Egons Reiters atklāti par to, kāpēc aizgāja no darba radio
Tas, ka ilggadējā Radio SWH balss Egons Reiters pameta Latvijas lielāko radiostaciju, daudziem bija negaidīts pārsteigums. Taču izrādās, pats Reiters šim solim briedis jau ilgu laiku.
Tāpat kā citi šā uzņēmuma nu jau bijušie darbinieki — Māris Žigats, Artis Volfs un Toms Grēviņš —, tagad Reiters strādā pie divus gadus lolota sapņa — pašu radio. Sākotnēji tam izdomāts nosaukums — "Radio Revolūcija", taču nu jaunais radio tas pārtapis par "Open Radio 101".
Zigmars Liepiņš kā tēvs
Vienmēr optimistiskā un pozitīvā radio personība Egons Reiters neslēpj, ka Radio SWH kolektīvā pamatīgs lūzums noticis brīdī, kad radio pametis tā agrākais īpašnieks un vadītājs Zigmars Liepiņš jeb, kā viņi paši viņu mīļi saukuši, Tēvs.
„Brīdī, kad visiem darbiniekiem sasauca sapulci un paziņoja par radio pārdošanu, mūs mierināja, ka viss paliks pa vecam. Taču jau tad bija skaidrs, ka tā nebūs,” stāsta Reiters un atceras, ka telpās, kurā mājo radio, ar to brīdi sākusi pazust īpašā radio aura.
Lai arī runā, ka pārmaiņas nāk par labu, šoreiz tā nebija. „Tēlaini izsakoties, mēs iekāpām „lielā mašīnā”, kurā bija pavisam citi noteikumi. Un jau tajā brīdī sapratām, ka bez spēcīga vadoņa, kāds bija Zigmars Liepiņš, mums pašiem jāsāk skatīties citā virzienā,” atklāj Reiters.
Radio revolūcija
Radio pēc formulas
Jaunie radio īpašnieki, īru firma Communicorp Group, stingri pieturējušies pie speciāli izveidotas radio formulas. Tā izstrādāta Amerikas Savienotajās Valstīs un piemērota milzīgām mērķauditorijām. „Tā ir vispārzināma formula, piemēram, trīs hiti pēc kārtas nodrošina auditorijas interesi, ja tā netīšām uzslēgusi konkrēto radio staciju. Taču problēmas sākās brīdī, kad no šīs formulas netika pieļautas nekādas atkāpes,” stāsta Egons.
Viņam kļuva garlaicīgi tā strādāt. „Ja godīgi, sāku pat bīties kļūt par radio robotu. Radio manā uztverē ir sajūta, tas ir kaut kas netverams un nav ieliekams izskaitļotas formulas rāmjos.”
Reiz viņš savā ēterā atļāvies atskaņot pāris dziesmu, kas pašam patīk un šķitušas tam brīdim piemērotas. Šāda patvaļa vainagojusies ar nopietnu sarunu ar radio vadību. „Mani informēja, ka, ja tas notiktu kādā lielā Īrijas stacijā, mani turpat uz vietas atlaistu,” viņš atminas.
Savukārt ar patīkamām emocijām Egons atceras laikus, kad jebkurš klausītājs varējis piezvanīt uz ēteru un palūgt nospēlēt kādu dziesmu, un secina, ka tie laiki viņam esot patikuši daudz labāk. Radio viņam nozīmējot radošu darbu, bet strādāšana pēc formulas izslēdz jebkādu šāda veida pieeju. Viņš vairākkārt min piemēru par bārmeni: „Neviens bārmenis taču netaisa kokteili pēc grāmatas — viņš to pagatavo pēc izjūtām. Turklāt bārmenis ne vienmēr ir vajadzīgs tikai tādēļ, lai pārdotu dzērienus, — viņš aprunājas ar klientiem. Tāpat es uztveru radio.”
Lai arī no malas izklausās, ka Reiters un pārējie „dezertieri” — Artis Volfs un Toms Grēviņš — Radio SWH pēdējos divus gadus strādājuši piespiedu kārtā, Reiters uzsver, ka tā noteikti neesot bijis: „Mēs nekādā ziņā nebijām apspiesti un darbu Radio SWH ļoti mīlējām. Tā ir neatsverama pieredze, kuru esam ieguvuši.” Arī darbs pēc radio formulas viņiem bijusi laba pieredze, ko citādi nebūtu guvuši. Un nu viņiem ir skaidrs, ka pašu radio tā strādāt nedrīkstēs.
Par vairāku dīdžeju slepeni kaltajiem plāniem izveidot savu radio staciju Radio SWH vadītājam Jānim Šipkēvicam nekas neesot bijis zināms. Tomēr dažas dienas pirms kopīga atlūguma nolikšanas uz galda vadītājam tomēr esot radusies nojausma par gaidāmo. „Viņš šo ziņu uztvēra ļoti mierīgi, novēlēja mums veiksmi un piebilda: ja mums neizdosies, viņam būs ļoti skumji,” notikumus Šipkēvica kabinetā atceras Reiters.
Tomēr pēc pretrunīgā televīzijas sižeta kanālā LNT bijušo SWH dīdžeju māc pamatotas bažas par Šipkēvica vārdu patiesumu: „Viņš diezgan klaji lika noprast savu viedokli, ka „jaunais radio aizies pa skuju taku”. Tas no viņa puses man šķiet diezgan nesmuki. Man būtu gribējies, ka viņš cilvēkiem, ar kuriem kopā nostrādājis ilgus gadus, būtu vienkārši novēlējis veiksmi, taču nē — jābūt tipiskam latvietim, kuram jāpasaka kaut kas tamlīdzīgs...”
Reiters stāsta, ka jaunā radio projekts esot ilgi lolots, tāpēc jo īpaši mīļš un dārgs. Pirms tam divi projekti dienas gaismu nav ieraudzījuši, taču, kā tautā saka, „labs nāk ar gaidīšanu”.
Tikko darbu pametušajiem dīdžejiem jaunajā radio pievienojas arī bijušais SWH dīdžejs un mūziķis Māris Žigats, līdz ar to veidojot stabilu komandu, kas jau daudzus gadus lieliski sastrādājusies un galvenais — jau ieguvusi daudzu klausītāju mīlestību. „Vienmēr, uzsākot ko jaunu, ir neliels uztraukums, vai viss izdosies tieši tā, kā ieplānots, taču, radot ko jaunu, ir ļoti laba sajūta, ka top kaut kas tiešām labs.”
To, vai krīzes laikā veidotajam radio tiešām paredzama „skuju taka”, viņaprāt, rādīs laiks, taču Reiters ir pozitīvi noskaņots un sola, ka jaunais radio būšot kas absolūti jauns un mūsu klausītājam vēl nedzirdēts. Lai kaut ko tādu radītu, viņi daudz klausījušies dažādas ārzemju radio stacijas un smēlušies ārvalstu kolēģu idejas un pieredzi.
Zane Zusta, Foto: No izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva
