Ekonomikas eksperti: PVN paaugstināšana ir neizbēgama. VIDEO
2015. gadā varētu pieaugt pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Par to jau spriežot valdības un Saeimas kuluāros. Budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, bet uzņēmēji par nepieļaujamu. Visdrīzāk līdz Saeimas vēlēšanām politiķi par to nelems, bet pēc tam PVN varētu celties.
Slepeni spriežot par PVN likmes palielināšanu
Aprīļa vidū Saeimas deputāts Gatis Sprūds (Nacionālā apvienība) savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru viņš centīšoties nepieļaut. Premjere Laimdota Straujuma gan sakās, ka pašlaik nekas tāds netiekot spriests, bet viņa arī skaidri un gaiši izvairījās paziņot, ka PVN netiks paaugstināts.
Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par 1%, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā, raksta laikraksts „Dienas Bizness”. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. gada iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums un par to tikšot spriests pēc vēlēšanām.
Eksperti: nodokļa paaugstināšana neizbēgama!
Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un ekonomikas zinātņu doktors Kārlis Ketners „Dienas Biznesam” par PVN palielināšanu teica: „Kā lai citādi palielina nodokļu ieņēmumus, ja vēlamies vairāk tērēt, piemēram, aizsardzībai. Ar PVN likmes pacelšanu par vienu procentpunktu nekas daudz līdzēts nebūs, tāpēc palielinājumam jābūt par 2 vai pat 3 procentpunktiem. Ja nodokļos Latvija ieņem ap 27% no IKP, bet tērēt vēlas 37 – 38% apmērā no IKP, tad cita risinājuma, nesamazinot vai nepārskatot izdevumus, kā vien palielināt nodokļus, it īpaši PVN, jau nav .” Pēc vairāku „Dienas Biznesa” aptaujāto aplēsēm viens procentpunkts PVN standartlikmes pacelšanai valsts makā papildus varētu dot 50 – 60 miljonus eiro.
„Manuprāt, ja negribam pieredzēt kādus nepatīkamus notikumus sociālajā sfērā, tad jāskatās patiesībai acīs, ka sākotnējā iecere bija samazināt darbaspēka nodokļus, pārceļot slogu uz patēriņa nodokļiem, arī PVN, taču samazināts ir arī PVN,” norādīja ekspremjers Valdis Dombrovskis. Viņaprāt, pareizākais risinājums būtu – pakāpeniski samazinot IIN, tikpat pakāpeniski palielināt PVN likmi.
„Pašreiz mēs to nepiedāvājam, taču, ja uzņēmēju organizācijas spēs argumentēt, ka konkurētspējai vajag mazināt darba spēka nodokļus, kompensējot tos patēriņa daļā, to izvērtēs,” LTV raidījumam „Panorāma” teica Dombrovskis.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks jau iepriekš atzinis: ja Latvija vēlas turpmākajos gados runāt par darbaspēka nodokļu samazināšanu, tad ir jādomā, kā to kompensēt. Kā iespējamo risinājumu Vilks piedāvā patēriņa nodokli.
Uzņēmēji neapmierināti
Uzņēmēji ar ideju paaugstināt PVN ir neapmierināti. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune uzskata – kamēr nav izsmelti praktiski visi iespējamie PVN iekasēšanas veidi, vēršoties pret šī nodokļa nemaksātājiem, nav pieļaujama PVN likmes paaugstināšana nolūkā vairāk iekasēt no godprātīgiem nodokļu maksātājiem.
„Kāpēc vajadzēja iepriekš PVN samazināt par 1%, ja tagad atkal šo likmi grib paaugstināt?" neizpratni paudis SIA „Bauskas alus” valdes loceklis Vladimirs Braskovs. Viņš uzskata, ka tas neko labu nedošot. „Ja tas notiks, atkal būs problēmas. Tas negatīvi ietekmēs patēriņu, var samazināties apgrozījums, jo iedzīvotāju pirktspēja jau tā ir maza. Un ražotāji domās, ko darīt tālāk,” pauda Braskovs.
Premjere mierina tautu
Premjerministre Straujuma gan centusies tautu mierināt pēc valdības sēdes žurnālistiem sakot, ka viņai nav ne jausmas, no kurienes deputāts Sprūds ieguvis informāciju par PVN celšanu, viņa par šādu priekšlikumu pat iedomāties nevar. „Varu pilnīgi apgalvot - valdībā nekas nav lemts. Es neesmu arī neko tamlīdzīgu apspriedusi ar finanšu ministru,” teica premjere.
Arī Finanšu ministrijā informēja, ka tās dienaskārtībā nav jautājuma par PVN pamatlikmes izmaiņām. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošinātu sabalansētu budžetu. Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP var nokristies līdz pat 25 - 26%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Kā galvenos kompensējošos pasākumus varētu izskatīt patēriņa un īpašuma nodokļu ieņēmumu palielināšanu, teica ministrijā.
