Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Eiropas absurds: mums aizliegs kūpināt desu, gaļu un zivis ar tradicionālajām metodēm
No rudens pēc Briseles ierēdņu rīkojuma Latvijā, kā arī visā pārējā Eiropas Savienībā, vairs nedrīkstēs kūpināt gaļu un zivis, kā to savulaik darījuši mūsu vecvecvectēvi. Tas esot kaitīgi veselībai.

Eiropas absurds: mums aizliegs kūpināt desu, gaļu un zivis ar tradicionālajām metodēm 1

Bizness un ekonomika
2014. gada 21. janvārī 12:26 2014. gada 21. janvārī 12:26
 
Eiropas Savienībā, tostarp arī Latvijā, no rudens plāno būtiski ierobežot koka dūmos kūpināt desu, gaļu, speķi un zivis, jo tas esot kaitīgi veselībai. Būs jāmaina kūpināšanas tehnoloģijas un tas nozīmē, ka turpmāk tradicionālie kūpinājumi gan garšos, gan smaržos savādāk.

Tas nozīmē, ka no mūsu galdiem varētu pazust ne tikai iecienītie nacionālās virtuves gardumi, bet arī bankrotēt sīkie uzņēmēji, kuri līdz šim gaļu un zivis kūpināja pēc sentēvu metodēm un no tām negribēs atteikties.

Pirmām kārtām jaunie noteikumi attieksies uz mazām saimniecībām un nelieliem uzņēmumiem, kuri gatavo ekskluzīvus, tradicionālus kūpinājumus nelielās partijās, jo lielie gaļas pārstrādes uzņēmumi jau sen kūpināšanā izmanto nevis malku, bet gan elektrību. Līdz ar to no latviešu, un arī pārējo eiropiešu galdiem, pamazām var pazust tādi gardumi kā koka dūmos kūpināta desa, speķis un zivis.

Zīmīgi, ka par jaunajiem noteikumiem, kuri stāsies spēkā jau pēc dažiem mēnešiem, neziņā ir mūsu pārstrādes uzņēmumi un zemnieki. Iecienīto Rāmkalnu gaļas kūpinājumu ražotnes pārstāvis Andris Kikusts Kasjauns.lv teica, ka kaut ko par šiem jaunajiem noteikumiem it kā esot dzirdējis, bet neko tuvāk nezina. Rāmkalnu kūpinātavā nonāk svaiga gaļa tikai no Latvijas zemniekiem, kuru pagatavo pēc 30 gadus senām restorāna „Sēnīte” receptēm, ievērojot visas kūpināšanas tradīcijas. „Mūsu kūpinātava tiek kurināta ar malku, piešķirot žāvētajai gaļai un desiņām īpašu smeķi,” teikts Rāmkalnu reklāmā. Ja spēkā stāsies jaunie noteikumi, tad kūpinātavai nāksies mainīt tehnoloģijas, teic Kikusts, bet pagaidām norāda: „Pašreiz par to neesam domājuši, kūpinām kā līdz šim – ar malku.”

Par paredzētajām izmaiņām kūpināšanas tehnoloģijās neko nav dzirdējusi arī gaļas pārstrādes uzņēmuma „Forevers” tirgzinības nodaļas vadītāja Sanita Liepiņa. Viņa Kasjauns.lv teica, ka neko nezina un uzņēmums strādā tāpat, kā līdz šim. Te gan jāpiebilst, ka jaunie noteikumi uz „Forevers” īpaši neattieksies, jo uzņēmums kūpinātavā neizmanto vis malku, bet gan mākslīgos dūmus.

„Ja tas tā ir, tad par to tik tiešām jāsāk uztraukties, jo mainīsies tradicionālo produktu garša un izskats,” par jauno kūpināšanas noteikumu stāšanos spēkā saka Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asociētā profesore, Dr. oec. Ingūna Gulbe. Arī viņa Kasjauns.lv teica, ka oficiālu informāciju par kūpināšanas tehnoloģiju izmaiņām neko nav dzirdējusi.

Zemkopības ministrijas preses pārstāvis Kaspars Funts Kasjauns.lv teica, ka gaļas un zivju kūpināšanas regulējums tik tiešām mainīsies – būs jākoriģē tehnoloģijas, bet tā, ka pilnībā aizliegs kūpināt ar malku nebūs, tās esot muļķības. „Es mājās arī mīlu kūpināt. Bet speciālisti teic, ja es saviem kūpinājumiem veikšu visas nepieciešamās analīzes, tad tur benzopirēns un kancerogēnās vielas būs pārkāptas desmitiem reižu. Tagad mājas jau tu varēsi kūpināt, kā gribi, bet tirdzniecības vajadzībām vajadzēs savādāk,” teic Funts un teic, ka ministrija drīzumā izsūtīs skaidrojumu par jaunajiem Briseles noteikumiem.

