kļuva par šā politiskā spēka Saldus nodaļas vadītāju un rosīgi gatavojās 2001. gada pašvaldību vēlēšanām. Šajā laikā viņš sāka strādāt par ekonomistu Kreitusam piederošajā firmā SIA Furāns. „Neko īpašu jau viņš tur nedarīja — tas bija tīri formāli,” atceras Kreituss. Cinis no apvienības Centrs kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās. „Pēc vēlēšanām bijām pārsteigti, ka viņš Saldū ir tik nepopulārs,” vēlāk atzina Darba partijas pārstāve Ilga Kreituse. Partijas biedri interesējušies, kāpēc tā, un izrādījies, ka Ciņa brīvā dzīvesveida dēļ. „Mēs viņu izvilkām saulītē — viņš tur, Saldū, būtu sapuvis, tā arī nekādu karjeru neuztaisot. Saldū jau zināja, kas viņš ir par cilvēku, Rīgā neviens to nezināja,” atceras Kreituss.

Mācība gan Kreitusam nebija — kad viņš kļuva par Rīgas vicemēru, Cinis lūdza viņam izkārtot darbu galvaspilsētā, jo vēloties veidot straujāku karjeru. 2002. gadā ar Kreitusa svētību Cinis kļuva par Zemgales priekšpilsētas izpilddirektora vietnieku. Pats Cinis noliedz, ka Kreituss palīdzējis viņam izvirzīties — drīzāk Kreituss esot viņam parādā, un nosauc ne mazu summu. Kreituss vien nosmej, ka Cinim nekad nav bijis naudas un kur nu vēl partijas finansiālam atbalstam — puisis aizbildinājies, ka tā vajadzīga ģimenei, dzīvesbiedrei Olgai un dēlam, ar kuriem savulaik politiķis iepazīstināts.

Jaunups izvēli nožēlo

Vēl būdams pilntiesīgs Darba partijas biedrs, Andrejs Cinis pusgadu pirms vēlēšanām pārbēga pie Jaunā laika. Partijas ģenerālsekretārs Edgars Jaunups esot parūpējies, lai Cinis iegūtu pieklājīgu amatu — Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieka posteni. „Viņš tajā laikā bija mūsu partijas biedrs,” atzīst Jaunups. „Es biju tas, kas viņu ievēroja. Vārdos viņš bija spējīgs un spēcīgs, kad bija jāsāk strādāt — nesekoja nekas. Darba rezultātus nesagaidīju ne es, ne izglītības ministre Ina Druviete, ne Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kuram Cinis bija padomnieks, ne citi. Partija sagaidīja vien lielu korupcijas skandālu,” ar nožēlu atklāj Jaunups. „Es viņu personīgi labi nepazinu, kaut gan esam bijuši kopā ne vienā vien saviesīgā vakarā. Šādi balamutīgi cilvēki, kuri ar vārdiem ir ne tikai Rīgā, bet pat Ņujorkā, mēdz gūt straujus panākumus. Tomēr, ja neseko darbi, panākumi ir īslaicīgi.”

Cinis bija augstākā izpildvaras amatpersona, kas Latvijā jebkad bija aizturēta aizdomās par kukuļņemšanu, un 80 000 latu ir viena no lielākajām kukulī pieprasītajām summām, kādu izdevies atklāt likumsargiem. Pēc korupcijas skandāla Jaunais laiks nekavējoties izslēdza Cini no savām rindām. Tomēr karjera ministrijā nebeidzās, Cinim izdevās pārtapt no apsūdzētā par liecinieku un saglabāt labi atalgoto amatu līdz pat pērnā gada nogalei, kad viņa amatu likvidēja.

Diāna Lipsberga, Anda Leiškalne