Kombuļu Inese „spridzina” Mākslas akadēmijas karnevālā

Tradicionālais Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls šogad svinēja 74. gadu jubileju un tika aizvadīts ar devīzi - „Leļļu rūpnīcā”. Ikviens masku balles apmeklētājs tika aicināts radoši izpausties savā tērpā, pieskaņojot to vakara devīzei. Karnevālā varēja sastapt visdažādākās lelles – sākot no ubagiem un bomžiem līdz pat princesēm. Mākslas akadēmijas telpas pirms karnevāla bija sapostas ne pa jokam. Gaiteņos bija dažādu instalāciju pārpilnība, auditorijās spēlēja dažādas „undergraund” grupas. Vienā no auditorijām puiši vizinājās ar skrituļdēļiem, citā tika kūpināts vīraks un spēlētas galda spēles, bet galvenajās kāpnēs no pirmā uz otro stāvu stāvēja kails modelis. Karnevāla naktī Latvijas Mākslas akadēmija pārtapa par leļļu rūpnīcu – maģisku un brīnumu pilnu pasauli, kur var notikt viss neiespējamais.

Karnevāls notika trijos Mākslas akadēmijas stāvos. Visu nakti leļļu rūpnīcā strādāja vairāk nekā četrdesmit dīdžeji, ar dzīvo mūziku uzstājās visdažādāko stilu grupas, bija apskatāmi teatrāli priekšnesumi, „Baltic Shorts” īsfilmas un mākslinieku darbi. Visplašāko apmeklētāju pulku gan uzņēma pirmais stāvs, kur sporta zālē uzstājās sabiedrībā zināmas grupas, piemēram, leģendārais „Pērkons”. Grupas līderis, komponists Juris Kulakovs kasjauns.lv pastāstīja, ka vienmēr priecājas uzstāties Mākslas akadēmijas karnevālā. „Kad mūs aicina, vienmēr cenšamies izbrīvēt laiku, lai uzstātos. Iepriekšējo reizi šķiet te bijām pirms četriem gadiem. „Pērkonam” ar šo karnevālu ir īpašas attiecības. Pirms 31 gada tieši šajā karnevālā notika mūsu grupas pirmā uzstāšanās,” paziņoja Juris Kulakovs.

Kombuļu Inese bija viens no gaidītājiem karnevāla koncerta izpildītajiem. Viņas uzstāšanās bija nolikta uz pulksten 23, bet laikā tā nesākās. „Bija jau mazliet dīvaini, ka ir noteiktais laiks, bet uzstājas cita grupa. Saprotu, ka šādos pasākumos viss ir noteikts, pieļaujot kādu laika nobīdi, taču man nedaudz žēl tās grupas, kas uzstājās pirms manis. Viņi smuki spēlēja, un tad publika, gaidot manu uzstāšanos viņu dziesmu starplaikos sāka izsaukt mani. Viņi pilnā balsī kliedza: „Inese, Inese!” Pirms kāpšanas uz skatuves pat apraudājos no aizkustinājumu. Kad beidzot, ar kādas stundas nobīdi, nokļuvu publikas priekšā, tad gan viss bija kārtībā. Man bija paredzēta 20 minūšu uzstāšanās, bet tā ievilkās vismaz uz minūtēm 45. Viss pasākums bija liels pozitīvs lādiņš. Nodziedāju savus hitus, bija liels prieks, ka publika dziedāja līdzi manas dziesmas. Visas trīs stundas ceļā uz mājām Priekulē domāju tik par šo karnevālu un dungoju dziesmas, kuras izpildīju koncertā. Ceru, ka vēl kādreiz sanāks apmeklēt Mākslas akadēmijas karnevālu,” bilda Kombuļu Inese.