Kā pareizi pārot vīnu un ūdeni. Māca slavenais vīnzinis Andreass Larsons
Viena no vecākajām un lielākajām Latvijas vīna kompānijām Interbaltija AG kopā ar slaveno zviedru vīnzini Andreasu Larsonu rīkoja mācības profesionāļiem un entuziastiem vīna un ūdens... pārošanā.
Tātad – vīns un augstākās kvalitātes minerālūdens. Nav noslēpums, ka labākajos pasaules restorānos līdzās ēdienu, stipro dzērienu un vīna kartei pasniedz arī ūdens karti. Piemēram, restorānā PM&Vanner (Vekšē, Smolandē), kurā Zviedrijā strādā titulētais vīnzinis Andreass Larsons, šajā kartē parasti ir vismaz desmit dažādu ūdeņu – gan vietējie, gan starptautiski augstu vērtētie Itālijas dabiskie kalnu avotu S.Pellegrino vai Acqua Panna. Arī Latvijas labākie restorāni parasti piedāvā dažādas izcelsmes un meneralizācijas pakāpes ūdeni.
Vaicāsiet – kāpēc? To, cik ļoti būtiski ūdens kvalitāte ietekmē dzērienu garšu, zina gan pieredzējuši tējas baudītāji, gan aizrautīgi kafijomāni. Ūdens ietekmē arī ēdienu un vīna garšu. Tāpēc, restorānā izvēloties citus dzērienus un pat ēdienus, svarīgs faktors ir ūdens izcelsme (tātad arī kvalitāte), kā arī minerāļu līdzsvars un kāda īpaša minerāļa dominante.
Interbaltija AG mācības kopā ar slaveno vīnzini Andreasu Larsonu
Šajā eksperimentā daļēji apstiprinājās senas patiesības: viegls baltvīns labāk sadzīvo ar vieglu, kristāltīru, samtainu avota ūdeni, savukārt krāšņs sarkanvīns – ar jaudīgāko, atsvaidzinošāko dzirkstošo ūdeni, lai gan, protams, tas kā vienmēr ir gaumes jautājums. Svarīgi būtu atcerēties, ka dzirkstošais ūdens daudz efektīvāk notīra mēli, proti, sagatavo nākamajiem garšu piedzīvojumiem. Iedomājies, restorānā tikko esi baudījis brīnumgardu rudens dārzeņu un medījuma sautējumu, to apslakot ar dažiem malkiem upeņu, kazeņu un plūmju notīm cauraustu Bordo, priecājies par šo veiksmīgo salikumu un ilgo pēcgaršu, taču vakara noslēgumam trūkst punktiņa uz i – deserta... Protams, tas būs kas pilnīgi atšķirīgs no iepriekšēstā, tāpēc būtu jauki to izgaršot pilnībā, un te derēs glāze atsvaidzinoša S.Pellegrino. Diemžēl šai misijai nederēs tā sauktais ūdens no virtuves, kaut arī to baudām ikdienā un atzīstam par labu. Vīnziņi pārliecinājās: pēc malka sarkanvīna un malka krāna ūdens mutē rodas dīvaina pēcgarša, kas raksturojama tēlaini plašā spektrā – no metāla skaidām līdz pat kanalizācijas caurulēm.
Vīna un ūdens savienošana atklāja vēl kādu niansi. Desertvīna, lai cik izsmalcināts un maltītes noslēgumam piederīgs tas arī būtu, izvēle daudziem gardēžiem rada pārdomas – riskēt un baudīt vai tomēr atteikties. Bet, ja šajos šaubu brīžos palīgā ņemtu dabisku ūdeni, atklātos pvisam citas desertvīna gastronomiskās kvalitātes – Acqua Panna palīdz līdzsvarot tā saldmi, pēcgaršā izceļot līdz šim klusējošās nianses, bet S.Pellegrino paver negaidītu vīna svaiguma vilni, pārvēršot pavasarīgi uzmundrinošā dzērienā.
Viens no labākajiem vīnziņiem pasaulē
Andreass Larsons ir viens no Eiropā labākajiem un pieredzējušākajiem vīnziņiem (straptautiskais profesijas apzīmējums ir someljē). Labākā Zviedrijas vīnziņa titulu viņš sīvā konkurencē ir izcīnījis četras reizes, bet 2007. gadā starptautiskajās vīnziņu sacensībās kļuva par pasaules labāko someljē.
Šos laurus ir ļoti grūti izcīnīt, bet vēl grūtāk saglabāt, tāpēc Andreass ir nemitīgā izaugsmes un izziņas procesā, ar savām zināšanām daloties daudzās degustācijās, vīna un ēdiena miksēšanas nodarbībās. Andreass ir dzimis Zviedrijā – tā, tāpat kā Latvija, ir ziemeļu zeme, kurā vīnogulāji aug vien dārza dekorācijai, nevis nopietnai vīnražošanai. Turklāt ziemeļnieki allaž vairāk ir cienījuši alu un ko stipri grādīgāku par vīnu, tāpēc zināšanas par un ap vīnu viņam nav ieliktas šūpulī, bet gan iemantotas – ceļojot, degustējot, mācoties, tiekoties ar vīndariem, runājoties ar viesiem restorānā.
