Normunds Rutulis drēbes glabā sievasmātes skapī

2003. gadā, kad Rutulim bija pirmais solo koncerts Dzintaru koncertzālē, viņš nolēma, ka skatuves tērps jāpasūta pie īsta modes mākslinieka, un mūziķa izvēle krita par labu Patmalniecei. Pirms astoņiem gadiem tapušais modes mākslinieces Elitas Patmalnieces skatuves kostīms dziedātājam Normundam Rutulim nu kļuvis pāris izmērus par lielu. Izrādās, ka mūziķis, gadiem ejot, nevis pieņēmies svarā, bet gluži pretēji, notievējis.

Rutulim laika gaitā izveidojusies skatuves tērpu kolekcija, tādēļ dziedātājs „okupējis” sievasmātes skapi. „Tajā glabājas kādi desmit uzvalki un bikses. Ārā mest negribētos, iespējams, ka pēc 30 gadiem mani aicinās jau kā leģendu uz slavenību tērpu izstādi, tad man būs ko parādīt,” smej Rutulis, sakot, ka sievasmātei neesot iebildumi, ka šie vērtīgie znota tērpi glabājas viņas skapī.

Pats pirmais Rutuļa skatuves tērps iegādāts „second hand” veikalā, bet pēc tam tie tapuši pie pazīstamiem modes dizaineriem. Taču tagad Rutulis tērpus iegādājas parastos apģērbu veikalos. „Esmu cita vecuma un vairs neizceļu apģērbu. Man patīk vienkāršāki tērpi ar sīkiem knifiņiem. Skatuves tērpus iegādājos, piemēram, zīmola „Zara” apģērbu veikalos,” stāsta Rutulis, piebilstot, ka skatuves apavus ilgu laiku pasūtīja apavu ateljē „Elegants”, kas nu jau vairākus gadus nepastāv.

Iekārtojot slavenību tērpu izstādi, atklājies, ka daudzu Latvijas mūziķu tērpus darinājusi spilgtā modes māksliniece Elita Patmalniece, kura neoficiāli iecelta par izstādes patronesi. Izstādē apskatāmi Patmalnieces darinātie skatuves tērpi Olgai Rajeckai, Normundam Rutulim, Žoržam Siksnam un Ojāram Grīnbergam, kā arī nu jau mūžībā aizgājušajam leģendārajam rokmūziķim Jānim Grodumam,

„Pašai nemaz neliekas, ka tik daudz tērpu ir tapis! Tā jau ir, ka tik bieži esmu ar dziedātājiem kopā, tad arī tik liels skaits sanāk. Tērpi jau dzīvo savu dzīvi kopā ar tiem cilvēkiem, kuri tos nēsā. Un pēc tam ar šo tērpu arī asociējas cilvēks,” skaidro Patmalniece. Nav grūti uzminēt, kurš ir modes mākslinieces mīļākais skatuves tērps. Tas darināts mīļotajam vīrietim Jānim Grodumam. Tērps tapis 2009. gadā, kad Jānis pēdējoreiz uz skatuves kāpa kopā ar „Līviem”. Tiesa, no skatuves tērpa pāri palicis vairs tikai Elitas darinātais krekls ar zīmējumiem, jo ādas bikses pēc Jāņa aiziešanas viņa atdevusi mūziķa dēlam Elvisam Grodumam.

Izstādes ekspozīcijas materiāls aptver laika posmu no 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, kad aizsākās operdziedātāju Mildas Brehmanes-Štengeles un Alīdas Vānes karjera, līdz pat 21. gadsimta. sākumam, kad turpina koncertēt tādas leģendāras skatuves personības kā Margarita Vilcāne un Viktors Lapčenoks, un sevi piesaka jauna populāru dziedātāju paaudze, kā Amber, Liene Candy un Aisha.

Izstādē apskatāms arī dziedātājas Marijas Naumovas leģendārais Eirovīzijas tērps, Ellas šokējošās mežģīnes un Intara Busuļa pirmais skatuves tērps, kas īpaši šūdināts Talsu modes salonā „Part 2”. Gremdēties nostalģiskās atmiņās rosinās Igo ādas jaka vai Lorijas Vudas puķainā Atmodas laika kleitiņa un citi tērpi.

Tostarp arī dziedātājas Ievas Akurāteres kleitas. Viņa izstādē atvēlējusi divus savas skatuves karjeras spilgtākos tērpus. Sarunā ar portālu kasjauns.lv Akurātere atklāj, ka abas kleitas viņai joprojām der. „Gan melnā, gan gaišā linu kleita raksturo manu duālismu, ja ne vairāk – dažādību,” skaidro Akurātere. Abas dziedātājas kleitas darinājusi māksliniece Iveta Graša. Ar melno tērpu Akurātere vairākkārt kāpusi uz skatuves kā grupas „Pērkons” soliste, bet gaišo linu tērpu dziedātāja pirmo reizi uzvilkusi 1989. gada sākumā, dodoties koncertēt uz Ameriku.

Santa Sergejeva/Foto: No „Rakstniecības un mūzikas muzeja” arhīva.