11. oktobra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1986. gadā Andrejs Maškancevs - vieglatlēts.

1985. gadā Ilmārs Āboliņš - AS "Lindeks" valdes priekšsēdētājs.

1972. gadā Dainis Gaidelis - Dailes teātra aktieris.

1959. gadā Kārlis Šadurskis - izglītības un zinātnes ministrs.

1953. gadā Juris Bundulis - AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs.

1946. gadā Ingrīda Kramiņa - LU Moderno valodu fakultātes Anglistikas nodaļas vadītāja, profesore.

1942. gadā Maija Galdiņa - interjera māksliniece.

1933. gadā Ābrams Kleckins - Latvijas Universitātes asociētais profesors.

JUBILĀRI PASAULĒ

1989. gadā Mišela Trahtenberga - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Emīlija Dešanela - amerikāņu aktrise.

1971. gadā Petra Heidena - amerikāņu mūziķe ("Rentals").

1969. gadā Konstanteins - Nīderlandes princis.

1969. gadā Stīvens Moijers - angļu aktieris un režisors.

1968. gadā Džeina Krakovska - amerikāņu aktrise.

1966. gadā Lūks Perijs - amerikāņu aktieris.

1965. gadā Aleksandrs Hake - vācu mūziķis ("Einstürzende Neubauten").

1962. gadā Džoana Kjūseka - amerikāņu aktrise.

1953. gadā Deivids Morss - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Žans Žaks Goldmans - franču dziedātājs.

1942. gadā Amitābs Bačans - indiešu kino zvaigzne.

1939. gadā Marija Bueno - brazīliešu tenisiste.

1937. gadā Bobijs Čārltons - angļu futbola leģenda, 1966. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1932. gadā Dotija Vesta - amerikāņu kantri dziedātāja (mirusi 1991.gadā).

1925. gadā Elmors Leonards - amerikāņu rakstnieks.

1919. gadā Arturs Bleikijs - amerikāņu džeza mūziķis (miris 1990.gadā).

1895. gadā Jakovs Gotovačs - horvātu komponists (miris 1982.gadā).

1885. gadā Fransuā Moriaks - franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts literatūrā (miris 1970.gadā).

1884. gadā Eleonora Rūzvelta - ASV pirmā lēdija (mirusi 1962.gadā).

1884. gadā Frīdrihs Bergiuss - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1949.gadā).

1844. gadā Henrijs Haincs - amerikāņu uzņēmējs pārtikas ražošanas nozarē, kompānijas "H. J. Heinz Company" dibibātājs (miris 1916.gadā).

1675. gadā Semjuels Klārks - angļu filozofs (miris 1729.gadā).

1671. gadā Frederiks IV - Dānijas karalis (miris 1730.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2008. gadā mūžībā aiziet izcilā latviešu aktrise Vija Artmane.

2007. gadā Saeima uz vienu gadu - līdz 2008.gada 13.oktobrim - pagarina termiņu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai operācijā Afganistānā.

2005. gadā Ministru kabinets apstiprina Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktora amatā ilggadējo muzeja darbinieci Edīti Bērziņu. Kopš jūnija Bērziņa pildīja muzeja direktora pienākumus, jo jūnijā mūžībā aizgāja ilggadējais Medicīnas vēstures muzeja direktors Kārlis Ēriks Arons.

2004. gadā no 11. līdz 16.oktobrim Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, atzīmē nedēļu pret sāpēm. Tās galvenais lozungs ir "Dzīve bez sāpēm ir cilvēka tiesības".

2003. gadā Stokholmā notiek Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra izšķirošā spēle, kurā Latvijas futbola izlase ar rezultātu 1:0 pārspēj Zviedrijas valstsvienību. Līdz ar to Latvijas izlase ceturtās apakšgrupas noslēguma kopvērtējumā ierindojas otrajā vietā un nodrošina līdzdalību kvalifikācijas turnīra "play off" kārtā. Vienīgos vārtus mača 22.minūtē gūst Māris Verpakovskis. Zviedrijas izlase līdz šai spēlei nebija piedzīvojusi zaudējumus 25 Pasaules kausa izcīņas un Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru mačos pēc kārtas. Latvieši savu triumfu turpina "play off", kur divu spēļu summā pārspēj spēcīgo Turcijas izlasi, izcīnot iespēju piedalīties 2004.gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā Portugālē. Arī tur Aleksandra Starkova vadītā komanda nospēlē cienīgi, tikai spēles beigās zaudējot Čehijai, cīnoties neizšķirti ar titulēto Vāciju un piekāpjoties ļoti stiprajai Nīderlandes valstsvienībai.

2003. gadā tiek nodibināta Latvijas nacionālo mazākumtautību sabiedrisko organizāciju apvienība "Sadraudzība". Par jaundibinātās apvienības priekšsēdētāju tiek ievēlēts Baltkrievu biedrības vadītājs Nikolajs Burijs.

2001. gadā Latvijas Nacionālo partizānu apvienība pie nama Rīgā, Matīsa ielā 65, atklāja piemiņas plāksni Kurzemes nacionālo partizānu grupu vadītājiem, kuri 1946.gada 13.oktobrī tika apcietināti un notiesāti.

2001. gadā Saeima pieņem Sodu reģistra likumu. Tas nosaka vienotu kārtību, kādā tiek uzkrāta informācija par sodītajām personām.

1999. gadā notiek Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pirmā sēde, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju). Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons žurnālistiem sola, ka komisijas gala ziņojumā noteikti tikšot minētas vainīgās amatpersonas.

1974. gadā tiek nodota ekspluatācijā lidosta "Rīga".

1919. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas uzsāk miera pārrunas ar Krieviju, kā starpnieki sarunās piedalās arī pārstāvji no Somijas un Polijas. Sarunas ilgst līdz 19.oktobrim.

NOTIKUMI PASAULĒ

2013. gadā Nobela miera prēmija tiek piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW), atzīstot tās ilggadējos centienus izskaust pasaulē ķīmiskos ieročus.

2005. gadā ASV atvainojas Ungārijas holokausta upuriem, kuru īpašumu Otrā pasaules kara beigās nozaga amerikāņu karavīri, kad sabiedroto spēki ieguva tā dēvēto Zelta vilcienu.

2004. gadā Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojas atcelt 1986.gadā noteikto ieroču tirdzniecības embargo pret Lībiju, atzīstot šīs valsts atteikšanos no vēlmes iegūt masu iznīcināšanas ieročus.

2002. gadā bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters iegūst Nobela prēmiju par saviem gadu desmitiem ilgajiem centieniem pārtraukt vardarbību pasaules karstajos punktos.

1993. gadā Oslo tiek sašauts un nopietni ievainots Norvēģijas izdevējs Viljams Nigārds, kura firma iztulkoja rakstnieka Salmana Rušdi "Sātaniskās vārsmas".

1986. gadā Reikjavīkā tiekas ASV prezidents Ronalds Reigans un padomju līderis Mihails Gorbačovs, lai turpinātu diskusijas par abu valstu bruņojuma samazināšanu Eiropā.

1982. gadā no jūras tiek izcelts Tjudoru karakuģis "Mary Rose", kas nogrima 1545.gada 18.jūlijā.

1977. gadā nezināmi slepkavas nogalina Ziemeļjemenas prezidentu Ibrahimu Hamdi, viņa brāli un svaini.

1976. gadā Mao Dzeduna atraitne Dzjana Cjina un trīs pārējie "Četru bandas" locekļi tiek arestēti un pret viņiem izvirza apsūdzību plānos sarīkot valsts apvērsumu Ķīnā.

1963. gadā 47 gadu vecumā mirst Francijas dziedātāja un kabarē zvaigzne Edīte Piafa.

1962. gadā Pāvests Jānis XXIII Romas Svētā Pētera bazilikā atklāj Otro Vatikāna koncilu. Iepriekšējais ekumeniskais koncils tika sarīkots pirms 92 gadiem.

1961. gadā 70.gadu vecumā mirst grupas "Marx Brothers" pianists Leonards "Čiko" Markss.

1958. gadā NASA palaiž Mēness zondi "Pioneer 1". Zonde vēlāk nokrīt uz Zemes un sadeg.

1950. gadā ASV Federālā sakaru komiteja izsniedz kanālam CBS pirmo licenci televīzijas raidījumiem krāsās.

1944. gadā PSRS anektē Tuvas Tautas republiku.

1939. gadā Alberts Einšteins un citi amerikāņu zinātnieki informē ASV prezidentu Frenklinu Rūzveltu par draudiem, ka nacistiskā Vācija varētu izstrādāt atombumbu.

1910. gadā Teodors Rūzvelts kļūst par pirmo ASV prezidentu, kas pārvietojies lidmašīnā, dodoties četras minūtes ilgā lidojumā ar brāļu Raitu darinātu lidmašīnu Misūri štatā.

1899. gadā sākas Otrais angļu - būru karš, Dienvidāfrikā izraisoties karadarbībai starp Lielbritāniju un Transvālas būriem un Oranjes brīvvalsti.

1811. gadā izgudrotāja Džona Stīvensa izstrādātā laiva sāk kursēt prāmju līnijā starp Ņujorku un Ņūdžersiju kā pirmais ar tvaiku darbināmais ūdens transporta līdzeklis.

1634. gadā plūdi Ziemeļjūrā prasa 15 000 cilvēku dzīvības Vācijas un Dānijas piekrastē.

1138. gadā ļoti spēcīgā zemestrīcē Sīrijas pilsētā Alepo iet bojā 230 000 cilvēku.