Ditas Lūriņas vīrs atklāj patiesību par attiecībām ģimenē
Slavenības
2010. gada 29. maijs, 08:14

Ditas Lūriņas vīrs atklāj patiesību par attiecībām ģimenē

Jauns.lv

Nacionālā teātra aktrise un TV seriāla UgunsGrēks zvaigzne Dita Lūriņa-Egliena šopavasar rūpes par dēliņu Ernestu uzticējusi vīram Mārtiņam Eglienam.

Kamēr TV seriāla UgunsGrēks skatītāji tīksminās par aktrises Ditas Lūriņas un aktiera Ģirta Ķestera atveidoto varoņu Martas un Leona kaislībām, spriedelējot, vai tik abi nav ieķērušies viens otrā pa īstam arī dzīvē, vienīgie vīrieši, kam patiesībā pieder daiļās mākslinieces sirds, ir viņas vīrs aktieris Mārtiņš Egliens un dēliņš Ernests. Protams, iemesls, kamdēļ Dita rūpes par dēla audzināšanu atstājusi vīra ziņā, nav kāds dienesta romāns, bet gan lielā noslogotība darbos — gan seriālā, gan teātrī. Intervijā Kas Jauns aktrises laulātais draugs Mārtiņš Egliens apliecina, ka ģimenes dzīvē viss esot kārtībā. Dita un Mārtiņš šovasar pošas atzīmēt astoto kāzu jubileju, un tas noteikti tikšot darīts kopā ar vedējiem — aktieriem Ivaru Pugu un Daci Bonāti. „Kāzu diena mums ir ļoti īpašs dzīves notikums, un tā ir izvēle, ko mēs nenožēlojam,” uzsver Mārtiņš Egliens.

Sakomponē mammas gaidīšanas dziesmu

Aktieris jau pieradis, ka viņa daiļo un talantīgo sievu skatītāji reizi pa reizei „sapāro” ar viņas skatuves vai ekrāna partneriem, un runas par ģimenes stabilitāti Mārtiņu Eglienu jau sen vairs nesatrauc. Viņš pats vislabāk zina par lielajām jūtām, kas valda viņu ģimenē.

Aktieris atzīst, ka beidzamajā laikā tieši viņam sanākot vairāk laika pavadīt kopā ar atvasi — Dita šopavasar darbos esot noslogota vairāk nekā vīrs. „Šoziem vienu vakaru abi ar Ernestu sēdējām mājās un domājām, ko varētu izdarīt, kamēr gaidām mājās atgriežamies mammu. Rezultātā Ernests izgudroja dziesmai tekstu, es to pierakstīju, sacerēju mūziku, un Ditu sagaidījām, pārsteidzot ar pašu sacerētu Mammas gaidīšanas dziesmu,” ar smaidu par kopīgajiem vakariem ar dēlēnu stāsta Mārtiņš Egliens.

Aktieris atzīst, ka ir priecīgs par iespēju baudīt tēva lomu ģimenē, lai arī sākotnēji juties nedaudz apmulsis. „Reiz iedomājos, kā tad tas nākas, ka es par tādu namamāti kļūstu! Taču nesen mani piemeklēja atklāsme — tas ir pavisam loģiski. Kad Dita gaidīja Ernestu piedzimstam un kad viņš vēl bija maziņš, tad visas rūpes par mazo bija Ditai. Es varēju vien piepalīdzēt. Bet tagad viss ir pavērsies otrādi, un īstenībā tas ir ļoti, ļoti forši. Ernestam ir interesants vecums, varam nodarboties ar savām puišu lietām. Cilvēks aug arvien lielāks, ar viņu visu var sarunāt. Brālīti vai māsiņu pagaidām neprasa, tagad ir sācis teikt, ka gribētu kaķīti vai sunīti,” stāsta Mārtiņš Egliens.

Piebraukuši pie dārgās operas

Jūlijā Ditas Lūriņas un Mārtiņa Egliena dēlam Ernestam būs ceturtā dzimšanas diena. Lepnais tētis stāsta, ka puika nu jau pusgadu apmeklē daiļslidošanas treniņus, labprāt zīmē un vizinās ar velosipēdu.

