Leons Zviedris čūsku nomainījis pret kamieļiem

Slavenais čūskas dīdītājs Zviedris no pitona Bubū uz mūžu šķīrās šā gada pavasarī. Pēc skumīgā notikuma viņš paziņoja, ka piedalīties Latvijas šovbiznesa dzīvē vairs neplāno. Taču pārvilkt svītru mākslinieka karjerai gan negrasās. Aprīlī Zviedris devās meklēt laimi pasaulē, un, gandrīz pusgadu apceļodams Ziemeļāfriku un Eiropu, viņš nupat atgriezies Latvijā. Horeogrāfs atklāj, ka šajā laikā ne tikai iepazinis pasauli, bet arī nodibinājis kontaktus un apņēmies īstenot tālejošus plānus — izveidot divas šovprogrammas Āfrikā un Eiropā. Tajās vietu viņš drosmīgi saskata arī pasaulslavenajai dziedātājai Šakirai.

Ceļojumā Zviedris devās viens. „Sieva nevar paciest karstumu, tāpēc palika mājā, bet es esmu siltummīlis,” izvēli pamato horeogrāfs. Ar maršruta izveidošanu un biļešu iegādi tikt galā palīdzējušas kādreizējās Zviedra dejotājas, kas ieprecējušās gan Āfrikā, gan Eiropā un jau sen aicinājušas viņu ciemos.

„Kamēr man bija Bubū, nevarēju atļauties pazust no mājām uz tik ilgu laiku,” viņš komentē. Zviedris iepazinis Alžīriju, Maroku, Spāniju, Franciju, Itāliju un Andoru. „Āfrikā pavadīju apmēram divus mēnešus, ciemojoties gan pie draugiem, gan apmetoties viesnīcās.”

Horeogrāfs secina, ka ceļot „uz savu roku” ir krietni izdevīgāk nekā kādā tūristu grupā. „Kad gribu, pastaigāju pa tirgu un pabaudu zivis, kādas vien Atlantijas okeāna piekrastē pieejamas, kad vairāk spēka — kāpju vilcienā un braucu kontinentā,” stāsta ceļotājs, atcerēdamies, kā pārbraucienā no Kasablankas uz Zagoru (Marokā) aizdedzies divstāvu vilciens tieši zem viņa. „Pusceļā pamanīju, ka no vilciena apakšas kūp dūmi. Gribēju pasaukt kādu un parādīt, taču nesapratu, kādā valodā to darīt. Kad parādījās jau liesmas, vilciens apstājās uz kādām divām stundām. Sākās pamatīgs haoss, kāds raksturīgs arābiem. Izrādījās, ka aizdegšanās cēlonis bijušas bremzes,” atceras Zviedris.

Un kāds gan tur brīnums — karstums vasaras laikā bijis tuvu 50 grādiem, ko veldzējis, peldoties Atlantijas okeānā vai kādā citā ūdenstilpē. Vistrakāk bija Tatā — pilsētā Marokas vidienē. Lai arī tur jau pirms gada izbūvēts skaists baseins, tajā nedrīkstēja peldēties, kamēr Marokas karalis Mohameds VI neatradīs laiku ierasties uz tā atklāšanu. „Ar veldzēšanos okeānā jābūt ārkārtīgi piesardzīgam, jo jāuzmanās no īpašiem viļņiem, kas aizrauj peldētājus.” Leons zina stāstīt, ka ūdenī netālu no krasta izvietoti speciāli tīkli, kas paredzēti noslīkušo cilvēku izvilkšanai…

Darbs kamieļiem un Šakirai

Ceļojuma pamatā nav bijusi atpūta vien, bet arī kamieļu un čūsku meklēšana un kontaktu dibināšana. Horeogrāfs un bijušais baletdejotājs atklāj, ka viņam sadarbībā ar kādu Francijā dzīvojošu šovbiznesa pārstāvi padomā divi vērienīgi projekti, no kuriem vienu paredzēts īstenot Āfrikā, bet otru — Eiropā. Šajā sakarā viņš Marokā meklējis kontaktus ar cilvēkiem, kuri audzē kamieļus un čūskas — baltos pitonus, kā arī apskatījis un novērtējis simtiem dzīvnieku, kuri varētu būt iecerētā šova dalībnieki.

„Pagaidām svarīgi ir apzināt dzīvniekus, viņu saimniekus, iepazīt dzīvnieku raksturu, konstatēt, uz ko viņi spējīgi, un pat saskaņot krāsas, jo šovam būs vajadzīgi gan parasti kamieļi, gan balti, kā arī vairākas baltas čūskas. Lai cik neticami tas izklausītos, šim projektam gribam piesaistīt arī pasaules mēroga zvaigzni — dziedātāju Šakiru,” neslēpj Zviedris. Šo ziemu horeogrāfs veltīšot projekta izveidei.

„Man vienmēr paticis darīt ko jaunu, to, ko iepriekš neviens cits nav parādījis,” skaidro mākslinieks. Tāds, viņaprāt, solās būt arī otrs šovs, ko Leons veidošot kā izrādi ar klasisko baletu, ūdens baletu un delfīniem, par muzikālo pamatu ņemot krievu klasiķu radīto, sākot ar Rahmaņenova klavierkoncertu un beidzot ar Čaikovska baletmūziku.

Projekta izstrādes laikā Zviedris cer elementāras sarunvalodas līmenī apgūt arī arābu valodu, kas esot ļoti skaista un skanīga. „Piemēram, leila ir ‘nakts’, bet bilei — ‘vakars’. Savukārt vārdu „brālis” izrunāt tautiešu klātbūtnē vairs neesot tik patīkami, jo arābu valodā tas skanot a–huja.