Uzņēmumam "Hiponia" aizdomas par pret to īstenotu reiderisma shēmu

Kā norāda "Hiponia" sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA "Resort management" veiktās darbības pret "Hiponia".

"Hiponia" uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA "Resort Management" ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka "Hiponia" tiek radīti būtiski zaudējumi. ""Resort Management" uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā," teikts "Hiponia" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

"Hiponia" ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. "Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta "Hiponia" tālākā darbība," uzsver Kārkliņš.

Viņš informē, ka 2011.gada 12.decembrī starp "Hiponia", maksātnespējīgo SIA "Akadēmijas ledus halle" un SIA "Resort Management" tika noslēgts trīspusējs pārjaunojuma līgums, saskaņā ar kuru "Hiponia" iestājās maksātnespējīgās "Akadēmijas Ledus halle" vietā kā būves iznomātājs. Saistībā ar pārjaunotā nomas līguma pārkāpumiem 2013.gada 9.maijā "Hiponia" nosūtīja uzņēmumam "Resort Management" rakstisku paziņojumu par līguma izbeigšanu ar 2013.gada 1.jūliju, jo, pēc "Hiponia" vērtējuma, ilgstoši pēc pielīgtā termiņa "Resort Management" nebija izpildījis būtiskus nomas līguma noteikumus būves vērtības celšanai, kurus pirms pārjaunojuma līguma slēgšanas "Resort Management" pats piedāvāja iekļaut līgumā.

Kārkliņš skaidro, ka 2013.gada 21.jūnijā "Hiponia" saņēma "Resort Management" iesniegto prasības pieteikumu Latvijas šķīrējtiesā par līguma punktu, kurus pati neizpildīja un uz kuru pamata tika uzteikts pārjaunojuma līgums, atzīšanu par spēkā neesošiem. 2013.gada 21.jūnijā pēc pieprasījuma no Latvijas šķīrējtiesas "Hiponia" saņēma ar 2011.gadu it kā datētas vienošanās pie pārjaunojuma līguma noraksta kopiju. Ar vienošanos it kā pielīgta šķīrējtiesas klauzula, kas nosaka, ka strīdi jāizskata Latvijas šķīrējtiesā, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā paredzēja pārjaunojuma līgums. "Hiponia" rīcībā šāda vienošanās nekad nav bijusi un "Hiponia" tai nav piekritusi, uzsver uzņēmuma pārstāvji. Neskatoties uz to, ka "Hiponia" šo vienošanos, ar kuru strīdu izskatīšana tika pielīgta Latvijas šķīrējtiesai, neatzina, Latvijas šķīrējtiesa prasību izskatīja un lēma piedzīt no "Hiponia" par labu "Resort Management" vairāk nekā 750 000 eiro negūtās peļņas.

Par iespējamām noziedzīgām darbībām "Hiponia" ir vērsusies Valsts policijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat veiktas visas juridiski iespējamās pārsūdzību darbības. Neskatoties uz to, ir saņemts Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums par izpildu raksta izsniegšanu Latvijas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, klāsta uzņēmuma pārstāvji.

"Hiponia" ir neizpratnē par šāda lēmuma pieņemšanu, jo "šķīrējtiesas spriedums skar valsts intereses", līdz ar to "Hiponia" ieskatā šādu strīdu šķīrējtiesa nemaz nedrīkstēja skatīt. "Turklāt tiesu izpildītāja A.Sladza rīcība šajā lietā ir ļoti agresīva. Jau pirms paziņojuma par labprātīgu saistību izpildi nosūtīšanas "Hiponia" ir nosūtīti paziņojumi 20 bankām par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Tāpat ir uzliktas piedziņas atzīmes 22 nekustamajiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 2 miljonus eiro, bet tirgus vērtība šiem īpašumiem ir vēl daudz augstāka. Tiesu izpildītājs arī ir ieradies uzņēmumā, lai aprakstītu tā kustamo mantu. "Hiponia" ieskatā šāda tiesu izpildītāja rīcība ir nesamērīga. Veiktās darbības vedina domāt par to, ka mērķis ir iespējami apgrūtināt vai pat paralizēt uzņēmuma darbību (reiderisms)," paziņojumā medijiem pauž uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesu izpildītāja Sladza izpildu darbību atlikšanu.

Tāpat "Hiponia" ir iesniegusi Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību, un tiesa ir ierosinājusi lietu. Konstitucionālās sūdzības mērķis ir panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību ir tiesīga izlemt tikai pati šķīrējtiesa, kas "Hiponia" ieskatā nav taisnīgi un būtiski ierobežo personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

"Hiponia" sagaida "aktīvu tiesībsargājošo un tieslietu institūciju rīcību, lai novērstu iespējamos likumpārkāpumus un novērstu iespējamu valsts un nodokļu maksātāju līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros". Pretējā gadījumā nevarēs tikt atmaksāts Valsts kases aizdevums un apķīlāto maksājuma kontu dēļ ir apdraudēta turpmākā "Hiponia" darbība, akcentē uzņēmuma pārstāvis Kārkliņš.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Hiponia" dibināta 1999.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 26,4 miljoni latu (37,56 miljoni eiro). 100% uzņēmuma daļu īpašnieks ir VAS "Privatizācijas aģentūra". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Muižnieks, valdē darbojas arī "Privatizācijas aģentūras" (PA) vadītājs Ansis Spridzāns un PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

2012.gadā uzņēmums strādājis ar 1,67 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem 11,43 miljonu eiro apmērā. Finanšu dati par aizvadīto gadu vēl nav pieejami.

"Hiponia" pieder 86,01% daļu SIA "Tilžas rapsis", kā arī 26,27% SIA "Priekuļu rapsis" daļu.

Jau vēstīts, ka pērn jūlijā PA saskaņā ar iepriekš noslēgto SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" kapitāla daļu pirkuma līgumu ir pabeigusi iegādes darījumu un kļuvusi par 100% kapitāla daļu īpašnieci, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja PA.

Pirkuma līgums tika noslēgts, izpildot Ministru kabineta lēmumu par "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras" kapitāla daļu atsavināšanu PA, kas pieņemts saskaņā ar iepriekš apstiprināto koncepciju "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārveidi par attīstības banku".

"Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" nodarbojas ar no VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka") pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu.

"Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras" portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību, un tā apkalpo aptuveni 1500 aizņēmējus. Vairāk nekā 70% "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras" pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām. "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" jaunus aizdevumus neizsniedz, bet tās darbība būs vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa. No nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Valsts kases aizdevuma atmaksai. Valsts kases aizdevuma atlikums šobrīd ir aptuveni 98 miljoni eiro.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, SIA "Resort managment" dibināta 2010.gadā, tā reģistrēta Rīgā, Krišjāņa Valdemāra iela 33, ar pamatkapitālu 2000 latu jeb 2845 eiro. Vienīgais firmas īpašnieks ir valsts amatpersona Gints Liepaskalns, vienīgā uzņēmuma amatpersona - valdes locekle - kopš 2013.gada maija ir Ieva Zariņa.

Kā uzņēmuma darbības joma norādīta tūrisma un viesnīcu rezervēšana. Uzņēmumam reģistrētas vairākas filiāles - viesnīca "Hotel ABC Bauska" Bauskā, ledus halle un kafejnīca Rīgā, Brīvības gatvē 333, viesu nams-atpūtas parks "Lācītes" un kafejnīca "Lācēni" Gulbenes novada Rankā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Resort managment" strādājis ar mainīgiem panākumiem - dibināšanas gadā strādāts ar 11 900 latu neto apgrozījumu un 2890 latu zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. 2011.gads noslēgts ar 210 000 latu apgrozījumu un 5180 latu zaudējumiem, 2012.gads - ar 360 000 apgrozījumu un 12 800 latu zaudējumiem, bet pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums krities līdz 140 000 latu, zaudējumiem pieaugot līdz 57 300 latiem.

Liepaskalns ir valsts amatpersona, SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" valdes loceklis, mārketinga un iepirkumu direkcijas direktors, strādājis arī valsts AS "Tiesu namu aģentūra" kā valdes priekšsēdētājs, vēlāk kā komercdarbības konsultants, liecina "Firmas.lv" un Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Šī gada martā Tieslietu ministrijas izplatītā preses relīzē par tieslietu ministres Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) reģionālo vizīti uz Jēkabpili Liepaskalns norādīts kā "Tiesu namu aģentūras" izpilddirektors.

Liepaskalns ir arī dalībnieks uzņēmumā SIA "Inčukalna nami", kurā viņam pieder 50% daļu 1000 latu jeb 1422 eiro.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Liepaskalns savulaik darbojies politikā - no Tautas partijas bijis ievēlēts Rīgas domē. Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem viņš darbojies arī Rīcības partijā, kurā bijis Revīzijas komisijas loceklis.

Kā liecina Liepaskalna valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu, viņš nopelnījis 57 256 latus, tajā skaitā lielāko daļu no "LDZ ritošā sastāva servisa" un "Tiesu namu aģentūras" - attiecīgi 21 116 latus un 28 826 latus.

Viņam deklarētas parādsaistības 50 953 latu un 47 984 eiro apmērā. Liepaskalns izsniedzis arī divus aizdevumus par kopējo summu 33 060 latu. Deklarēti arī uzkrājumi dažādos banku kontos 15 731 lata un 1254 eiro apmērā, kā arī dažādos vērtspapīros 54 367 eiro vērtībā. Liepaskalnam pieder arī dažādi nekustamie īpašumi Rīgā, Inčukalna novadā un Zosēnos, kā arī vairāki transporta līdzekļi, tostarp 2006.gada izlaiduma "Mercedes Benz S 500" un 2007.gada izlaiduma motocikls BMW.

LETA