Jāteic, ka jaunie noteikumi ir cieši saistīti ar „nelaimīgā” benzopirēna pieļaujamo daudzumu šprotēs, kuras tad atļauj, tad atkal aizliedz tirgot Krievijā (benzopirēns rodas zivis kūpinot ar alkšņu malku). Latvijas šprotu ražotāji, zinot par jaunajiem noteikumiem, pirms teju trim gadiem gan sacēla palielu skandālu un panāca Briseles ierēdņu piekrišanu uz šprotu ražošanu neattiecināt jaunās normas, bet atļaut tās ražot pēc līdzšinējās tehnoloģijas. Eiropas Savienības ekspertu darba grupas „Vides un industriālais piesārņojums pārtikā” pieņemtais regulas projekts paredz benzopirēna pieļaujamo normu kūpinātu zivju produktiem samazināt vairāk nekā divas reizes, bet šprotēm to atstāt līdzšinējā līmenī.

Atšķirībā no šprotu ražotājiem, pārējie gaļas un zivju produktu ražotāji par jauno Eiropas Savienības regulu nav interesējušies un tas viņiem, kā arī viņu ražojumu cienītājiem draud ar nepatīkamiem pārsteigumiem.

Jaunie noteikumi paredz noteikt, ka no šā gada septembra ierastie kūpinājumi tiks uzskatīti par veselībai bīstamu pārtiku. Eiropas Komisija jau pirms trim gadiem noteikusi trīs gadus ilgu pārejas periodu, pēc kura beigām plānots aizliegt koksnes izmantošanu pārtikas produktu kūpināšanā. Neviena no 28 ES dalībvalstīm tolaik  nebija pret to iebildusi. Tagad, nieka deviņus mēnešus pirms aizlieguma stāšanās spēkā, protestēt sākusi Polija, raksta Lietuvas laikraksts „Lietuvos Žinios”.

Patlaban Eiropas Komisijā tiekot spriests, vai mīkstināt stingrās prasības, kas draud iznīcināt gaļas un zivju apstrādes veidu, kas daudzviet Eiropā ir cieņā jau vairākus gadsimtus. Taču, ja arī prasības tiks mīkstinātas, pārtikas ražotājiem, kas savas produkcijas kūpināšanā izmanto koksni, būs jāspēj pierādīt, ka viņu ražotie gardumi nav bīstami pircēju veselībai, uzsver Lietuvas laikraksts. Arī mūsu kaimiņvalsts  pārtikas ražotāji apgalvo, ka tikai tagad pirmo reizi dzird par iecerēto aizliegumu, bet tas varētu nozīmēt ne vienas vien kūpinātavas bankrotu.

Eiropas Komisija noliedz pārmetumus

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā izplatījusi paziņojumu, kurā apgalvo, ka Brisele negrasās aizliegt tradicionālo gaļas un zivju kūpināšanu ar malku. Tājā teikts:

„Brisele (šajā gadījumā - visu dalībvalstu un Eiropas Komisijas eksperti) ir vienojušies noteikt zemāku policiklisko aromātisko ogļūdeņražu pieļaujamo līmeni kūpinājumos. Tās ir vēzi izraisošas vielas, kas rodas dažādos rūpnieciskos procesos – ne tikai kūpinot, bet arī, piemēram, žāvējot. Jaunās normas tika pieņemtas 2011. gadā, nosakot trīs gadu pārejas laiku.

Šis lēmums nenozīmē tradicionālo kūpināšanas metožu aizliegumu. Lai panāktu pēc iespējas zemu kaitīgo ogļūdeņražu līmeni, svarīgi izmantot labu kūpināšanas praksi - jālieto malka ar zemu lignīna un sveķu saturu ( piemēram, nevajag lietot skujkoku malku). Veselībai kaitīgo ogļūdeņražu saturu var samazināt, palielinot attālumu starp kūpināmo produktu un dūmu avotu, kā arī kūpināšanas laikā novēršot tauku pilēšanu no produkta dūmu avotā. Iespējami arī tehniski risinājumi, piemēram, filtrs, kas atfiltrē daļiņas, kas produktam piesaista kaitīgos ogļūdeņražus no dūmiem.

Eiropas Komisija ir gatava meklēt risinājumus, lai novērstu iespējamu kaitējumu uzņēmējdarbībai, taču šajā gadījumā nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka ogļūdeņražus to ražotajos produktos nav iespējams samazināt līdz noteiktajai normai. Kā zināms, Latvijas šprotēm jau iepriekš tika piešķirts šāds izņēmuma statuss.”

Elmārs Barkāns/ Foto: Edijs Pālens/LETA

Citi šobrīd lasa

Brits citādāk paraugās uz Černobiļu, un ir pārsteigts, cik daudz dzīvības tur ir šodien 2
Amerikāņi tik naski godina bojāgājušo basketbola leģendu Kobi Braientu un viņa meitu, ka rodas aizdomas par augstākiem spēkiem 4
Noskaidrots, kuros Latvijas reģionos fiksēti jaunie Covid-19 gadījumi: Rīgā un Daugavpilī situācija turpina pasliktināties 8
Pievienot komentāru

Выяснилось, как Меган и Гарри обидели мужа королевы принца Филиппа

Поклонники усомнились, что Лиза Галкина дочь Пугачевой 1