Iveta Feldmane dēlam piedevusi

Viss izmainījās pirms pusotra gada, kad Rihards nesaskaņu dēļ ar vecākiem pameta ģimenes māju Mežaparkā un centās uzsākt patstāvīgu dzīvi. Viņš, kurš bija pieradis ar vieglu roku iztērēt no vecākiem saņemto kabatas naudu, nu centās iztikt paša spēkiem. Atradis darbu, sācis pelnīt un īrēt dzīvokli. Tiesa gan, pēc pusgada viņš atgriezās pie vecākiem.

Tagad par pusotru gadu veciem notikumiem savās tā brīža sajūtās dalās arī pati Iveta Feldmane. Žurnālam „Ieva” viņa stāsta, ka Rihards tad bija savārījis ziepes, taču aizbēga no atbildības un apvainojās par to, ka vecāki neiesaistījās problēmas risināšanā. Kad dēls aizgājis no mājām, Ivetai ļoti sāpējusi sirds un viņa pārdzīvojusi par savu vecāko atvasi. „Taču šis notikums bija svētīgs. Gan Rihards, gan mēs sapratām, ka viņš ir pieaudzis cilvēks. Viņš taču toreiz no mums neņēma ne kapeiku. Pats strādāja, mācījās un cīnījās par izdzīvošanu. Un tagad mūsu attiecības tikai uzlabojušās,” teic Iveta Feldmane, uzsverot, ka šādi Rihards ticis galā ar savu iekšējo krīzi, kādu Ivetu piemeklējusi 17 gadu vecumā. Tikai viņa tad no mājām prom nav gājusi.

Viņa savā dēlā nu redz augošu personību un Ivetai patīk, ka Rihards veidojas par inteliģentu cilvēku ar savu viedokli. „Viņš labi prot uzstāties, runāt, formulēt savas domas. Viņu interesē ekonomika, mārketings, reklāma, un viņš plāno studēt ārzemēs. Un man patīk viņa pozitīvā ambiciozitāte. Jo visvairāk mani baida jauniešu „neko negribu, neko man nevajag.” Paldies Dievam, ka Rihardam tas nepiemīt. Taču vienmēr esmu centusies viņā iedēstīt domu par to, ka ikvienam cilvēkam dzīvē vajag savu sapni pēc kā tiekties, lai kāds tas arī būtu,” tā žurnālam „Ieva” teic Feldmane.

Kasjauns.lv/Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva