Administratori: maksātnespējas likums paredzēts jau „mirušiem” uzņēmumiem

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs Ilmārs Krūms norāda, ka šie „mirušie” uzņēmumi ir tie, kas vairs neveic uzņēmējdarbību, piebilstot, ka likums nav piemērots tādai situācijai, kādā ir, piemēram, maksātnespējīgais „Liepājas metalurgs”.

Krūms norāda, ka problēmas, ar kurām saskaras administratori, ir galvenokārt novēloti maksātnespējas procesi, fiktīvi kreditori, nobēdzināti aktīvi, nenodoti dokumenti un manta, izsoļu reiderisms, nepilnīga uzraudzības sistēma, kā arī atbildīgo pārvaldes institūciju nesodāmība.

Krūms arī norāda uz statistiku attiecībā uz maksātnespējas procesos atgūtajiem līdzekļiem, kas aprēķināti, nejauši atlasot 100 maksātnespējas procesus kopš 2010. gada 1. novembra. Piemēram, saistību apmērs maksātnespējas brīdī kopumā ir bijis 18 777 131 lats (26 717 450 eiro), aktīvu apmērs - 994 588 lati (1 415 171 eiro), bet maksātnespējas procesā atgūtās mantas apmērs veido 85 911 latus (122 240 eiro), savukārt parādnieka mantas pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu apmērs ir 388 333 lati (552 548 eiro).

Pasaules Bankas „Doing Business” pētījumā, novērtējot Maksātnespējas likuma ieviešanu praksē, secināts, ka uzņēmējdarbības izbeigšanas rādītāja novērtējumā ir bijis kritums par desmit vietām, bet atgūto līdzekļu koeficients ir kritis par 20%.

Arī Andris Daugaviņš, kas ir SIA „Rīgas nami” skandālā iesaistītā valūtas mijēja „Zeus” administrators, pauda, ka likums ir slikts, salīdzinot ar iepriekšējo likumu, un „Zeus” tam esot ļoti spilgts piemērs, jo iepriekšējā likumā administrators iesaistījās procesā jau tad, kad kāds no kreditoriem vai parādnieks iesniedza pieteikumu tiesā.

„Administrators varēja iegūt pilnīgi visu informāciju par šo uzņēmumu, kur tam ir filiāles, cik daudz tam ir naudas, darbinieku, kādas uzņēmumam ir saistības, cik liela manta ir uzņēmuma rīcībā,” skaidroja Daugaviņš, norādot, ka viņš „Zeus” procesā iesaistījās tikai tad, kad bija pasludināts spriedums par maksātnespēju, bet tas esot par vēlu.

Daugaviņš stāsta, ka „Zeus” ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās 2012. gada oktobrī, bet maksātnespējas process pasludināts gada beigās, tikmēr dodot laiku radīt fiktīvus kreditorus par kopējo summu 2 703 000 eiro. „Ja es būtu administrators jau pēc pieteikuma iesniegšanas, pilnīgi droši varu teikt, ka šādas darbības, lai novērstu fiktīvos kreditorus, man nebūtu jāveic,” teic Daugaviņš.

Arī viņš piekrita, ka pašreizējais regulējums vairāk ir attiecināms uz jau „mirušiem” uzņēmumiem. Daugaviņš arī papildināja, ka, piemēram, seši mēneši, kuru laikā ir paredzēts pārdot mantu, strādājošam un ražojošam uzņēmumam, ir pilnīgi nepietiekami.

Nevajag izvēlēties bankrotu!

Administratori vēlas, lai maksātnespējīgi uzņēmumi atjaunotu savu darbību, nevis kā vienīgo risinājumu izvēlēties bankrotu, uzsvēr Daugaviņš.

Runājot par konkrētiem piemēriem, „Liepājas metalurga” maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers teica, ka pēc būtības uzņēmumam tiesiskās aizsardzības procesam bija jābūt 2012. gada beigās, kad problēmas uzņēmumā jau bija saskatāmas, attiecīgi arī maksātnespējas procesa pieteikumam bija jābūt krietni savlaicīgākam.

