Mūziķi vairs nedzer! Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas aizkulises
Jau 14. reizi notika „Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas” pasniegšanas ceremonija. Šī pasākuma ballīte vienmēr iegājusi vēsturē ar mūziķu bohēmu pāris dienu garumā, taču šoreiz nepagāja ne stunda, kad mūziķi jau bija devušies čučēt. Kāpēc?
Jāatzīst, ka šī ballīte nepavisam nelīdzinājās tām, kādas bija pirms pāris gadiem. Tad mūziķu bohēma tiešām sita augstu vilni ar visām no tās izrietošajām sekām – nokļūšanu mājās tikai pēc pāris dienām vai pat ārstēšanos slimnīcā. Šoreiz viss notika tā savādi.
Jau pirmajās minūtēs klubs „KIID”, kas var lepoties ar samērā plašām telpām trijos stāvos, bija stāvgrūdām pilns. Ļaudis drūzmējās tā, ka pat saņemtajām balvām nebija kur nokrist (un neviens tās arī nemeta). Taču nepagāja ne stunda, ka svinētājus varēja vien uz pāris roku pirkstiem saskaitīt.
Likās, ka ballītē mūziķi nevis svinēja godam nopelnītās balvas, bet gan visi kā viens sazvērējušies un iestājušies kādā mistiskā „alkohola vērotāju” sektā. Jo reti kurš bija redzams ar glāzi rokās. Nedzēra pat pazīstamais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks! Viņš slinki klīda kopā ar slaveno alternatīvās grupas „Inokentijs Mārpls” līderi Dambi un uz jautājumu, kur pazudusi bohēma, dīki attrauca, jau vajag atpūsties arī šā vārda vistiešākajā nozīmē, ne tikai ar glāzīti rokās.
Arī pati publika ballītē nebija tāda kā „vecos labos laikos”. Viesu vidū pārsvarā bija redzami nepazīstami pusaudži, kuri nepavisam nebija Gada balvas ceremonijā uz skatuves kāpušie. Tiesa gan, „ballējās” arī pāris mūziķu. Ar koferi rokās uz brīdi ieklīda mūzikas leģenda Uldis Marhilevičs, pie paša tālākā galda nomaļus no visiem ar draugiem (to vidū arī dziedātāju Olgu Rajecku) vīnu malkoja producents un dzejnieks Guntars Račs, neiztika arī bez vienmēr un visur esošās Ellas... Protams, kā nenogurdināma atomelektrostacija visapkārt pulsēja Aisha, savukārt grupas „Putnu balle” nu jau sen vairs ne jaunieši garlaikoti baudīja alu, soloties sagaidīt rītu, lai lūkotu Latvijas un Čehijas hokeja spēli. Tikmēr galvu reibinošās dejās virpuļoja šovā „Dziedošās ģimenes” redzētais viens no Eriņu ģimenes dēliem, savukārt lāga mūziķis Mārtiņš Burkevics no grupas „Hobos” mazliet aktīvāk ieskatījās viskija glāzē, soloties sadzerties un tepat pakrist. Taču ne sadzērās, ne pakrita.
Latvijas Mūzikas Gada balvas pasniegšanas ceremonijas aizkulises
Kur problēma? Kas bija noticis? Kāpēc pat tad, kad svinības nenotiek nedēļas nogalē, kad visiem mūziķiem ir darbs, slavenie bohēmisti nespēj pat mazliet „atlaist”. Vai tiešām vecums? Vai krīze sajaukusi galvu? Vai varbūt visi sākuši dzīvot kārtīgu mietpilsoņu dzīvi?
Ne gluži. Visprecīzāk situāciju izskaidrot spēja Juris Kaukulis no grupas „Dzelzs vilks”. „Ir bohēma! Ir. Bet tikai ne šeit,” pārliecinoši bilda Juris, sakot, ka problēma esot ballītes norises vietā. Nē, mūziķiem nekas neesot pret restorānu „KIID”, bet... „Pēdējos gados šīs ballītes notikušas visādās jaunās vietās. Bet tas nav tas. Pietrūkst tās īpašās auras, kāda bija agrāk. Viss sākās ar to „Gada balvu”, kas notika „Arēnā Rīga” – kopš tās reizes vairs nav tās izjūtas, ka prasās svinēt. Bijām pieraduši pie Dailes teātra. Tur ir īpaša aura, tur svinības ir kā īsti svētki – tur dvēsele pati raujas gavilēt. Lūk, tur arī bija bohēma! Īsta, kāda mūziķiem pienākas!” nostalģiski atcerējās Juris Kaukulis.
Varbūt viņam ir taisnība. Taču der atcerēties, ka tieši Dailes teātrī „Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas” pasniegšanas ceremonijas balle vairākus gadus beidzās ar to, ka kāds mūziķis pamanījās nokrist no otrā stāva foajē...
