Rīgā notiks "World Trends Forum" forums

Foruma sadarbības partneru vidū ir Rīgas dome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas valdības pārstāvji un vadība.

Foruma organizatoru iecere ir pasākuma norises laikā Rīgu pārvērst par centru, kas līdzīgs Londonai, Davosai, Sanktpēterburgai un Ņujorkai. Šeit satiksies pasaules ekonomikas elite, transnacionālo kompāniju topmenedžments un līderi. World Trends Forum organizētāji ir izvirzījuši šādu virsuzdevumu: diskusijas Rīgā turpināsies praktiskajā dimensijā samitos Davosā un Sanktpēterburgā, kā arī Astanas forumā.

Foruma eksperti – pasaules intelektuālā un ekonomikas elite: Patriks Diksons, Džefrijs Holenders, Deivids Rouens, Saimons Raits un citi. Latviju pārstāvēs likumdevēju un izpildvaras pārstāvji un vietējā biznesa elite.

Tādas platformas kā World Trends Forum spēlē lietišķo sakaru katalizatora lomu un paātrina jaunu ideju realizāciju. Šeit rodas zinātnes, municipālās varas un biznesa sinerģija ar noteiktu virsvērtību. Šajās divās dienās radīsies iespēja uzbūvēt nelielu laika mašīnu, kas ļaus noiet to ceļu, kas normālos apstākļos prasītu mēnešus un gadus.

Džeremijs Rifkins – jaunās ekonomikas vēstnesis pasaulē

Viens no ekspertiem, kurš piedalās World Trends Forum, ir pasaules ekonomikas guru Džeremijs Rifkins (Jeremy Rifkin) - ekonomists, ekologs, filozofs un sabiedriskais darbinieks, ASV Ekonomikas tendenču pētniecības fonda (The Foundation on Economic Trends) prezidents, bijušais Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomnieks, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta konsultants, deviņpadsmit grāmatu autors.

Autors savās grāmatās stāsta par zinātnes un tehnikas iedarbību uz sabiedrību, ekonomiku, darba tirgu un apkārtējo vidi. Grāmatas tulkotas vairāk nekā divdesmit valodās un viņa pētījumus izmanto simtiem augstskolu visā pasaulē. Rifkins konsultē dažādu valstu vadītājus, lasa lekcijas uzņēmumu direktoriem un korporāciju vadītājiem par jaunām tendencēm zinātnē un augstajās tehnoloģijās, to iedarbību uz globālo ekonomiku, apkārtējo vidi un kultūru. Viņš ietekmējis ASV valsts un citu valstu politikas formēšanu, atbalstot daudz atbildīgāku valsts politiku apkārtējā vides aizsardzības un augsto tehnoloģiju jomā.

Katru mēnesi tiek publicēti Rifkina raksti tādos populāros izdevumos kā Los Angeles Times, The Guardian, Frankfurter Allgemeine, L’Espresso, El Pais и Le Monde. Viņš ir biežs viesis amerikāņu TV kanālos CNN Crossfire, Face the Nation, ABC Nightline, MacNeil Lehrer News Hour, 20/20, Larry King Live, The Today Show и Good Morning America.

Rifkina grāmata «Jaunās ekonomikas laikmets » (The Age of Access, 2000.) kļuva par trešo grāmatu sērijā, kas veltīta zinātnes, tehnoloģiju un globālās ekonomikas attīstībai XXI gadsimtā. 2004. gadā grāmata tika izdota arī latviešu valodā. Grāmatā rakstīts par izmaiņām, kas notiek pasaules ekonomikas sistēmā, pāreju no ģeogrāfisko robežu tirgiem uz elektroniskās komercijas tīkliem, no industriālās ražošanas uz kultūras ekonomiku.

***

Džeremijam Rifkinam ir talants vērtēt ekonomikas attīstības procesus saistībā ar cilvēces kopējo attīstību, sajust arī tās nelabvēlīgās attīstības virzienus, no kuriem ir jācenšas izvairīties un to vietā jārod jaunas iespējas. Rifkins ir izskaidrojis jaunos jēdzienus ekonomikā – “Holivudas modelis”, “kultūras kapitālisms”, “pilsoniskā izglītība” utt.