Turpinot par uzņēmumu vadību kontekstā par savlaicīgiem maksātnespējas procesa pieteikumiem, Velmers norādīja, ka vadībai ir jābūt kompetentai, it sevišķi lielajos uzņēmumos, vadībai ir jāmāk izvērtēt un analizēt riskus.

Savukārt „Zeus” administrators Daugaviņš uzsver, ka administratori vēlas, lai maksātnespējīgi uzņēmumi atjaunotu savu darbību, nevis vienīgais risinājums būtu bankrots. Arī Velmers piekrita, ka mērķis ir uzņēmuma strādāšana, nevis „aktīvu izraušana no uzņēmuma”.

Krūms arī norāda, ka uzņēmēji nezina, kas ir maksātnespēja, tādēļ viņi no tās baidās. „Tā ir izglītošanas un arī psiholoģiska problēma, ka uzņēmēji nezina, kas ir tā maksātnespēja, un līdz ar to viņi no tās baidās,” saka Krūms.

Viņš atzīmēja, ka daudzos gadījumos gan tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumi, gan maksātnespējas pieteikumi tiek iesniegti krietni par vēlu - brīdī, kad uzņēmumiem vairs nav nekādu iespēju izkļūt no finansiālām grūtībām vai to izdarīt ir daudz grūtāk. Krūms minēja, ka risinājums varētu būt gan valdes atbildības noteikšana Maksātnespējas likumā, gan arī uzņēmēju izglītošana, liekot viņiem saprast - ja uzņēmumam ir grūtības, jāizmanto visi instrumenti, kas ir pieejami, lai tās atrisinātu.

Savukārt maksātnespējas administrators Daugaviņš informē, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija ir iesniegusi priekšlikumus Maksātnespējas likuma grozījumiem, lai paredzētu valdes atbildību, nosakot sodu, ko piedzīt no uzņēmuma vadības par labu kreditoriem.

Izsoļu reiderisms

Administratori tāpat runā arī par izsoļu reiderismu, skaidrojot, ka uz pirmo izsoli piesakās, iemaksājot drošības naudu, bet, ierodoties uz izsoli, neviens neko nesola. Dažkārt neviens uz pirmo izsoli pat neatnāk. „Asociācijas priekšlikums ir tāds, ka gadījumā, ja dalībnieks nesola, tad viņa drošības nauda paliek parādniekam,” stāsta Daugaviņš.

Kā piemēru viņš min konkrētu procesu, kur nekustamā īpašuma (dzīvokļa) piespiedu pārdošanas vērtība bija 5200 latu (7399 eiro). Pirmā izsole attiecīgi tika atzīta par nenotikušu, jo nebija reģistrējušies dalībnieki. Tā kā otrā izsole notiek ar lejupejošu soli, tad īpašums tika nosolīts par 520 latiem (740 eiro).

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs  Krūms norādīja, ka no tā cieš kreditori.

Administrators Raivis Stumbergs, kas ir arī Ķemeru sanatorijas īpašnieces MSIA „Ominasis Latvia” administratora Ainara Kreica palīgs šajā procesā, stāstīja par administratoru izdevumiem, kā piemēru minot Ķemeru sanatoriju, kuras apsargāšanu veic divi cilvēki, un tas ik mēnesi izmaksā 5000 latu (7114 eiro), ko administrators sedz no saviem līdzekļiem.

Stumbergs izteicās, ka tehniski administratori ir tiesīgi izdevumiem par apsardzi tērēt tikai 5% no kreditoriem izmaksājamajiem līdzekļiem, bet tajā brīdī, kad ir pasludināta maksātnespēja uzņēmumam un jau ir nolīgta apsardze, administrators nezina, vai viņš vispār kaut ko atgūs.

Runājot par Ķemeru sanatoriju, Stumbergs sacīja, ka daudzi investori ir norādījuši uz faktu, ka teritorija ap Ķemeru sanatoriju nav attīstīta un viņiem nav pārliecības, ka pašvaldība to vispār attīstīs, paužot, ka diez vai uzņēmumam būtu jāattīsta arī visa infrastruktūra un apkārtne.