Mūžībā devusies daudzu dobelnieku iemīļotā skolotāja Silvija Šķupele

"Ir aizvadīta skolotājas Silvijas Šķupeles pēdējā vasara, un iestājies rudens miers. Tā bija vasara kā viņas pašas dzīve – ar spožas un starojošas saules piepildītām dienām, ar vieglu, draisku lietutiņu, caur kuru jau redzama mākoņa zelta maliņa, ar negaidītām vēja brāzmām un nošķeltām, neatjaunojamām koku galotnēm. Daba sagaidīs savu pavasari, bet aizgājis cilvēks – nē," atvadu vārdus pedagoģei raksta kolēģi Dobeles 1. vidusskolā.

Dobeles 1. vidusskolas skolotāja Silvija Šķupele pēc ilgas un neuzveicamas slimības ir devusies aizsaulē 2025. gada 4. oktobrī, nepilnu mēnesi pēc savas 90. dzimšanas dienas.

Reiz pēc Valmieras Pedagoģiskās skolas beigšanas 50. gados Silvija strādāja Kurzemes pusē – Zaņas pamatskolā, bet vēlāk ceļš atveda uz Dobeli. Te izjusts ģimenes prieks, audzinot divus dēlus, vienlaikus arī neizdzēšamas sāpes par dēla un vīra zaudējumu. Tikai pulciņš mazbērnu un mazmazbērnu viņai sniedza dzīves atjaunojošu prieku.

Vairākās paaudzēs dobelnieki Silviju Šķupeli sauc par savu pirmo skolotāju un novērtē zināšanās ieliktos stingros pamatus, atceroties ne vien skolotājas mīļumu, bet arī stingrību un prasīgumu. Pēdējos darba gados skolotājas vadītajā matemātikas pulciņā „Cietais rieksts” kā aizvien netrūka interesentu.

Kolēģi Silviju atcerēsies kā inteliģentu, zinātkāru un erudītu sarunu biedri, dzīvespriecīgu, asprātīgu sadzīviskos pasākumos un tūrisma ceļojumos. „Teātra klubiņa” braucienos Silvija allaž bija klāt. Vienmēr sakopta, eleganta – tāda viņa paliks atmiņā.

"Vasaras un rudens lietu paņems zeme un dzirdīs saknes. Arī bagāts mūžs nezūd, neatstājis pēdas. Dobeles sabiedrība un darba kolēģi ar pateicību atcerēsies skolotāju Silviju Šķupeli par viņas bagāto, piepildīto skolotājas darba mūžu.

Atvadas no skolotājas sestdien, 11.oktobrī, plkst.12.00 Dobeles slimnīcas sēru zālē. Aicinām ar vienu, savu domu vispiepildītāko ziedu, būt kopā, lai Silviju Škupeli pavadītu kremācijas mūžības ceļā," siltus atvadu vārdus skolotājai veltī kolēģi Dobeles 1. vidusskolā.

Skolēni: pati labākā skolotāja

"Arī mana sākumklašu audzinātaja. Tikai labas atmiņas. Vieglas smiltis," raksta Aija.

"Brīnišķīga Skolotāja. Ar lielo burtu! Sirsnīgs paldies par bagāto mūžu! Lai Skolotājas dvēselītei gaišs ceļš augšup," novēl Edīte.

"Pati labākā skolotāja! Manus pirmos 3 skolas gadus no 1979.gada. Tas ir viņas nopelns, ka arī es jau 30+ gadus esmu skolotāja. Viņai ir tik daudz skolēnu bijis, bet, kad pirms gadiem satikāmies Rīgā teātrī, mani atpazina. Skolotāja ir daudz izdarījusi, lai kāda pasaules daļa, kura sākusies Dobelē, būtu labāka," ar mīļumu atceras Kristīne.

"Mīļā skolotāja, man bija tā laime mācīties vienā klasē ar viņas dēlu Valdi. Pati skolotāja man bija pionieru vadītāja.Tiešām bagāti un krāšņi nodzīvots mūžs!" vērtē Vija. 

"Neaizmirstamā skolotāja Silvija Šķupele. Pie skolotājas mācījos 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Skolotāja Šķupele bija manas 2b un 4b audzinātāja. Vienmēr smaidīga. Bijām palaidņi, bet, kad skolotāja parādījās uz sliekšņa, acumirklī apklusām. Silvija Šķupele bija īsta skolotāja klases audzinātāja arī pēc daudziem gadiem, kad kovida laikā atrados Dobelē. Par tādu palīdzību, nesavtību var tikai sapņot... Domāju, ka Silvija Šķupele ir daļa no Dobeles šolaiku vēstures," uzskata Silvija.

"Mūsu paralēlklases audzinātāja. Mums gan tiešas saskares - mācību stundas, pulciņi - nebija. Bet skolotāju atceros no sākumskolas pasākumiem - vienmēr solīda, laipna, smaidīga. Lai viegls un gaišs ceļš," raksta Aija.

Atvadas no skolotājas sestdien, 11.oktobrī, plkst.12.00 Dobeles slimnīcas sēru zālē.

Jauns.lv izsaka visdziļāko līdzjūtību skolotājas Šķupeles tuviniekiem, kolēģiem un bijušajiem skolēniem.