Džeremijs Rifkins daudz runā par jauno ekonomiku, kurā par vērtībām tiks uzskatīti jēdzieni, idejas un veidoli un nevis lietas, bet brīdina cilvēkus, ka ekonomika, kuras pamatā ir tīkli, paātrina sakaru ātrumu, saīsina darba laiku, palielina efektivitāti un padara dzīvi ērtāku, bet, pārvēršot visu, ko vien iespējams, par pakalpojumu. Tiek radīta mākslīga sabiedrība komerciālu apsvērumu dēļ, bet ir bīstami, ka katrs mūsu esamības brīdis pārvērtīsies par apmaksātu darbību. Viņš uzdod jautājumus: “ Kāda ir dzīve sakaru pasaulē, kur tirgus darījumus aizstāj sarežģīti komerciālo attiecību tīkli? Kāda ir dzīve pasaulē, kurā kultūra tiek uzskatīta par preci, apmaksātas cilvēku attiecības kļūst par normu un pieredze ir kaut kas pērkams? Ja kultūra ies bojā, kas notiks ar savstarpēju uzticēšanos un līdzjūtību? Ko galu galā iegūs sabiedrība, ja, nodrošinot piekļuvi tīkla ekonomikai un kibertelpai, tiks zaudēts sociālais kapitāls?” Rifkins brīdina, ka par kultūras pieredzes komercializēšanu var nākties maksāt ļoti dārgi, jo tirgus un tīkli nevar pastāvēt vieni paši bez stipras sabiedrības.

Džeremija Rifkina jautājumu loks ir ļoti plašs, bet varbūt kaut vai nelielu daļu no viņa atbildēm būs iespēja dzirdēt konferencē World Trends Forum.

Nākotnes koncepcija - Trešā industriālā revolūcija

Džeremija Rifkina jauno grāmatu «Trešā industriālā revolūcija» (Third Industrial Revolution, TIR)  var nosaukt jau par cilvēces attīstības koncepciju, kurā autors dod padomus, kā izdzīvot periodā, kad transformējas enerģija, ekonomika un pasaule. Viņš runā par pirmajām divām ražošanas revolūcijām, kad aizsākās ogles, naftas, gāzes ieguve, kas fundamentāli izmainīja cilvēces dzīvi un darbu, pārveidoja planētas veidolu. Tomēr  šīs divas revolūcijas noveda cilvēci līdz kraham, saņemot pretī arī daudz problēmu — ekoloģijas,  bioresursu un tradicionālo enerģijas avotu izsīkumu. Viņš ir izpētījis, kā, apvienojot interneta tehnoloģijas un dabiskos enerģijas avotus, var radīt  spēcīgu "trešo industriālo revolūciju". Rifkins aicina mūs iztēloties simtiem miljonu cilvēku, kuri zaļo enerģiju ražo savās mājās, birojos un rūpnīcās un dalās viens ar otru "enerģētikas internetā". Arī Latvijai ir vērts ņemt vērā Rifkina koncepcijas vadlīnijas.

Pirmkārt, prioritāte - “zaļā enerģija”, atjaunot un izmantot dabiskos enerģijas avotus (saule, vējš, ūdens plūsmas utt.).

 Otrkārt - pārvērst jau esošās un jaunās ēkas (ražošanas un dzīvojamās) mini rūpnīcās – enerģijas ražotnēs (aprīkojot tās ar saules baterijām, mini-vēja rādītājiem, siltuma

Ēriks Igaunis: Kuģim ir vajadzīgs kapteinis

Felix Holding līdzdibinātājs, World Trend Forum prezidents

Pasaule mainās tik ātri, ka cilvēki, uzņēmumi un valdības nespēj sekot līdzi pārmaiņām. Noteikt nozaru un sabiedrības attīstības tendences ir Globālo attīstības tendenču foruma virsmērķis. Forums notiks no 9. līdz12. aprīlim Rīgā. Tajā piedalīsies vairāk nekā simts ekspertu, kuri astoņās  pasākuma sesijās uzstāsies ar lekcijām par šodien aktuālām tēmām.     

