Leģendārais "Ornaments" atgriezies

­

Joku dienā, 1. aprīlī,  tautā iemīļotais latviešu mūzikas radio – Latvijas Radio 2 – svinēs 15. dzimšanas dienu. Par godu tam svētku koncerti tiek rīkoti trijos novados – Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē, un šim notikumam par godu sarūpēta kāda īpaša dāvana – leģendārās grupas "Ornaments" atkalatgriešanās uz skatuves! Pirmais koncerts ar daudzu populāru mūziķu piedalīšanos, karaoke un dejām līdz rīta gaismai jau izskanējis Jelgavā. 10. aprīlī tas gaidāms Valmierā, 24. aprīlī – Ventspilī.

Šķiet, vēl nesen bija tas laiks, kad seši jauni puiši – Bruno Ostrovskis, Romualds Ostrovskis, Viktors Macko, Alberts Vilcāns, Uģis Pētersons un Ingus Feldmanis – jeb "Ornaments" kāpa uz skatuves. Kopš viņu popularitātes slavas virsotnēm ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, bet viņus joprojām atceras tie, kuri viņiem ticēja, juta līdzi un iedvesmojās. Katram laikam ir savi elki, un grupai "Ornaments” savulaik bija daudz cienītāju.

Astoņdesmitajos gados viņiem bijuši vairāk nekā 300 koncertu gadā, un ar modernizētajām un stilizētajām tautasdziesmām ornamentieši uzrunājuši ļoti, ļoti daudz cilvēku. Bruno Ostrovskis stāsta, ka viņi veidojuši savas koncertprogrammas un kādu laiku tās nav mainījuši, lai varētu parādīt visai Latvijai, bet pēc tam tika veidota jauna programma, kopumā sniedzot ap 5000 koncertu. "Ornaments”" bija pirmais šā žanra pārstāvis, kas izmantoja padomju laika iespējas un iepazīstināja ar latviešu dziesmām klausītājus arī pasaulē – vairāk nekā 20 valstīs, kā arī Vispasaules izstādēs Vankūverā 1986. gadā un Brisbenā 1988. gadā.  Daudzi tāl aika aculiecinieki atceras, ka viņu koncerti bija spilgti, krāšņi, ar parodijām un pārģērbšanos. Astoņdesmito gadu vidū "Ornaments" pat divus gadus pēc kārtas "Liepājas dzintarā" ieguva otro vietu.

Bruno Ostrovskis stāsta, ka devoņdesmitajos gados viņu grupas radošais darbs izsīka, tas vienkārši bija likumsakarīgu notikumu rezultāts. Proti, deviņdesmito gadu sākumā, tā sauktajos juku laikos, visi domāja par atmodu, koncertiem vairs nebija tāda pieprasījuma, turklāt, kā saka Bruno: "Mēs bijām pārspēlējušies un noguruši, tāpēc bija pienācis īstais brīdis pārtraukumam." Pēc tam gan vēl  tika uzspēlēts barikāžu laikā Rīgā Doma laukumā, un ar lielu koncertu 1995. gadā "Ornaments" atzīmēja 20 gadu pastāvēšanas jubileju, kurā visiem zināmo dziesmu "Puiši, puiši" uz skatuves jau palīdzēja atskaņot dalībnieku jaunā paaudze.

Laikā, kad grupa koncertēja aizvien retāk un retāk, katrs dalībnieks sāka savas gaitas. Mūzikas jomā joprojām darboties un pelnīt ar to iztiku turpināja Uģis Pētersons un Ingus Feldmanis. Ingus spēlējis gan pie slavenā pašmāju rokenrola karaļa Pīta Andersona, gan kopā ar Ivaru Pētersonu, gan Mariju Naumovu, kā arī visur citur, kur vien bija vajadzīgs labs ģitārists. Uģis komponējis savas dziesmas, izdevis tās vairākos diskos un turpinājis spēlēt gan deju mūziku, gan sadarbojies ar koriem. Romualds un Alberts darbojušies savā profesijā – bija inženieri, Viktors bija brīvmākslinieks, Bruno veltījis savu laiku vairumtirdzniecības firmai Rīgā,  tagad  labprāt pieskata savus mazbērnus.

Bruno sarunas beigās ieslīgt atmiņās par laiku, kad cilvēki uz ielas nākuši klāt, prasījuši autogrāfus un gribējuši parunāt. Tagad beidzot esot iestājies miers, un, lai arī ir prieks atkal kāpt uz skatuves, Bruno saka, ka viņu laiks ir pagājis: "Ir jādod vieta jaunajiem! Un cilvēki, kuri atceras mūsu koncertus, redzēs, ka daudz kas ir mainījies; balsis vairs nav tādas, nevaram arī vairs būt tik atraktīvi kā jaunībā. Laiks dara savu."

­