165 kg smags tīnis grib mainīt dzimumu un nebūt „resna meitene”. FOTO

Ravens El Mesoudi ir skolnieks no Johannesburgas Dienvidāfrikā. Jau 10 mēnešus viņš vairs neslēpj savu patieso identitāti – puisis jūtas piederīgs sieviešu dzimumam, taču piedzimis kā zēns. Savu īstā dzimuma izjūtu Ravens vairs neslēpj ne no ģimenes, ne skolasbiedriem.

Savos nieka 15 gados Ravens – ar mātes svētību – sācis lietot hormonu preparātus, lai apstādinātu vīriešiem raksturīgo dzimumpazīmju izveidošanos (ūsas, kāju un roku apmatojums utt.). Viņam ir krietns liekais svars, Ravens ir 165 kilogramu smags. Visvairāk svara augšanu ietekmējis neveselīgais dzīvesveids: viņš nemaz neslēpj, ka līdz šim pamatā ieturējies „McDonald’s” restorānos, mājās ēdis ceptas vistas un pusfabrikātu pārtiku.

Taču Ravenam ir mērķis: 21 gada vecumā viņš ķirurģiskā ceļā grib tapt par sievieti. Tik nopietnas operācijas kā dzimuma maiņa veic tikai no 21 gada vecuma, un līdz tam laikam pusaudzis apņēmies notievēt līdz 65 kilogramiem.

Resnuma un puišiem neraksturīgās uzvedības dēļ viņš skolā daudz cietis no vienaudžu cietsirdības. Turklāt skolotāji viņa skolā aizliedza Ravenu audzināt kā meiteni. Lai pasargātu puisi no traumām, viņa ģimene lēma par labu apmācībām mājās.

Zēna māte Diāna (44) devusi savu piekrišanu dzimuma maiņas operācijai, kā arī silikona krūšu implantu ievietošanai dēla ķermenī, lai Ravens varētu justies tā, kā ir sapņojis. Taču tas varēs notikt vien pēc 6 gadiem un tikai gadījumā, ja puisim izdosies atbrīvoties no aptaukošanās. „Operācija ir vislabākais iemesls, lai beidzot sāktu strādāt ar savu augumu,” britu medijiem stāsta puikas mamma.

Viņš ir ļoti laimīgs par to, ka saņem tik lielu atbalstu un sirsnību no savas ģimenes. Ravena lielākie atbalstītāji ir mamma un jaunākais brālis. Viņi puiku jau tagad uzskata par meiteni un tā arī attiecas. Bet ir radi, kuri Ravenu primāri uztver kā vīriešu dzimumam piederīgu.

Stāstot par savām izjūtām, dzīvojot psiholoģiski smagā situācijā, Ravens atklāj, kā sācis cīnīties ar dzimumam raksturīgajām pazīmēm. „Kad uz virslūpas sāka dīgt ūsas, es tās skuvu katru dienu, lai āda būtu gluda. Parādoties apmatojumam uz krūtīm, arī to dzinu nost,” viņš stāsta. Puiša dvēselē bija ieslodzīta sieviete, tomēr sociālā ziņā apkārtējiem bija ļoti grūti pieņemt šādu cilvēku; skolā viņu saukāja par geju.

„Kad skolā sāka izplatīties baumas par manu homoseksualitāti, to bija grūti pieņemt. Jo es neesmu gejs, esmu transpersona!” Reiz viņš uzkāpis skolā uz skatuves un aptuveni 80 klātesošajiem tā arī pateicis: „Es neesmu zilais! Es esmu meitene, kas ieslodzīta zēna ķermenī, un, ja jums ir grūtības to saprast, tā ir jūsu problēma”.

Ravena stāstījumu papildina viņa māte: „Kad bērns ataudzēja garus matus, skolā viņam neļāva piedalīties stundās, līdz viņš tos nenogriež.” Diāna aizvedusi Ravenu pie friziera, kur matus nocirpa. Mātes sirds vai plīsa redzot, cik pašas bērns kļuva nelaimīgs atkal izskatoties pēc puikas.

Liekais svars ir visiem ģimenes locekļiem. Pati Diāna sver krietni virs 100 kilogramiem, tāpat arī mazais brālis nav slaids. Dēlu mamma stāsta, ka visa nelaime esot psiholoģiska rakstura. Proti, Ravens sācis negausīgi ēst tad, kad nomira viņa vectētiņš. Savukārt Diāna mierinājumu treknā ēdienā meklēja pēc tam, kad viņas vīrs un bērnu tēvs Hasids tika nolaupīts un nošauts. Ģimenes galva atzīst, ka bērnu pārbarošanā ir krietna daļa viņas vainas, taču nu tam tikšot pielikts punkts, jo jāpiepilda Ravena sapnis par pārtapšanu.

„Mēs ar mammu maināmies drēbēm, abas kopjam matus, lai tie augtu gari un skaisti, turklāt viņa man ļauj izmantot savu kosmētiku, un tas ir superīgi. Mammas atbalsts man nozīmē visu,” stāstu noslēdz tumīgais zēns, kurš cer savu atlikušo dzīvi pavadīt sievietes ķermenī.