Liepājas Metalurga aktīvu pārdošana šodien jau ir vēsture. Līdzīgi kā Latvijas Krājbankas krahs, airBaltic iegāde un veikala Maxima traģēdija Rīgā. Plašākā nozīmē par vēsturi jau kļuvuši arī notikumi Ukrainā. Saskaņā ar tendenču (trend) izstrādes teorijas autora Čarlza Dou pieņēmumu - pamattendences pat pie dažādiem trendu attīstības vektoriem ir iespējams izskaitļot, ņemot vērā situācijas attīstības faktorus. Angļu valodā trenda apzīmēšanai ir divējāda nozīme - jau iepriekš minētās izmaiņas fiksācija, ņemot vērā laika faktoru un otrs skaidrojums -"enkura stiprinātā ass daļa". Rīgas Globālo attīstības tendenču foruma - World Trends Forum (WTF) - gadījumā piemērots ir tieši otrais termina skaidrojums: kā metafora tam, ka Forumam jābūt pietiekami izturīgam, lai noturētu "pārmaiņu vējus".

Šā gada aprīlī Rīgā Foruma ietvaros uzstāsies Eiropas futurologs Patriks Diksons, Angelas Merkelas bijušais padomnieks ekonomikas jautājumos Džeremijs Rifkins, eksperts energoresursu noieta tirgus jautājumos, The Economist žurnālists Saimons Raits, Krievijas enerģētikas pārstāvji, filmu kompānijas Warner Bros Pictures viceprezidents Trevors Elberijs, Madrides Kluba un Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga u.c. Kopā meklēsim tās tendences, kurās iebūvēta mūsu nākotnes labklājība. Trendi ir kā sēnes mežā, taču tās ir jāmāk atrast sūnās, meža biezoknī.     

Austrumu perspektīva

Kāpēc notiek kravu pakāpeniska pārorientācija no Latvijas ostām uz Krieviju? Kāpēc jaunais "Zīda ceļš" nav realizējies, kaut gan sarunas jau aizsākās pirms astoņiem gadiem?  Lai gan pagaidām Putins novirza kravas uz Ust-Lugas ostu Primorskā, taču specifisku Krievijas varas lēmumu un ieskatu dēļ nav iespējams pilnībā pārkārtot kravas plūsmas tikai uz Krieviju. Lielie Āzijas tirgus spēlētāji nespēj iegūt pozīcijas Krievijas ostās. Viņi nevēlas pārsūtīt kravas caur Sankt-Pēterburgu tikai klientu lomā, bet vēlas iegūt ostas termināļus savā rīcībā, lai tādā veidā gūtu pārliecību un garantijas saviem ekonomiskās ekspansijas plāniem Rietumeiropas virzienā. Krievijas ostas kontrolē ietekmīgas rūpniecības grupas. Šo grupu vadība dažādu apsvērumu dēļ nevēlas atdot ostu infrastruktūru Āzijas operatoru valdījumā. Ķīna, savukārt, vēlas palielināt savu eksportu, jo ieguvusi savā īpašumā nozīmīgus Eiropas uzņēmumu aktīvus, turklāt turpina šo aktīvu iegādi joprojām. Trešais apstāklis Ķīnas interesei Rietumos ir tās uzsāktie projekti un investīcijas šeit.     

Es pietiekami bieži apmeklēju Āzijas valstis un Ķīnu un zinu, ka tur partijas un valdības uzdevums ir palielināt Ķīnas eksporta kapacitāti. Vēl pirms pieciem gadiem Ķīnas eksports bija 5% robežās. Brīdī, kad apmeklēju Ķīnu, rūpnīcu eksports tur bija palielinājies jau līdz 15%, taču izvirzītais mērķis ir sasniegt 30% robežu. Latvija Ķīnas rūpniecību interesē kā ceļš gan komplektējošo detaļu piegādes, gan gatavās produkcijas noieta kontekstā .   

Dzīve mainās ļoti ātri. Tāpēc man, lai nezaudētu konkurētspēju, kā uzņēmuma vadītājam periodiski jāveic attīstības stratēģijas korekcija. Apstājies uz mirkli un esi jau kavētājos. Jebkuras valsts, pašvaldības, kompānijas, cilvēka rīcības stratēģijai nepieciešami uzlabojumi. Lai tos veiktu, jāpārzina aktuālās attīstības tendences, kas arī ir gaidāmā Foruma uzstādījums. 

Valsti jāvada ir labam administratoram, nevis politiķim. Iespējams, ka jau nākošajās parlamenta vēlēšanās redzēsim jaunu valdību. Gribas ticēt, ka valdība beidzot pievērsīs uzmanību tam, ka bizness veido ienākumu pamata daļu valsts budžetā, nodrošina darba vietas, ka ir nepieciešamība jaunu biznesam labvēlīgu apstākļu izveidē.  

Liepājas Metalurgs, problēmsituācija Rīgas kuģu būvētavā, kas nākamais... Lai atbildētu uz šo jautājumu foruma kontekstā, gan uz Liepājas metalurģijas uzņēmumu, gan RVR vai RKB jāskatās globālo trendu attīstības kontekstā. Un, saskaņā ar to attīstības iespējām un perspektīvām, tradicionālajos tirgos jāmaina šo uzņēmumu stratēģiskie plāni, lai nozare attīstītos. Kad mēs redzam, ka metalurģijas trends jau pēdējos piecus gadus nespēj atgūt savas iepriekšējās pozīcijas, tad acīmredzami tam pietrūkst stimulu, kuri varētu atjaunot metāla ražošanu 2006. - 2007. gada līmenī. Tāpat jāņem vērā metalurģijas uzņēmu lielais skaits. Saskaņā ar ražošanas krituma, trendu ir jāpārstrukturizē stratēģija uzņēmumos, kurus jau nosaucu, lai pārietu uz jauniem produkcijas veidiem un iepirktu attiecīgās komplektējošās detaļas no citiem ražotājiem.    

Nesen LIAA vadītājs Andris Ozols atzīmēja, ka Latvijā saražoto produktu eksports ar kuģiem tiek sūtīs uz 189 valstīm (pavisam ir 193). Taču, lai saprastu, kur šim kuģim būtu jādodas vispirms, uz tā vajadzētu atrasties kapteinim, kas arī būtu atbildīgs par maršruta izstrādi. Mums nevajadzētu doties uz 189 valstīm, bet gan uz 50 - pašām perspektīvākajām, ar lielāko apgrozījumu, nekā to var sasniegt simts valstu kopā. Latvijā joprojām nav ilgstošas stratēģijas - attiecīgi, navigācijas maršrutu. Un kas no tā, ka Latvija ražotie koka zirdziņi ir atrodami Fidži salās? Ja eksporta stratēģija tiktu iestrādāta kvalitatīvā dokumentā, tas ļautu mums saprast, kādas nozares būs aktuālas perspektīvā. Manuprāt, šodien šādas perspektīvas nozares ir informācijas tehnoloģijas, agrārais ražošanas sektors, mežu pārstrādes nozare un tranzīts. 

Cilvēkresurss

Latvijas prezidents Andris Bērziņš nesen paziņoja, ka elektroenerģijas tarifu pieaugums veicinās emigrācijas apjomus. Lūk, labs trends Eiropā: enerģētikas tirgus liberalizācija ļauj patērētājiem piedāvāt daudz adekvātākus tarifus. Pie mums uzņēmumā ir gan Enefit, gan Latvenergo - rezultātā divi elektroenerģijas piegādātāji spēja piedāvāt izdevīgākus tarifus. Lai paliktu Latvijā, kur augstākās izglītības līmenis ir Eiropas līmenī, ir nepieciešama adekvāta ekonomiskā sistēma, rezultatīvas darba motivācijas un apmaksas shēmas. Lai noturētu cilvēkus no aizbraukšanas, tāpat nepieciešams, lai garīgā un morālā audzināšana valstī neklibotu.   

Mums ir pietiekami depresīva sabiedrība. Cilvēki aizbrauc, bēgot no depresijas. Ja mūsu izglītības sistēmā vairāk laika tiktu veltīts morālajai audzināšanai, cilvēkiem skaidrojot to, ka, ja reiz tas dzimis Latvijā, tad acīmredzami tas ir kā "signāls no augšas" par atbildību, kura jāuzņemas, lai strādātu valsts labā. Ja cilvēkam ir iespējas strādāt savu iemīļoto darbu neatkarīgi no tā, kur tas atrodas - Latvijā vai Londonā, tad šis darbs ir maksimāli efektīvs. Kā agrāk, ir nepieciešama profesionālā orientācija, lai cilvēki varētu strādāt ar prieku un tad tie likumsakarīgi nopelnīs arī vairāk naudas.

Vairāk par konkursu uzzini šeit: