Kārlis Streips nākamgad cer apprecēt savu puisi

Savu netradicionālo seksuālo orientāciju pazīstamais žurnālists Kārlis Streips publiski atzina pirms vairākiem gadiem, un ar paustajiem viedokļiem ne reizi vien sevi pozicionējis kā aktīvu seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvi. Nupat Streips sociālajos tīklos paziņojis, ka nākamā gada vasaras sākumā labprāt oficiāli dibinātu ģimeni ar savu dzīvesdraugu. Šādu paziņojumi sociālajos tīklos viņš pauda uzreiz pēc tam, kad tika izplatīta ziņa par viendzimuma laulības aizlieguma likuma atcelšanu Kalifornijā. ASV patlaban ir jau 13 štati, kuros oficiāli ir atļauts kļūt par likumīgiem laulātajiem ne tikai heteroseksuāliem, bet arī homoseksuāliem pāriem.

„Ceru, ka līdz nākamās vasaras sākumam Ilinoisas štatā tiks legalizētas geju un lesbiešu laulības. Ja tā – ņemšu savu puisi līdzi uz Čikāgu un viņu apprecēšu,” paziņojis pieredzējušais žurnālists.

Aptuveni pirms gada Kārlis Streips piedzīvoja vilšanos attiecībās, un sociālajos tīklos paziņoja par šķiršanos no iepriekšējā drauga. Uz paziņu jautājumu – just līdzi vai apsveikt, Streips atbildēja: „Apsveikt. Izrādās, ka bijušais „mīļākais” sešus gadus ir bijis absolūts ēzelis. [..] Viņš ir melis un krāpnieks, nekas vairāk. Nevēlos, lai mums ar viņu jebkad būtu kas kopīgs. Paldies visiem par rūpēm.”

Tolaik intervijā lesbiešu, geju, transpersonu un viņu draugu apvienības „Mozaīka” e-žurnālam „skapis.eu” Streips atklāja arī savu viedokli partnerattiecību jautājumā: „Man tas ir svarīgs, jo, ja vīrietim un sievietei ir atļauts veidot likumīgas partnerattiecības, tad ir neracionāli, ka diviem vīriešiem vai divām sievietēm nav atļauts darīt to pašu. Man personīgajā dzīvē tas nav aktuāli, bet tas ir ļoti nozīmīgs sabiedrības jautājums. [..] Ja vēlamies runāt par tradicionālo attiecību morāli, paskatīsimies uz tiem vīriešiem, kam ir jau trešā sieva, vēl arī ir mīļākā un ārlaulības bērni. Varam paskatīties uz bērniem, kurus dedzina ar cigaretēm vai met pa logu laukā, – un tas, lūk, ir normāli! Bet gejs, kuram ir sava dzimuma dzīvesbiedrs un kurš nekad nav metis bērnu laukā pa logu vai dedzinājis ar cigareti, – tas ir nenormāli! Būtiski ir tas, ka geji un lesbietes sabiedrībai neko sliktu nenodara. [..] Ja man kāds saka, ka es grauju sabiedrības morāli, tad es rādīšu ar pirkstu uz šejienes politiku, kas ir līdz kliņķim amorāla. Šādai sarunai ir jānotiek ļoti atklātā veidā Latvijā, bet, ja pie mums tas nenotiek, tad vienīgais, uz ko varam paļauties, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Es ticu, ka pienāks tā diena, kad Eiropas Savienība nonāks pie kopsaucēja par viendzimuma partnerattiecībām un laulībām. Jau šobrīd vairākumam tuvojas to dalībvalstu skaits, kur šis jautājums tādā vai citā veidā ir risināts, un reiz tā būs norma. Un tiem kretīniem Austrumeiropā, kas nedzīvo līdzi 21. gadsimtam, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienība piespiedīs ienākt 21. gadsimtā un atrast savas smadzenes.”