„Mani fascinē Ernesta atmiņa. Nespēju vien nobrīnīties, kā viens tāds mazs cilvēks spēj atcerēties notikumus, kas norisinājušies pirms gada diviem. Viņš tos atceras detaļās. Mums ir jautri dzīvoties kopā — pigori ir katru dienu! Visu pat nevar galvā paturēt. Pirms dažām dienām, piemēram, Dita bija iegājusi operā, bet mēs ar dēlu aizraucām pakaļ, gaidījām mašīnā. Ernests nopietnā balsī saka: „Nu re, esam piebraukuši pie mūsu dārgās operas!” Vaicāju — kāpēc dārgās? Viņš atbild: „Nu kā, tāpēc ka tur iekšā taču ir mūsu dārgā mammīte!” Un tad, kad mammīte iznāks no operas, tā vairs nebūs dārga? „Nē, nekādā gadījumā!”” smejot stāsta Mārtiņš un piebilst: „Paldies Dievam, Ernestam ir laba humora izjūta! Arī pats cenšos ar viņu plēst daudz joku, lai arī reizēm viņš manu sacīto ne vienmēr saprot pareizi un apvainojas. Manuprāt, ir svarīgi bērnā ieaudzināt, ka dzīvē visu nevajag uztvert tikai nopietni.”

Pošas astotajai kāzu jubilejai

Mārtiņš neslēpj, ka šīs vasaras lielākais plāns viņu ģimenei ir doties uz laukiem un visiem pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā.

„Runājot par ģimenes tradīcijām, noteikti cenšamies ievērot kāzu jubilejas. Šovasar svinēsim jau astoto kāzu gadadienu. Turklāt šīs jubilejas reizes allaž cenšamies atzīmēt ne tikai paši, bet arī kopā ar mūsu vedējiem — Ivaru Pugu un Daci Bonāti. Kad tad mums īsti tā svinēšana sanāk? 8. vai 5. augustā... Pag, tūlīt pateikšu!” uz mirkli samulst aktieris, skaidrodams, ka pēdējā laikā neviens nav prasījis, tāpēc drusciņ piemirsies īstais precību datums. Novilcis no zeltneša laulības gredzenu, Mārtiņš skaļi izlasa, ka gredzena iekšpusē iegravēts 05.08.2002. „Šajos svētkos allaž cenšamies kaut kur aizbraukt. Aizpagājušajā vasarā kopā ar Ernestu bijām kāzu muzejā, bet pērn četratā ar vedējiem braucām uz Madonnas koncertu Tallinā, apvienojot to ar jauku ekskursiju pa Igauniju,” atminas Mārtiņš.

Kažoks un šokolāde nav lutināšana

Daiļās aktrises vīrs gan atzīst, ka ikdienā sievu pārsteidzot un palutinot visai reti. „Mēs ar Ditu viens otru ik pa laikam palutinām, taču neesam tādi baigie lutinātāji. Kopš ģimenē ir ienācis Ernests, viņš mums abiem ir galvenais cilvēks, kurš jālutina un jālolo visvairāk. Tā ka lielākā daļa mūsu lutināšanas enerģijas tiek tieši dēlam. Bet nav jau arī gluži tā, ka nemaz neiepriecinu Ditu. Reizēm pats sev saku: nu, vajag taču saņemties un kaut ko izdomāt, un šad tad jau arī sanāk. Jā, šokolādes tāfelīte ir jauka lieta, un to saņemt ir patīkami. Turklāt Ditai saldumi ļoti garšo. Arī kažoku sievai esmu nopircis. Taču to neuzskatu par nekādu lutināšanu. Tas kažoks taču bija vajadzīgs, lai Ditai ziemā būtu silti! Ja runājam par īpašo iepriecināšanu, tai, manuprāt, ir jābūt nesaistītai ar ikdienas dzīvi. To ekstrēmo, aso un piedzīvojuma izjūtu jau pietrūkst. Bet es domāju, ka ļoti svētīgi ir vispirms to apzināties,” uzskata aktieris.


Inta Mengiša/Foto: Mārtiņš Purviņš, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva